Šogad Pasaules ekonomikas forums Davosā atzīmēja savu 50 jubileju ar nosaukumu “Ilgtspējīga un saliedēta pasaule”. Pulcējot 3000 viedokļu līderu, kuri pārstāv valstis, starptautiskās organizācijas, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un aktīvistus, nedēļas garumā tika diskutēts par pasaules ekonomikas stāvokli un problēmām, kuru risinājumi sniedzas pāri individuālu valstu robežām un tagad atrodami tikai pasaules sabiedrību ciešākā sadarbībā. Tālāk ir neliels ieskats galvenajās tēmās, kas dominēja Davosas foruma dalībnieku diskusijās, kurās savu pienesumu šogad sniedza arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Kāpēc klimata izmaiņas nav dabas problēma, bet cilvēces eksistenciāls izaicinājums?
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķina līdz 2030. gadam pasaulē būs 8,5 miljardi cilvēku, un katru gadu kopā ar vēsturiski augstajiem temperatūras rekordiem atnāk arvien plašāki ugunsgrēki, garāki sausuma un plūdu periodi, kā arī nepieredzētas viesuļvētras, kas izmaina miljoniem cilvēku dzīves. Ar katru gadu pieaug arī klimata izmaiņu cena, un 2019. gadā vien izmaksas septiņām no 15 dabas katastrofām pārsniedza 10 miljardus dolāru.
Cilvēce ir svarīgā pārejas posmā, un mums ir jāmaina veids, kā izmantojam kopējos dabas resursus un veicinām savu labklājību, jo pašreizējā ekonomiskā izaugsme nav ilgtspējīga.
Vairākās Davosas diskusijās tika apspriesta uzņēmumu, investoru un sabiedrības gatavība būtiskai kapitāla un resursu pārvirzīšanai uz zaļo ekonomisko izaugsmi, kas saudzētu vidi un samazinātu oglekļa dioksīda ietekmi uz planētas sasilšanu. Pāreja uz iekļaujošu kapitālismu, kam ir sociālā un vides dimensija, vairs nav tikai aktīvistu sauklis, bet paradigmas maiņa un centrālā tēma šajā forumā. Vairākās diskusijās un viedokļu līderu uzrunās tika uzsvērts, ka tie drosmīgie, kuri sekos šai paradigmai un spēs pielāgot savus biznesa modeļus klimatneitrālai ekonomikai, palielinās arī konkurences un efektivitātes priekšrocības.
Izmaiņām būtu jāsākas ar jaunu ilgtermiņa mērķu nospraušanu, kas ietver pārvaldības uzlabošanu, videi draudzīgu procesu un materiālu izmantošanu. Tādējādi ilgtermiņā ieguvēja būtu ne tikai daba un ekoloģija, bet cilvēce un sabiedrības kopumā. Visbeidzot šajā pārejas periodā ir jābūt uzsvaram uz nevienlīdzības mazināšanu, jo klimata izmaiņas visātrāk skars jaunattīstības ekonomikas, kam jau ir problēmas ar kvalitatīvu infrastruktūru, un to lauksaimniecību ietekmē sausums, augsnes erozija un jūras līmeņa celšanās.
Latvija ir atvērta ekonomika ar spēcīgiem un eksportējošiem uzņēmumiem katrā nozarē. Lai mūsu uzņēmēji turpinātu būt konkurētspējīgi ārējos tirgos, viņiem būs ne tikai jāpielāgojas mainīgajām prasībām klimatneitrālās piegāžu ķēdēs, bet arī jāpiedalās jaunu risinājumu izveidē, kas ir aktuāli Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā. Jo ātrāk un veiksmīgāk mēs spēsim pieņemt jaunos izaicinājumus, uzstādīt ambiciozākus mērķus un piedalīties ilgtspējīgas ekonomikas izveidē, jo labāk būsim sagatavoti gaidāmo pārmaiņu priekšā. Pielāgošanās pārmaiņām nepieciešama arī publiskajā sektorā, tāpēc valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrībām būtu jāpaaugstina savi standarti, piemēram, caur zaļajiem iepirkumiem, veicinot videi un sabiedrībai draudzīgu risinājumu izmantošanu. Tikai sadarbojoties, meklējot un radot jaunus risinājumus, mēs varēsim panākt mūsu uzņēmēju turpmāko konkurētspēju starptautiskajos tirgos, kas pašlaik ir pārejas posmā un meklē veidus, kā iekustināt zaļo ekonomiku, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēces attīstību.
