Ja pirms 20 gadiem bija jāstāv ielas malā ar gaisā izstieptu roku, tagad, lai izsauktu taksometru, jāveic tikai pāris pieskārienu telefona ekrānā. Transporta izsaukšana pēc pieprasījuma sākās pirms aptuveni 10 gadiem ar pirmajām taksometru lietotnēm. Tiek prognozēts, ka nākamo piecu gadu laikā šīs revolūcijas apgriezieni būs trīskāršojušies. Kā izskatīsies Rīgas ielas pēc 10, 20 vai 50 gadiem, pagaidām varam tikai spekulēt.
Automašīnu okeāns un citi laika zagļi
Pārdoto automašīnu apjoms globāli 2019. gadā pārsniedzis 80 miljonus un turpina augt. Tomēr ekonomiskās lejupslīdes rezultātā pieprasījums pēc jauniem automobiļiem ir nedaudz atslābis. Turpretī sabiedriskā transporta, taksometru un transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu lietotāju skaits pēdējo gadu laikā ir krietni pieaudzis. Paredzams, ka līdz 2023. gadam kopbraukšanas aplikāciju lietotāju skaits pieaugs līdz 1,5 miljardiem.
Paredzamais kopbraukšanas lietotāju skaits 2017-2023 (miljonos)
Avots: Statista
Globāli raugoties, automašīnu pilsētās ir krietni par daudz, liekot iedzīvotājiem neadekvāti lielu ikdienas daļu pavadīt ceļā. Visvairāk noslogotā pilsēta pasaulē ir Mumbaja Indijā, kur autovadītāji spiesti sastrēgumos pavadīt 65% papildu laika ceļā. Atklājas tendence – ja automašīnas nestāv sastrēgumā, vairāk nekā 95% laika tās pavada autostāvvietās, tikai 5% laika tās tiek izmantotas braukšanai.
Arī Rīgas transporta infrastruktūra piedzīvo izaicinājumus – iedzīvotāji pieprasa arvien vairāk veloceliņu, ietves jāsadala velosipēdiem, skūteriem un kājāmgājējiem. Tomēr Rīgas ielas visvairāk noslogo automašīnas – balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gada beigās uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija 369 auto, un pēdējos 10 gadus skaitlis turpina augt.
Katram savu elektromobili!
Jaunajā desmitgadē cilvēce ir nonākusi pārmaiņu priekšā – klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas jautājumi beidzot nonākuši dienaskārtības augšgalā un kopīgiem spēkiem tiek meklēti risinājumi fosilās enerģijas aizstāšanai. Mums nav citas izvēles, kā virzīties pretim ilgtspējīgai nākotnei, tādēļ ikdienā izmantoto elektrisko automašīnu skaitam vajadzētu turpināt pieaugt – īpaši pilsētās, kur jau tagad plaukst mikromobilitātes (micro-mobility) nozīme. Analītiķi paredz, ka 2040. gadā 54% no visām pasaulē pārdotajām automašīnām būs tieši elektriskie automobiļi.
Latvijā situācija nav tik spīdoša kā, piemēram, Norvēģijā, kur pirms gada pārspēts rekords – vairāk nekā puse pārdoto automašīnu ir pilnībā elektriskas, tomēr arī pie mums līdz 2020. gada sākumam kopumā reģistrēti 822 elektriskie transportlīdzekļi, liecina uzladets.lv publicētie dati.
Pagaidām Latvija pretim nākotnei sper salīdzinoši piesardzīgus solīšus, tomēr kopumā valda patīkams satraukums pirms “nākotnes” durvju vēršanas, par ko liecina arī uzņēmuma Latvenergo optimistiskais noskaņojums, kad tas pagājušajā gadā atvēra jaunas uzlādes stacijas un prognozēja, ka nākamajā desmitgadē Latvijas elektromobiļu skaits sasniegs 30 tūkstošus.
Latvijā elektromobiļu skaits Bolt lietotnē pašlaik ir mazāks par 1%, ko var izskaidrot gan ar esošo infrastruktūru, jo tiek piedāvāts mazs brīvi pieejamu ātrās uzlādes staciju skaits, gan ar ierobežotu labu elektrisko auto izvēli cenas un vēlāk nepieciešamās apkopes ziņā. Šiem aspektiem ir liela nozīme, lai nodrošinātu uzticamu un regulāru pakalpojumu katram klientam.
