Pamazām tuvojoties savas prezidentūras pilnvaru beigām, Vladimirs Putins cenšas pārrakstīt Krievijas konstitūciju, lai sagatavotu augsni uzticamam pēctecim. Vai varbūt tas ir tikai acu apmāns?
Krievijas kinoteātros šobrīd skatāma kostīmu drāma Glābšanas savienība, ko producējis valsts lielākais televīzijas kanāls. Filma stāsta par izšķirošu laiku Krievijas vēsturē — progresīvi domājošu aristokrātu, tā dēvēto dekabristu, revolūciju 1825. gadā. Cars ir miris, un galvaspilsētas Sanktpēterburgas cilvēki prāto, kas būs viņa pēctecis. Divas stundas ekrānā redzamas intrigas, strīdi, dumpošanās, šāvieni un slepkavības. Tā ir filma par briesmām, kas radušās tāpēc, ka autokrāts ir slikti sagatavojies varas nodošanai saviem pēctečiem.
Šī filma itin labi iederas Putina valdīšanas ērā un gribot negribot atgādina par šābrīža bailēm, kas sāk pārņemt valsts eliti. Jau vairākus gadus arī mūsdienu Krievija pēc būtības ir autokrātija. Valsts, kas nespēj sevi iedomāties bez pašreizējā prezidenta. Prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Volodins izteicies: «Krievija pastāvēs, kamēr vien būs Putins. Nav Putina, nav arī Krievijas.»
Taču — kas notiks pēc tam, kad Vladimira Putina termiņš valsts vadītāja amatā būs beidzies?
Šis jautājums Krievijas politikā dominē jau vairākus gadus. Un tagad kļuvis īpaši aktuāls, jo prezidents negaidīti paziņojis par vēlmi mainīt konstitūciju. Reformu priekšlikumi strauji tiek skatīti parlamentā un aprīlī tiks nodoti tautas nobalsošanai. Tikpat negaidīts janvāra vidū bija Putina lēmums atlaist līdzšinējo valdību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.