Apgabaltiesa noraida maksātnespējas pētījumā piesauktās tiesneses prasību pret “Ir”

Zemgales apgabaltiesa noraidījusi Antras Zutes prasību par goda un cieņas aizskaršanu, kas celta pret žurnālu “Ir” saistībā ar Indras Sprances pētījumu par maksātnespējas procesiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Antra Zute bija pieprasījusi publisku atvainošanos un 5000 eiro kompensāciju, jo uzskatīja, ka viņas gods un cieņa aizskarti 2017. gada nogalē žurnālā “Ir” publicētajā rakstu sērijā par problēmām maksātnespējas lietu izskatīšanā Latvijas tiesās.

Prasību jau 2019. gada 25. martā noraidīja Zemgales rajona tiesa, taču Zute iesniedza apelācijas sūdzību un tāpēc lietu vēlreiz skatīja Zemgales apgabaltiesa. 4. februārī pasludinātajā spriedumā tiesneši Aigars Sniedzītis, Anita Misiuna un Marianna Terjuhana atzina, ka Zutes prasība un apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota. Šo spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Zute ir starp tiem tiesnešiem, kas “Ir” pētījumā atklājās kā rekordisti, pie kuriem pēckrīzes periodā visbiežāk nonāca tā sauktās “ceļojošās firmas” — uzņēmumi, kas neilgi pirms maksātnespējas pieteikuma pēkšņi maina savu juridisko adresi. Šādu uzņēmumu rīcību var tulkot kā vēlmi nonākt konkrētās tiesās.

Zute savā prasībā nepieminēja un neprasīja atsaukt nevienu “Ir” pētījuma teikumu, kurā bija runa konkrēti par viņu. Tā vietā tiesnese pieprasīja atzīt par viņas godu un cieņu aizskarošām ziņām vairākus vispārīgus secinājumus, ko žurnāls “Ir” izdarījis, piesakot pētāmo problēmu rakstu ievados. “Ir” uzskatīja šo prasību par pilnīgi nepamatotu un lūdza tiesu to noraidīt.

Jau pirmās instances tiesa savā spriedumā atzina, ka prasība nav pamatota, žurnāla “Ir” pētījumam par problēmām maksātnespējas procesos bija leģitīms mērķis un žurnāla rakstā nav izplatītas nepatiesas ziņas vai pausts aizskarošs viedoklis par tiesnesi Zuti. 

Skatot lietu apelācijas instancē, arī apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas secinājumiem.

“Priecājos, ka tiesa jau otrajā instancē ir stingri aizstāvējusi vārda brīvību pret nepamatotiem uzbrukumiem. Vienlaikus ir žēl, ka tiesu varas resursi ir jātērē šādu fundamentālu patiesību pārbaudei vēl trīsdesmitajā gadā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas — vienīgais labums no tā ir vēl papildus uzkrāta tiesu prakse, šajā gadījumā divās Zemgales tiesās Jelgavā,” komentē žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

“Šajā lietā no juridiskā viedokļa būtiska nozīme bija tam, ka apstrīdētos izteikumus ir jāvērtē visas rakstu sērijas kopējā kontekstā, kā arī jāņem vērā, kā tos uztvertu neitrāls lasītājs, nevis prasītāja. Tiesa pamatoti secināja, ka prasītāja nav tiesīga izvēlēties būt vai nebūt pieminētai rakstos, jo rakstos ir norādīts uz faktiem, kādēļ viņa ir pieminēta. Zemgales apgabaltiesa arī pievienojās pirmās instances tiesas secinājumam, ka prasītājai, kura pārstāv vienu no valsts varas atzariem, tiesu varu, ir jāieņem lielāka tolerances pakāpe, jo pieņemamās kritikas robežas pret tiesnesi ir plašākas,” norāda biroja COBALT zvērināta advokāte Linda Bīriņa, kas “Ir” pārstāvēja tiesā.

“Ir” pētījums 2017. gada decembrī atklāja — septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikšanas ir mainījuši juridisko adresi, tā nonākot konkrētās tiesās. Tie ir aptuveni 10% no visiem procesiem. Bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, tāpēc notiek arī negodīgas shēmas kreditoru apkrāpšanai. Turklāt daudzas “ceļojošās” firmas nonāk pie šaura tiesnešu loka: “Ir” saskaitīja 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši 10 vai vairāk šādu procesu. Turklāt par atsevišķu tiesnešu darbu bieži iesniegti atkārtoti protesti un viņu lēmumus AT atcēlusi kā prettiesiskus.

Pētījumam bija nopietnas atskaņas — virkne Augstākās tiesas tiesnešu pieprasīja Tieslietu padomei rīkoties, un tā 2018. gada februārī uzdeva veikt neatkarīgu ekspertu izvērtējumu par problemātiskajiem spriedumiem. 2018. gada augustā eksperti pabeidza darbu un ziņojumā norādīja uz konkrētu tiesnešu pieļautiem smagiem pārkāpumiem, taču visos gadījumos jau bija iestājies noilgums diciplinārlietu ierosināšanai. Pēc pētījuma Tieslietu padome arī norādīja virzienus, kādos jāuzlabo tiesnešu atlase, novērtēšana un apmācības, lai sekmētu spriedumu kvalitāti un tiesus sistēmas uzticamību.

Šis ir jau piektais gadījums “Ir” pastāvēšanas vēsturē, kad pret žurnālu vērsta prasība par goda un cieņas aizskaršanu. Visas četras iepriekšējās tiesvedības — tajā skaitā pret kādreiz ietekmīgo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Rīgas mēru Nilu Ušakovu — beigušās ar “Ir” uzvaru.