Nav pieļaujams alkohola lobijs uz iedzīvotāju veselības rēķina

Pērnā gada vasarā tika pieņemts pēkšņs lēmums par būtisku stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmju samazināšanu. Argumentācija, ka jāaizstāv Latvijas pierobežas uzņēmēji, jau toreiz tika pakļauta plašai sabiedrības kritikai. Savukārt tagad jau parādās viedokļi, ka uz laiku samazinātā likme ir jāatstāj neskarta, vai, kā uzskata Finanšu ministrija (FM), tās kāpumam jābūt pakāpeniskam. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) ieskatā šāda nostāja ir pretrunā ar sabiedrības veselības ilgtermiņa interesēm un liedz valstij gūt papildu ieņēmumus, kas katastrofāli nepieciešami veselības aprūpes budžeta palielināšanai.

Ir skaidri zināms, ka alkohols ir viens no galvenajiem mirstības un invaliditātes cēloņiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un OECD datiem Latvijā vidēji vīrietis patērē lielāko alkohola daudzumu uz vienu cilvēku nekā vidēji ES. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka starp 30 Eiropas valstīm, statistiski Latvija ir topa pašā augšgalā ar augstāko iedzīvotāju nāves gadījumu skaitu alkohola lietošanas rezultātā, rēķinot vienu patērētā absolūtā alkohola litru uz 100 000 iedzīvotājiem^[1]. Tie ir teju 450 nāves gadījumi gadā!

Finanšu ministrs Jānis Reirs publiski paudis, ka atgriešanās pie 2019. gada sākuma likmes papildinājumā ar stiprā alkohola akcīzes nodokļu likmes kāpumu no 2020. gada 1. marta, kā to paredzēja ilgtermiņa akcīzes nodokļu politika Latvijā, radīšot “šoku”^[2].

Situācijā, kad veselības un izglītības nozarē jau vairāk nekā 30 gadus hroniski trūkst līdzekļu, bet mediķi un skolotāji par pazemojošu atalgojumu ir spiesti strādāt divas un trīs slodzes, vairāk nekā šokējoša šķiet paša ministra nostāja.

Kā zināms, neviens cits kā šis pats Saeimas sasaukums lēma arī par mediķu algu pieaugumu par 20%, sākot ar 2020. gadu. Lēma, lai gan nebija skaidrības, kur līdzekļi tiks rasti. Pēc tam, kad mediķi bija pamatoti lēmuši par protesta akcijām un tas sāka apdraudēt Saeimas un koalīcijas stabilitāti, tika vēlīgi atrasta puse no nepieciešamās naudas, lai palielinātu algas par 10%.

Neuzlūkojam akcīzes nodokli kā slaucamu govi un esam par likumdošanu, kas stimulē alkohola patēriņa samazināšu un sekmē sabiedrības veselību. Bet neesam arī naivi un saprotam, ka akcīzes nodoklis var tikt novirzīts valstij un sabiedrībai svarīgu mērķu sasniegšanai, tai skaitā sabiedrības veselības veicināšanai un arī mediķu algām. Rodas pamatots jautājums – kāpēc politiķi neraugās šajā virzienā?

Saskaņā ar VID datiem par 2019. gadu, budžeta ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa atpaliek no nospraustā mērķa – netika iegūti teju 30 milj. eiro no plānotajiem ieņēmumiem^[3]. LĀB uzskata, ka neiegūtie akcīzes ieņēmumi būtu varējuši tikt novirzīti akūtāko nozares problēmu risināšanai.

Esam pret iedzīvotāju nodzirdīšanu dažu pierobežas tirgoņu interešu apmierināšanas nolūkā. Latvijas Ārstu biedrības ieskatā, alkohola akcīzes likmes nedrīkst iesaldēt vai tikai kosmētiski palielināt. Jārīkojas saskaņā likumā nolemto – likmes ir jāturpina secīgi paaugstināt! Ja tas netiks izdarīts, šī rīcība būs skaidrs signāls, kā interesēs darbojās šis Saeimas sasaukums. Tas būs arī vēl viens pierādījums tam, ka alkohola tirgotāji ir nozīmīgāki nekā mediķi un Latvijas cilvēki.

^[1] World Health Organization reports 2019 gadā; dati par LV būšanu TOP 1 mirstības ziņā no 2016. Info atrodams 31.lpp.: http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0019/411418/Alcohol-consumption-harm-policy-responses-30-European-countries-2019.pdf?ua=1

^[2] Finanšu ministra Reira izteikums par šoku (no 17:04): https://ej.uz/Reirs_par_akcizi

^[3] VID dati – akcīzes nodokļu ienākumi, ņemti vērā neieņemtie ienākumi no stiprā alkohola un alus (dokuments lejuplādējams lapas apakšā; excel failā 18. un 19. ailīte): https://www.vid.gov.lv/lv/kopsavilkums-par-budzeta-ienemumu-dalas-izpildi-2019gada-12-menesos