Neapmierinātība aug, reitingi krīt. Putins jau sāk risināt 2024. gada problēmu
Kopš PSRS sabrukuma Krievijas Federācijā notikusi tikai viena reāla varas maiņa. 90. gadu beigās tās pirmā prezidenta komanda sāka meklēt mantinieku, kurš pasargātu Jeļcinu no briesmām, kas draudētu pēc komunistu vai kādu citu oponentu nākšanas pie varas. Atrada viņi Vladimiru Putinu, tobrīd čekas mantinieka Federālā drošības dienesta mazpazīstamo vadītāju, kuru 1999. gada augustā iecēla par premjerministru. Tāpat kā Putins savus reitingus 2014. gadā uzaudzēja ar Krimas aneksiju, arī 1999. gada rudenī viņš strauji ieguva popularitāti ar īsu, brutālu karu pret de facto neatkarību izcīnījušo Čečeniju. Uz šā fona polittehnologiem procesa manipulēšanas darbs bija salīdzinoši vienkāršs. 1999. gada 31. decembrī Jaungada uzrunā Jeļcins negaidīti paziņoja par atkāpšanos. Premjers Putins kļuva par prezidenta pienākumu izpildītāju un drīz pēc tam ar 53% balsu uzvarēja ārkārtas vēlēšanās. Bet jau pirmajā darba dienā, 1. janvārī, Putins bija parakstījis dekrētu, kas pasargāja Jeļcinu no kriminālvajāšanas.
Jeļcinam tolaik bija 68 gadi, un viņš nepārprotami bija pārāk vecs un slims, lai turpinātu valdīt.
Putinam šobrīd ir 67, viņš pie varas ir jau ilgāk nekā sklerotiskās stagnācijas iemiesojums Brežņevs, tomēr šobrīd nevienam pat prātā nenāk, ka viņam tuvākajos 5—10 vai pat vairāk gados varētu pietrūkt spēka vai vēlmes noturēties varas virsotnē. Ne jau tikai tāpēc, ka vara pati ir salda. Čekistu un mafijas valstī to zaudēt nozīmē nonākt lielās briesmās, un Putinam acīmredzot nav iemesla ticēt, ka pret viņu izturēsies tikpat lojāli, cik viņš pret Jeļcinu.
Vienreiz Putins jau apgāja konstitucionālos ierobežojumus. 2008. gadā viņš nokārtoja savam uzticīgajam kalpam Dmitrijam Medvedevam ievēlēšanu prezidenta amatā un pats uz četriem gadiem pastrādāja par premjerministru. Tomēr visiem bija skaidrs, kurš faktiski ir valsts pirmā persona. Putina atgriešanās Kremlī 2012. gadā izsauca plašus protestus, taču šīs īslaicīgās grūtības viņš pārvarēja, turklāt jau savlaicīgi bija veikti labojumi konstitūcijā, kuri pagarināja prezidenta pilnvaru termiņu līdz sešiem gadiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.