Nevis “vai”, bet “kā” regulēt lielos tehnoloģiju uzņēmumus?
Vienlīdz dominējošs temats Davosā bija lielās tehnoloģiju kompānijas un to ietekme uz demokrātiju, medijiem un cilvēka gribas brīvību. “Ideju tirgu ir nepieciešams regulēt tāpat kā produktu un pakalpojumu tirgu,” pirms dalības forumā savu viedokli par Facebook un politiskajām reklāmām sociālajos tīklos pauda Nobela prēmiju ieguvušais ekonomists Džozefs Stiglics Financial Times.
Šī un līdzīgas idejas rezonēja vairākās diskusijās, kur tika runāts par līdzsvaru starp tehnoloģiju pozitīvo un negatīvo pienesumu un veidiem, kā cīnīties ar tehnoloģiju pielietošanu, kas apdraud demokrātiskas sabiedrības attīstību. Lielo tehnoloģiju kompāniju biznesa modelis, kā peļņa ir būvēta uz cilvēku novērošanu, datu uzkrāšanu, apvienošanu lielajos datos un to profilēšanu, tika kritiski analizēts vairākās diskusijās. Nozīmīga loma tehnoloģiju attīstībā ir arī ģeopolitikai un nācijām, kuru kompānijas dominē to izstrādāšanā un pielietojuma izvēlē. Vērtību sistēmu atšķirības starp globālajiem politiskajiem spēlētājiem (ASV, Ķīna, Eiropas Savienība) rada spriedzi un ietekmē to, kā tehnoloģijas, kas pēc būtības ir neitrālas to izgudrošanas mirklī, tiek pielietotas to patērētājiem dažādos tirgos.
Vairākkārt tika pieminēta nepieciešamība stiprināt Eiropas Savienības inovatīvos tehnoloģiju uzņēmumus, kas var palīdzēt aizsargāt Eiropas tirgu un iedzīvotāju datu izmantošanu citu valstu kompāniju interesēs. Kaut arī lielās tehnoloģiju kompānijas, piemēram, Google uzsver stingro pašregulāciju, tā pati ir atzinusi, ka īpaši mākslīgā intelekta jomā ir nepieciešams starptautisks regulējums. Patiesībā daudzās valstīs sabiedrisko grupu starpā un pašvaldību līmenī jau tiek ieviestas iniciatīvas, kas cenšas atspēkot nelīdzsvaroto spēku sadalījumu informatīvajā telpā un stiprināt demokrātijas attīstību. Publiskās asamblejas, pūļa lēmumu pieņemšana (no angļu val. – crowdsourcing) un kvadrātiskā balsošana (no angļu val. – quadratic voting) ir iniciatīvas, kas saliedē kopienas un veido decentralizētas sadarbības platformas, palīdzot visai sabiedrībai piedalīties un izstrādāt inovatīvu likumdošanu, kā arī koordinēt strīdīgu jautājumu risināšanu. Kā piemērus starp valstīm un pilsētām, kas jau ir ieviesušas šādas iniciatīvas, var minēt Islandi (Your priorities un Betri Reykjavik), Spāniju (Decide Madrid), Taivānu (vTaiwan) un Somiju (Medborgarinitiativ.fi).
Latvijai, aktīvi piedaloties šajās diskusijās, ir iespēja būt klāt jaunas regulējošās sistēmas izveidošanā, kas aizsargātu arī mūsu iedzīvotāju datu suverenitāti un palīdzētu meklēt risinājumus tehnoloģiju negatīvajai ietekmei uz Latvijas informatīvo telpu un demokrātijas attīstību.
Davosā Valsts prezidents Egils Levits kopā ar pasaulē zināmu mediju sabiedrību vadītājiem (BBC News, Thomson Reuters) piedalījās diskusijā par mediju nākotni, lai izvērtētu un rastu risinājumus tehnoloģiju arvien pieaugošajai ietekmei uz mediju saturu, izplatīšanu un patēriņu. Demokrātiska sabiedrība nevar pastāvēt bez uzticamiem, neatkarīgiem un objektīviem medijiem. Mūsdienu sadrumstalotajā informatīvajā telpā, kur sociālie tīkli ziņu satura veidošanā sacenšas ar tradicionālajiem medijiem, ir nepieciešams stiprināt sabiedrības medijpratību un kritisko spriestspēju. Latvijai šajā jomā jau ir iestrādes un pieredze, ko varam piedāvāt starptautiskajiem partneriem. Uzturot dialogu ar pašām tehnoloģiju kompānijām (primāri Facebook), Eiropa var būt līderis, izstrādājot inovatīvu regulējumu, kas beidzot sakārtotu arī datu suverenitātes jautājumu. Turklāt tas ir Latvijas interesēs būt starp progresīvajām valstīm Eiropas Savienībā datu izmantošanas likumdošanas izveidē.
Kaut arī Davosas forums vēsturiski tiek uzskatīts par elites un biznesa sanākšanu kalnu kūrortā, pirmo reizi apmeklējot forumu, šķiet, laiks ir ieviesis korekcijas, un privilēģiju būt starp ielūgtajiem ir vismaz daļēji nomainījusi trauksmes un atbildības sajūta par pasaulē notiekošo. Jācer, ka daļa risinājumu, kas tika dzirdēti diskusiju dalībnieku vārdos, drīzumā būs redzami arī darbos.
Komentāri (5)
kirshblac 31.01.2020. 17.51
Visas publikācijas maksā. Vismaz cilvēku valodā būtu uzrakstījuši. Padomju laikos ziņas sākās ar to kurš un kur piedalījās un tikai pēc tam par jēgu tam visam. Labākajās tradīcijās, žēl. Nekā personīga.
0
Sskaisle 31.01.2020. 09.23
No vienas puses man nevajadzētu būt šokētai – galu galā – neesmu ne no TORONTO, ne no MĒNESS – tepat vien visu mūžu esmu dzīvojusi, bet tas kas notiek ir vienkārši nenormālība
Šitā tērēt mūsu miljonus un pēc tam – piedodiet – bet citādi nepateikt – dirst bumbiņas !
Šite mums stāsta par klimata izmaiņām, par demokrātijas iniciatīvām, bet kad lieta no vārdiem nonāk līdz darbiem – prezidents kā glums zutis pārmetas varas elites pusē un vienkārši – kā pēc pasūtījuma melo un krāpj tautu.
Pamatoju savu viedokli – lūk , atsauce –
https://jauns.lv/raksts/zinas/369029-levits-skaidro-kapec-nevar-mainit-vdd-jaunas-ekas-vietu.
”Ja valdība izvēlētos meklēt jaunu vietu Valsts drošības dienesta (VDD) būvniecībai, tas par vairākiem gadiem aizkavētu būvniecību un radītu lielus finansiālos zaudējumus, šodien žurnālistiem paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.”
Ka miljoni tiek zaudēti un kultūras vērtības apdraudētas – JRT ēkai , kur tiešā un pirmā atbildība ir VNĪ , kuri slēdza kārtējo līgumu ar visu laiku priviliģētaiem komčekistu būvniekiem – tur prezidentam asaras nebirst un par tur zaudētām finansēm uztraukuma nav – kā saka – dies ar to .
Tāpat pazaudētie miljoni RMM ēkas renovācijai Pils laukumā.
Tagad , kad runa ir par koku glābšanu cilvēku veselības un labklājības labā, kad runa patiešām ir par demokrātiskām iniciatīvām, viss uz ko prezidents ir spējīgs – gļevi nosiekalaties –
Šorīt LTV1 Rīta PANORĀMĀ tā siekalošānās atkārtojās – ka esaot jārunā ar sabiedrību – to prezidents atļāvās pateikt, bet ka būtu jāievēro sabiedrības intereses – tādam drosmes un patiesības līmenim prezidents levits nav gatavs –
Ja skaistās, patiešām skaistās Levita runas ir tik krasā pretrunā ar dabriem – tad tāds prezidents lai dirst un nepiesārņo ēteru – un tos miljonus , kurus tērē viņa kanceleja , lai atdod nabadzīgajām lauku skolām un lauku ceļu uzturēšanai – no tād tad valstij un sabiedrībai patiešām būs labums
1
Sskaisle > Sskaisle 31.01.2020. 09.29
Arī uz robežas ar Baltkrieviju izcirta kokus, nozaga kokus – vainīgie LTV1 skaidroja , ka nav ko uztraukties visu ko paņemām atdosim – kā tur prezidents necēla trauksmi?
Vai par to LTV1 nenormālo komčekistu varas lobiju – lūk , saeimai jāskata likums par oik – tas likums, kas vai nu atļaus – kā saka jaunā kvalitatē mūs apzagt, vai tomēr likvidēs šo valsts apzagšanas shēmu . Tā vietā LTV1 tieša runa -vienīgajā !!!!! diskusiju raidījumā sabiedriskajā TV – ļauj uzstāties ar savu priekšnesumu kaimiņa partijai. Kas bija tie ziņu , programmu redaktori, kuri pildīja šo politbandītu – monopolistu pasūtījumu?
Vai de facto – kurš atkal bija tas, kurš LTV1 raidījumam deva signālu, ka jāturpina attīrīt Andrejosta , lai oligarham šķēļem valsts un latviešu tauta atvieglotu sava gadsimta projekta īstenošanu ?
Kuri ir tie vēstneši un pelēkie baroni, kuri rausta tās smalkās stīgas informācijas telpā , lai sabiedrību morāli sagatavotu turpmakai apzagšanai un debilizēšanai/
0
Sskaisle 31.01.2020. 09.37
Ļoti interesēja redzēt ēkas Alberta ielā 13 interjeru.
Tāpēc centos tajā iekļūt par katru cenu un pagājušā gada nogalē tur tika , Sorosa unga finansētā pateicības pasākumā. Kā man skairoja – tur bija pamatā sapulcināti Sorosa stipendiāti. Ļoti daudz ar medijiem un kultūru un politiku saistītu cilvēku.
Mans jautājums – vai sabiedrībai nebūtu tiesības zināt, ka lūk , tādi un tādi žurnālisti, redaktori, programmu direktori utt utjprj . ir Dž. Sorosa stipendiāti?
Es nevienam klāt negāju un nejautāju – esi vai neesi stipendiāts. Ja mani kāds pazītu – domātu – redz – Skaisle arī sorosiste – bet – tomēr – ja esam demokrātiska sabiedrība vai tādā gadījumā mūsu pien ākums nav sniegt sabiedrībai pilnvērtīgu informāciju?
Nevis pa kaktiem – vieni no komčekistu klubiņa ar savu bosu interesēm, otri no Sorosa klubiņa ar savu bosu interesēm – un tad abi metas virsū un tautu drāž – apzog plikus un neaizmirst visu laiku brēkt jūs fašisti, jūs stulbeņi , lumpeņi utt
Prezidents kā valsts galva varētu vairāk turēties pretī tam maucīgajam kaklam , kas groza viņa galvu – žēl, ka nespēj ļoti žēl. Cerība bija ….
0