Guntars Arnītis, sapieris • IR.lv

Guntars Arnītis, sapieris

Sapierim jāsaprot gan tas, kā taisīts spridzeklis, gan tā izgatavotāja domāšanas veids, stāsta zemessardzes nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas vada komandieris Guntars Arnītis. Foto — Gints Ivuškāns
Mārtiņš Galenieks

Autoosta nav parastākā vieta, kur atrast kara laika munīciju, par 9. janvārī Rīgas autoostā atrasto Otrā pasaules kara granātu saka Guntars Arnītis, kura vadītie vīri spridzekli neitralizēja. «Vai tā gulējusi ilgi, vai kāds to tur novietojis, varam tikai minēt», bet spridzekļa dēļ nācās uz laiku apturēt satiksmi. Sapieri pēc situācijas izlūkošanas atzina, ka granāta ir droši transportējama uz poligonu iznīcināšanai, un ar to viņu darbs ir beidzies. Tālāk jau lietas apstākļus skaidros policija.

Tehniskās detaļās Arnītis negrib ieslīgt, jo tās jāpatur noslēpumā no «sliktajiem cilvēkiem». Karavīra profesiju viņš izvēlējās uzreiz pēc vidusskolas un Aizsardzības akadēmijā mācījās par inženieri, kura uzdevums būtu izvietot spridzekļus, taču vēlāk pārkvalificējās uz to neitralizēšanu.

Lai kļūtu par sapieri, ikvienam karavīram jāiziet īpaši kursi. Sākumā izlūkošanas — tajos iegūst zināšanas par dažādiem munīciju veidiem un to, kā novērtēt priekšmeta sprādzienbīstamību. Tad operatora, kuros jau iemācās, kā tālāk rīkoties ar spridzekli.

Arnīša karjeras stāsts izklausās gandrīz vai pēc zinātnieka, nevis karavīra dzīves gājuma. Viņš pēc Aizsardzības akadēmijas mācījies Zviedrijā un ASV, joprojām pastāvīgi turpina apgūt zināšanas īpašos kursos — tādas ir prasības darbam armijā augsto tehnoloģiju laikmetā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu