fbpx

Atklātā vēstule ekonomikas ministram Ralfam Nemiro 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kristaps Bleija, LEVA valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Godātais ministra kungs! Īsi pēc tiesas sprieduma pasludināšanas Zolitūdes traģēdijas lietā, kurā pirms sešiem gadiem, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, domājams, arī Jums kā tās ministrijas vadītājam, kas atbildīga par dažādu būvnormatīvu izstrādi, ir skaidrs, ka diezin vai pie vainas šajā traģēdijā būs bijis viens pats būvinženieris. Visdrīzāk sava daļa vainas (vismaz morāli) jāuzņemas arī likumdevējiem un tiem, kas Latvijā izstrādā dažādus būvnormatīvus.

Atgādināsim, ka Zolitūdes traģēdija nav pirmā. Pirms 13 gadiem ugunsnelaimē, kas izcēlās sociālās aprūpes centrā “Reģi” (Alsungas pagastā), elektroinstalācijas dēļ dzīvību zaudēja 26 pansionāta iemītnieki. Arī toreiz atbildīgās institūcijas vainoja pretlikumīgu, nepareizu un nesaskaņotu būvniecību. Taču mēs, Latvijas Elektromateriālu vairumtirgotāju asociācija (LEVA), kas pārstāv lielākos elektromateriālu vairumtirdzniecības nozares uzņēmumus valstī, šo problēmu redzam pilnīgi citādāk. Vēl vairāk – mēs jau gadiem ilgi regulāri vēršamies Ekonomikas ministrijā, mēģinot situāciju mainīt, lai to uzlabotu vismaz vienā – kabeļu drošības jomā. Diemžēl ar tām ierēdņu “dzirdīgajām ausīm” mums pagaidām veicas ne visai labi.

Iespējams, ka tikko pasludinātais spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā, par kuru Jūsu pārstāvētā partija (KPV LV) pirms vēlēšanām ieņēma tik stingru pozīciju vainīgo meklēšanā un sodīšanā, ļaus mums vērst uzmanību uz vismaz vienu pašas Ekonomikas ministrijas neizpildīto “mājas darbu”, dēļ kura Latvija attiecībā pret visu pārējo Eiropas Savienību (ES) pašlaik atrodas neapskaužamā situācijā.

Runa ir par Eiropas Savienības regulas Nr. 305/2011 ieviešanu, kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus. Un, lai arī kopš 2017. gada 1. jūlija regula Latvijā skaitās it kā juridiski ieviesta, tomēr tā joprojām darbojas tikai formāli!

Praksē tas nozīmē, ka, izceļoties ugunsgrēkam elektroinstalācijas dēļ vēl vienā tādā pašā “Reģu” pansionātā arī tās iestādes iemītnieki, visdrīzāk, nosmaks dūmos, jo tieši to pieļauj esošie būvnormatīvi.

Saskaņā ar Eiropā veiktajiem pētījumiem un asociācijas rīcībā esošajiem datiem – zemās kvalitātes kabeļu degšana (kuri drošības ziņā šobrīd nav nekādi klasificēti) var pat vienas minūtes laikā piedūmot telpu tik stipri, ka tajā esošie cilvēki nevarēs atrast izeju. Kur nu vēl tad, ja ugunsgrēks notiek, piemēram, naktī un jārēķinās vēl ar miegu, paniku un citiem blakus faktoriem, kas cilvēku glābšanu padara tikai sarežģītāku.

Patiesībā iespējamība, ka šāda traģēdija varētu atkārtoties, ir diezgan liela, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) oficiālā statistika liecina, ka 2019. gadā vien Latvijā reģistrēti 1366 negadījumi, ko izraisījušas dažādas elektroierīces un iekārtas (tajā skaitā 929 īssavienojumi). Iepriekšējos gados statistika ir līdzīga. Tādēļ vidēji tie ir trīs reģistrētie negadījumi diennaktī, kas saistīti ar elektrību. Nereģistrēto negadījumu skaits, kas nav izraisījuši nekādas sekas, noteikti ir daudzkārt lielāks. Taču potenciāli jebkurš īssavienojums var kļūt pa iemeslu jaunai traģēdijai, kurā atkal nāksies meklēt vainīgos.

Protams, vainot atkal varēs vienu elektriķi vai kādu nesaskaņotu būvatļauju, lai gan patiesais iemesls cilvēku bojāejai būs tieši Ekonomikas ministrijas vēl kopš 2017. gada neveiktā kabeļu klasifikācija. Šodien Latvijā vienas un tās pašas drošības klases kabeli var izmantot kā vistu kūtī, tā arī veco ļaužu pansionātā vai bērnudārzā.

Turklāt, visdrīzāk, vistu kūtī kabelis būs labāks, jo tā celtniecību pasūta uzņēmējs, kurš ir ieinteresēts, lai viņa vistas nenosmaktu dūmos, bet bērnudārza celtniecību regulē Publisko iepirkumu likums, kur kabeļu izvēli nosaka nevis bērnu drošība, bet gan lētākā cena.

Kas tad ministrijas ierēdņiem īsti bija jāizdara un ko viņi vēl līdz šim nav paveikuši?

Latvijas likumdevēju uzdevums bija noteikt, kādas normas kabeļiem piemērot Latvijā un izziņot tās līdz 2017. gada 1. jūlijam. Faktiski valstij bija jāpasaka, kādās ēkās un ko var pielietot drošības kategorijās no “A” līdz “F” (kur “A” ir augstākās kvalitātes un drošības kabelis, bet “F” ir zemākās kvalitātes produkts). Līdzīgi kā tas uz to brīdi tika izdarīts citās tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā.

Diemžēl Latvijā standarti formāli ir ieviesti, taču normas nav noteiktas līdz pat šīs vēstules tapšanas brīdim. Tas nozīmē, ka formāli var izmantot jebkādus kabeļus jebkādas nozīmes ēkās, atbilstoši vecajiem noteikumiem, kādi tie bija Latvijā līdz 2017. gadam. Respektīvi – nekādi!

Teorētiski būvuzraugiem ir jāprasa kabeļu deklarācijas, kas atbilst jaunajai būvmateriālu regulai (CPR) un kurām ir jābūt balstītām uz laboratoriskiem pētījumiem. Taču, tā kā Latvijā šai regulai nav noteiktas normas, tad faktiski der jebkuras deklarācijas, kuru vienīgais nosacījums ir tāds, ka tās nedrīkst būt “vecās deklarācijas”.

Uz šo dienu pareiza kabeļu klasifikācija ir ieviesta pilnīgi visās ES valstīs, izņemot Latviju, kura gan “īpaši rūpējas” par sabiedrisko ēku drošību, integrējot dažādas modernas un digitālās sistēmas būvprojektu saskaņošanai, bet nu jau trīs gadus nekādi neatrod laiku, lai apstiprinātu pāris lapas ar normatīvajiem aktiem un dažām elementārām formulām, kas regulē minētas kabeļu normas. Turklāt šīs normas uz pašreizējo brīdi ir pilnībā pārbaudītas un tiek veiksmīgi pielietotas ne vien mūsu tuvākajās Baltijas kaimiņvalstīs, bet arī pārējā Eiropā.

Vēl vairāk – Latvija attiecībā pret kaimiņvalstīm un citām ES valstīm ir nostādīta neapskaužamā situācijā, jo tieši dēļ nepilnīgajiem būvnormatīviem mēs iepērkam dārgākus, taču nekvalitatīvākus produktus, padarot savu valsti par īstu izgāztuvi visur citur Eiropā izbrāķētajiem kabeļiem. Turklāt ļaujot uz sava rēķina vēl piedevām nopelnīt.

