fbpx

Bezcerīgā cīņa par Anniņmuižu 2

«Es te kopš bērnības ložņāju, bet neko daudz nezināju, tikai te arvien dega gaisma. Pagājušajā ziemā ložņājām, un skatos — nedeg, puķes logos novītušas, un tie mitri,» stāsta Rigonda Bērziņa. «Tad arī sākām runāt ar apkārtējiem, noskaidrojām, kas te notiek, un radās doma — kaut kas lietas labā jādara.» Foto — Edmunds Brencis
Mārtiņš Galenieks
Print Friendly, PDF & Email

Mikrorajonu iedzīvotājiem pietrūkst saiknes ar vēsturi, viņi nejūt savas saknes, piederību vietai, kur dzīvo, uzskata Imantas apkaimes aktīviste Rigonda Bērziņa. Viņa vēlas to mainīt. Anniņmuižai Imantā ir krāšņa vēsture un iespējas to izmantot, taču ēkas liktenis šobrīd ir apdraudēts

Ieslēdzis navigāciju, soļoju gar Anniņmuižas parku — vecā muižas meža pēdējām paliekām, kas kā zaļš pakavs iespiedies masīvajā 70. gadu blokmāju apbūvē Imantā. Tur, kur to pārcērt Jūrmalas gatve, jāiet pa labi, tiktāl viss skaidrs. Tad pa kreisi, bet uz mirkli samulstu. Atduros pie pāris piecstāvu hruščovkām, tālāk vīd arī vērienīga Staļina laika ēka kā tāds pēdējais, senākais 20. gadsimta arhitektūras kultūrslānis, aiz kura, es zinu, atklāsies tas, ko es meklēju — vēl senāka un atšķirībā no pārējām unikāla būve, pati Anniņmuiža. Tā ir Latvijas Universitātei (LU) pagaidām vēl piederoša teritorija, ieliņu tīkls te nesaprotams, un es izmetu pāris liekus līkumus, kamēr nokļūstu galā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort