Igaunijas nekustamo īpašumu tirgus atspoguļo plašākas sociālas pārmaiņas

2019. gads Igaunijas nekustamo īpašumu nozarei ir bijis izcils – tapa daudz jaunu projektu, pircēju aktivitāte bija gana augsta, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieauga ārvalstu darījumu apjoms. Šogad aktivitāte varētu būt zemāka, taču ne tāpēc, ka būtu mazinājusies interese par jaunu mājokļu iegādi, bet tāpēc, ka lielai daļai projektu ir noslēgusies būvniecība, un jaunas ieceres vēl ir projektēšanas stadijā.

Ja runā par nekustamo īpašumu cenu jauniem mājokļiem Tallinā, tā pamatā ir atkarīga no projekta kvalitātes un atrašanās vietas. Vidējā cena par kvadrātmetru svārstās 2200 līdz 2800 eiro robežās; t.s. ekskluzīvajos īpašumos – no 3500 līdz 5900 eiro par kvadrātmetru. Šāds cenu līmenis par izcili kvalitatīviem, arhitektoniski pārdomātiem un funkcionāliem mājokļiem padara Tallinu pievilcīgu pircējiem no Somijas un citām Ziemeļvalstīm, kur cenas par līdzīgiem īpašumiem ir nozīmīgi augstākas.

Tomēr attīstība Igaunijas nekustamo īpašumu tirgū galvenokārt notiek iekšējā pieprasījuma dēļ.

Cilvēki ar labiem un stabiliem ienākumiem aizvien biežāk lūkojas pēc jauna mājokļa. Parasti īpašums tiek iegādāts ar bankas līdzfinansējumu, pašam sedzot 10% līdz 20% no īpašuma vērtības.

Igaunijas nekustamo īpašumu tirgu raksturo tas, ka jauno mājokļu projektos aptuveni 40% no īpašumiem tiek rezervēti vēl pirms sākta būvniecība. Piemēram, kompleksā Kristiine City, kur veidojam ne tikai atsevišķus dzīvojamos namus, bet attīstām veselu rajonu ar visām mūsdienu cilvēkam nepienekustamociešamajām funkcijām, pirms būvniecības sākšanas bija rezervēti 60% no iecerētajiem īpašumiem. Līdzīgs piemērs ir ekskluzīvu īpašumu projekts Kalaranna District, kas top uz Tallinas vecpilsētas un pilsētas centra robežas. Mēs sākām būvdarbus šā gada janvārī, un līdz tam brīdim bijām pārdevuši jau 40% no topošajiem īpašumiem.

Tallinas nekustamo īpašumu tirgus straujā izaugsme pēdējo gadu laikā skaidrojama pamatā ar diviem faktoriem. Pirmkārt, tā ir vietējo cilvēku pārliecība par savu nākotni, kas ļauj aizņemties jauna mājokļa iegādei. Otrkārt, tā ir ārvalstu investoru uzticēšanās Igaunijai un tās biznesa videi.

Pozitīvu attīstību balsta arī Igaunijā strādājošo banku atvērtība un labvēlīgā attieksme nekustamo īpašumu kreditēšanai. Tas notiek pat, pieaugot aktivitātēm un prasībām par nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošanu (protams, aizdevumu izsniegšanas pamata nosacījums ir banku prasību ievērošana un izpilde). Viens no attīstības iemesliem varētu būt caurskatāma un saprotama biznesa vide, taču te noteikti ir arī citi faktori.

Katru reizi, kad viesojos Rīgā, apbrīnoju šīs senās un vienlaikus arī mūsdienīgās pilsētas pievilcību. Man kā cilvēkam, kurš nekustamo īpašumu jomā strādā jau ilgu laiku, uzreiz ir skaidrs, cik milzīgs ir pilsētas potenciāls. Ir skaidrs, ka, salīdzinot ar Tallinu un Viļņu, nekustamo īpašumu tirgus attīstība Rīgā aizvadīto gadu laikā ir bijusi lēnāka. Neesmu pilnībā pārliecināta, ka pat gaidītā Moneyval ziņojuma pozitīvs rezultāts varētu ātri un nozīmīgi izmainīt situāciju nekustamā īpašuma tirgū.

Ikviena valsts reiz ir saskārusies ar kādām īpašām grūtībām un sakarsies ar tām nākotnē. Nozīmīgākais šādos brīžos ir tas, kādi soļi tiek sperti, lai virzītos uz priekšu. Pirms vairākiem gadiem, pēckrīzes laikā, jutu, ka Igaunijā ir noticis sava veida lūzums – attieksmē pret valsti. Ne tikai par atsevišķām norisēm politikā un ekonomikā, bet plašāk, visas sabiedrības attieksmē pret kopīgu iesaisti savas valsts attīstībā. Uzņēmēji un politiķi šajā laikā ļoti lielu uzmanību pievērsa mūsu biznesa vides caurskatāmības un uzticamības stiprināšanai ārvalstu partneru vidū. Tas radīja jaunu izaugsmes vilni mūsu ekonomikā, arī nekustamo īpašumu nozarē. No sirds novēlu līdzīgu pārmaiņu arī Latvijā, kas veidotu atbilstošu vidi arī ekonomikas attīstībai.