Mēs nezinām, kas pie tā ir vainīgs – nupat atlaistais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, ar kuru esam iepriekš tikušies un runājuši par šo jautājumu, kāds no viņa padotajiem, kuram visu citu ministrijas vērienīgo ieceru un projektu realizācijas gaitā nav atradies pietiekami daudz laika, lai veltītu uzmanību šim salīdzinoši vienkāršajam un necilajam jautājumam. Taču, neskatoties uz to, ka asociācija pēdējā gada laikā par šo problēmu ministrijas ierēdņiem atgādina aptuveni reizi mēnesī, situācija ir izveidojusies tāda, ka pašlaik esam spiesti vērsties pie Jums personīgi, lai noskaidrotu, vai tā ir ierēdņu nolaidība (kas atkal jau būtu jāvērtē ministram) vai tomēr ministrijas oficiālā nostāja – gadiem apzināti kavēt Eiropas Savienības praktisku regulu ieviešanu Latvijā?

Jebkurā gadījumā – Latvijas Elektromateriālu vairumtirgotāju asociācija (LEVA) vēl joprojām vēlas rast risinājumus sadarbībai, tādēļ aicina ministru uz tikšanos klātienē, lai apspriestu radušos situāciju. Tāpat asociācija apliecina, ka ir gatava atbalstīt ministriju un tās pārstāvjus centienos veicināt Latvijas būvnormatīvu padarīšanu par vēl vairāk vērstiem uz iedzīvotāju drošību, kā arī vajadzības gadījumā nosūtīt visus vajadzīgos dokumentus kabeļu klasifikācijas procesa paātrināšanai kā pašam ministram personīgi, tā arī par šo jautājumu atbildīgajiem būvniecības nozares ierēdņiem.

Komentāri (2)

stratēģis 27.02.2020. 23.37

Ne projektētāji, ne Zolitūdes katastrofas izmeklētāji nav pat iepazinuši, kur nu vēl izlasījuši un izpratuši šis Regulas prasības … Tā nu tālāk kuālamies … 1

+1
0
Atbildēt

0

stratēģis 27.02.2020. 23.32

Paldies, Kristap! Vārds vietā! Tad kāpēc Regula 305/2011 nav ieviesta?

To nevar ieviest tāpēc, ka atbildīgajiem EM ierēdņiem mutē ir termini: pastāv “juridiskā leksika un sintakse”!

Būvniecības likuma 9.pantā ir teikts, ka būvēm jātbilst 7 būtiskām prasībām būvēm, bet to detalizētas prasības nav atklātas – bet tās tomēr var atrast Regulas 305/2011 1.pielikumā!

Tad kāpēc kas, kad atcēla Ministru kabineta 2001.gada 27.marta (prot. Nr.13 20.§) noteikumus Nr.142 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm”, kur bija 1:1 izklāstīts Regulas 1.pielikums?

Izrādās, ka šis normatīvs zaudēja spēku sakarā ar t.s. Jaunā Būvniecības likuma 09.07.2013. likums/LV, 146, 30.07.2013/ pieņemšanu.

Lūk – Zolitūdes veikals arī neatbilda Regulas prasībām:”Būvēm kopumā un to atsevišķām daļām ir jāatbilst to paredzētajiem mērķiem, jo īpaši ņemot vērā visā būves ekspluatācijas ciklā iesaistīto personu veselības aizsardzību un drošību. Normālos ekspluatācijas apstākļos visā ekonomiski pamatotā ekspluatācijas laikā būvēm ir jāatbilst šīm pamatprasībām būvēm.
1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte
Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai slodze, kas var iedarboties uz tām būvēšanas un izmantošanas laikā, neizraisītu šādas sekas:

a) visas būves vai tās atsevišķu daļu sabrukumu;

b) ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas;

c) citu būves daļu vai savienojumu vai uzstādīto iekārtu bojājumus nesošas konstrukcijas deformācijas dēļ;

d) bojājumu, kas ir neproporcionāls cēlonim, kas to izraisījis.” – šo klauzulu neviens projektētājs nav ņēmis vērā un neņem vērā līdz pat šodienai!””

u.t.t. līdz 7.prasībai!

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort