Znotiņš un pavasaris • IR.lv

Znotiņš un pavasaris

Jānis Znotiņš. Foto — Lauris Vīksne
Laura Dumbere

Februāra sākumā pirmizrādi piedzīvoja Jāņa Znotiņa jauniestudējums Valmieras teātrī Cilvēkam vajag suni pēc Regīnas Ezeras stāstu motīviem. Kā vairums Znotiņa iestudējumu, tas adresēts bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem. Znotiņš ir vienīgais režisors ārpus Leļļu teātra, kurš savu profesionālo ceļu nolēmis iet roku rokā ar skatītājiem vārdā bērni

Kamēr vecākais brālis Kaspars Znotiņš kaldināja aktiera profesionalitāti Jaunajā Rīgas teātrī, jaunākais brālis Jānis pabeidza Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti. Apzinoties, ka vīrietim klājas pašam sevi uzturēt, meklēja saprātīgu darbu un sāka strādāt par īpašumu vērtētāju firmā Latio. Vairākus mēnešus katru darba dienu apbraukāja Rīgas mikrorajonus, lai fotografētu ēku fasādes un apsekotu namu stāvokli. Vēl tagad, nakts vidū pamodināts, viņš pēc bildes var nosaukt nama sēriju — lietuviešu specprojekts, 609. sērija, 119. un 103. sērija. 

Bet lielais jautājums, kā jēgpilni pavadīt dzīvi, neatkāpās. Lai to noskaidrotu, Znotiņš devās nevis uz Indiju, bet Kultūras akadēmiju, kur pabeidza Mihaila Gruzdova un Indras Rogas vadīto aktieru un režisoru kursu. Jau studiju laikā, izmēģinot roku dažādos režijas žanros, sapratis — bērnu un jauniešu izrādes ir viņa ceļš. Sava vieta pasaulē bija atrasta. Pagājušajā vasarā Jānis bija viens no Valmieras Vasaras teātra festivāla direktoriem un atbildēja tieši par bērnu un jauniešu izrāžu programmu.

Znotiņa dibinātais Istabas teātris, kas piedāvā mūsdienīgas bērnu izrādes galerijā Istaba, meklē plašākas telpas, jo publikas pieprasījums pārsniedz mājīgās galerijas iespējas. Režisors ir atvērts jebkādiem rosinošiem piedāvājumiem, jo viņam skaidrs — bērniem vajag savu teātri. Pašlaik viņš strādā pie jauniestudējuma Puika ar suni, kas no aprīļa būs skatāms Žaņa Lipkes muzejā. Holokausta tēma, kas šķiet sarežģīta pat «pieaugušo» teātra režisoriem, viņu nebiedē, drīzāk rosina. Jo bērni esot gudrākā un saprotošākā publika pasaulē. Viņiem vajag teātri, un viņiem ir savs advokāts — režisors Jānis Znotiņš. 

Nupat Valmieras teātrī esat iestudējis izrādi Cilvēkam vajag suni. Jums pašam ir suns?
Nav, lai gan suņi ir mani mīļākie dzīvnieki. Man ir trusis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu