Atceroties savu skolas pieredzi, draugi un paziņas nereti man jautā, kā es tieku galā ar noteiktām situācijām klasē. Dzirdot atbildi, ka galvenokārt, sarunājoties ar skolēniem, viņu vecākiem, kolēģiem un, ja vajag, atbalsta personālu, ziņkārīgie jautātāji parasti ir manāmi vīlušies, jo tā vien izskatās, ka cerēja dzirdēt stāstu par kādu maģisku “skolotāja talantu”, mākslu, iedzimtību vai tamlīdzīgu ezotēriku. Taču maģijas šeit nav. Lai varētu palīdzēt skolēniem mācīties, skolotājam pašam ir ļoti daudz jāmācās un jānostiprina daudzas prasmes. Nemitīgi!

Uzziniet vairāk par Z paaudzi

Patiesībā skolotāju ietekmes metožu arsenāls ir ļoti ierobežots. It sevišķi mūsdienās. Vēl joprojām tiek tiražētas pedagoģijas grāmatas, kuras atgādina, ka skolotājam viss jāparāda ar savu paraugu. Vēlies cītīgu, atbildīgu, empātisku, iniciatīvas pārbagātu, godīgu, laipnu, tolerantu un kādu tik vēl ne skolēnu? Tad vispirms pats tāds esi. Taču tagad skolas solā ir tā dēvētā Z paaudze, kas pazīstama arī kā online un iekštelpu paaudze.

Viņi ir ļoti atšķirīgi no iepriekšējām paaudzēm: nenoturīgāki pret stresu, depresīvāki, labāk audzināti, vientuļāki, neatkarīgi savos spriedumos, zinošāki tehnoloģijās un, visbeidzot, viņiem pieaugušo izpratnē nav autoritāšu, viņiem ir vienaldzīgi tituli. Precīzāk sakot, šīs paaudzes autoritāte ir internets. Līdz ar to mūsdienu skolēni nav gatavi sekot jūsu paraugam, it sevišķi, ja jūs to pozicionēsiet kā ļoti pareizu.

Tāpēc pirmais padoms: ja jebkas no nupat minētā par Z paaudzi jums nebija iepriekš zināms, pēc iespējas vairāk uzziniet par to, kā arī par alfa jeb digitālo mazuļu paaudzi, jo viņi nonāks skolas solā jau pārskatāmā nākotnē, un zinātnieki atkal sola bez pārspīlējumiem jaunu civilizāciju.

Jebkuru iegūto informāciju par šo paaudzi var pārvērst par praktisku stratēģiju. Piemēram, jūs uzzinājāt, ka mūsdienu skolēni ir vairāk pakļauti stresam. Ko ar to iesākt? Esiet pēc iespējas mierīgi un nosvērti, maksimāli izskaidrojiet savu rīcību un tās motīvus, padalieties ar skolēnu tajā, ko jūs darāt, lai pārvarētu stresu, vai vēl labāk – izdariet to kopā.

Iedvesmojiet izdarīt vairāk

Indijā, valstī ar otru lielāko iedzīvotāju skaitu pasaulē, 89% vecāku uzskata, ka matemātika ir sarežģītākais mācību priekšmets. Arī citās valstīs, kur ir veiktas līdzīgas aptaujas, matemātika pārliecinoši izvirzījās vadībā. Par Latviju man neizdevās atrast ticamus datus, taču varu izteikt subjektīvu novērojumu, ka ļoti bieži no vecākiem dzirdu – “mēs ģimenē neesam matemātiķi, tas vienkārši nav mūsu gēnos”, bet tikpat kā nekad apgalvojumu, ka matemātika padodas spoži un tiek mantota no paaudzes paaudzē.

Psihologi teiktu, ka šim vairākumam vecāku piemīt “fiksētais pasaules skatījums” (fixed mindset), kuram raksturīgs viedoklis, ka matemātika ir dabas dots talants – cik gēnos ir ielikts, tādi arī būs panākumi. Ja skolēns uzaug, dzirdot šos nostāstus, saskaroties ar grūtībām, viņš tikai gūst apstiprinājumu tam, ka matemātika nav domāta viņam: “Nu re, man patiešām nav talanta. Es tā arī zināju, ka man nesanāks.”

Vairāk nekā pirms 30 gadiem veikts pētījums parādīja: ja mammas teica savām meitām, ka viņām savulaik skolā neveicās matemātikā, tad meitu rezultāti matemātikā kritās gandrīz acumirklī.

Vecākiem un skolotājiem ar šādu skatījumu būtu ļoti svarīgi censties pieņemt “izaugsmes pasaules skatījumu” (growth mindset), ka skolēns, cītīgi strādājot, var sasniegt faktiski jebkuru mērķi. Pētījumi rāda, ka skolēni ar šādu skatījumu neizdošanos vai grūtības uztver kā izaicinājumu, tādēļ pieliek vēl lielākas pūles un parasti tiek galā ar uzdevumu.

Līdz ar to otrs padoms: sarunāties vajag, taču prātīgi jāizvēlas tēmas – protams, ar sarunu par to, ka matemātika ir pārāk sarežģīta, jūs iegūsiet tūlītēju saskaņu ar skolēnu, tomēr ilgtermiņā lielāka jēga būs no tā, ka stiprināsiet viņa pārliecību, ka viss izdosies, kaut arī sākotnēji šī mantra varētu nebūt īpaši populāra.

Runājiet skolēniem saprotamā valodā

Manuprāt, zinošākā eksperte Latvijā paaudžu jomā, kura ir smalki izpētījusi mileniāļu, Z paaudzes un digitālo mazuļu īpašības, ir Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene. 2018. gadā intervijā raidījumam “Māmiņu klubs” viņa skaidroja: “Mēs nevaram prasīt no mūsdienu bērniem paklausību, jo viņi no pirmās dzīves dienas ar mātes pienu ir uzņēmuši priekšstatu, ka viņu vajadzības ir pašas galvenās.” Z paaudzes skolēni tik bieži jautā – kāpēc mēs to darām, kur man tas noderēs, kā tas ir saistīts ar manu karjeras izvēli? – ne jau tādēļ, lai pakaitinātu skolotājus un vecākus, bet gan tāpēc, ka viņi domā citādākās, racionālākās kategorijās nekā pieaugušie.

Izcils piemērs interneta resursam, kurš respektē Z paaudzes komunikācijas veidu, ir VAS “Latvijas dzelzceļš” izveidotā mājaslapa skolotājiem, skolēniem un vecākiem www.steamup.lv. Šajā lapā sabiedrībā zināmi cilvēki dalās ar to, kur viņi savā ikdienā izmanto zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas (angļu valodā STEM) zināšanas, savukārt pašmācībām domātais saturs ir izklāstīts, atbildot uz tipiskiem mūsdienu skolēna jautājumiem: kāpēc apgūt STEM mācību priekšmetus, kur šīs zināšanas varēs izmantot tālāk, kā tas noder konkrētu cilvēku ikdienas dzīvē.

Trešais ieteikums: ja vēlaties, lai skolēns jūs saklausa, ņemiet vērā viņa uztveres īpatnības, piemēram, pacentieties (vēlams – gaumīgi) vizualizēt informāciju, strukturējiet to atbilstoši 5K likumam (kas? kur? kad? ko? kāpēc?), runājiet īsi un par būtiskāko, it kā apsteidzot skolēna “kur?” un “kāpēc?”. Pastāstiet par to, kā jums tieši un netieši noder skolā apgūtie mācību priekšmeti. Piemēram, matemātikā, vēsturē un citās stundās apgūtā kritiskā domāšana, spēja analizēt situācijas neapšaubāmi noder gandrīz katrā dzīves situācijā.