Kurš kuru: mēs vadīsim auto vai auto vadīs mūs?
Jau 2015. gadā tirgū pirmo reizi tika palaista Tesla ar autopilota funkciju. Patiesībā šim modelim vēl bija tāls ceļš ejams līdz pilnībā patstāvīgai braukšanai – jaunā automašīna spēja palīdzēt tās vadītājam palikt savā joslā, pieskatīt ātrumu un uzmanīt attālumu līdz citiem automobiļiem. Tas gan bija gana daudz, lai liktu pārējiem industrijas spēlētājiem sarosīties un izsūtīt preses relīzes par nākotnes plāniem un investēt pašiem savu autonomo mašīnu izstrādē.
Eksperti pareģo, ka autonomi auto ielas varētu pārņemt ne ātrāk kā pēc 10 gadiem – ja 1. līmeņa autonomajam auto piemīt spējas palīdzēt vadītājam, tad 5. līmenī auto ir pilnībā spējīgs pats sevi vadīt. Patlaban mēs esam kaut kur starp 2. un 3. līmeni, tāpēc vēl ir priekšā ļoti garš ceļš. Latvijas kontekstā ir pāragri spriest par autonomajiem auto, tomēr ziemeļu kaimiņi pērn Tallinā izmēģinājuši pirmos pašbraucošos autobusus, Bolt šogad, sadarbojoties ar Tartu Universitāti, ir sācis izpētīt pašbraucošu automašīnu pasauli. Kad 4. pašbraucošo auto līmenis tiks integrēts Bolt aplikācijā? Ceram, ka nākamās desmitgades laikā.
Risinot “pēdējā kilometra” problēmu
Runājot par transporta nozari, nedrīkst piemirst jau pieminēto mikromobilitāti, kas nosedz tā saucamo “pēdējo kilometru”. Ņemot vērā entuziasmu par elektriskajām un autonomajām automašīnām, elektriskajiem skūteriem un koplietošanas velosipēdiem, iespējams, tieši šis būs zaļākais un ātrākais risinājums, kā samazināt oglekļa izmešu apjomu un pārveidot mūsu pilsētvides un piepilsētas sabiedrību.
Arī Rīgā pērn iedzīvotāji varēja daudz efektīvāk pārvietoties, automašīnu vietā pa pilsētu šurpu turpu braucot ar elektriskajiem skūteriem, kuri strauji izpelnījās popularitāti. Rīgas dome izstrādājusi savu mikromobilitātes plānu, kurā uzbūrusi vīziju, kā padarīt Rīgu iedzīvotājiem ērtāku gan gājējiem, gan velosipēdistiem, plānā iekļaujot arī tehnoloģiju attīstības pavērtās iespējas, lai samazinātu pakāpeniski pieaugošos sastrēgumus un automašīnu plūsmu.
Īstermiņa mobilitātes efektivitāti iespējams vizualizēt tīri matemātiski: 1 enerģijas kilovatstunda ļauj ar fosilo enerģiju darbinātam auto nobraukt līdz 1,3 kilometriem. Šajos pašos apstākļos elektriskais automobilis var nobraukt līdz 6,6 kilometriem, savukārt elektriskais skūteris ar šo pašu enerģijas daudzumu spēj ceļot līdz 133 kilometru. Jautājums vairs nav par to, vai īstermiņa mobilitāte pārņems pasauli, bet gan par to, vai nākotnes cilvēki vēl kādu attālumu mēros kājām, vai arī izmantos tikai alternatīvus pārvietošanās veidus?
Kas mūs sagaida nākotnē?
Iedomājies pilsētas transportu 2029. gada beigās – kāds skats paveras apkārt? Lidojošas mašīnas? Elektriskie auto? Vai droni piegādā tavu ēdiena pasūtījumu? Izrādās, ka nākotne ir daudz tuvāk nekā varētu šķist. Nelielas preču piegādes ar dronu palīdzību jau ir sekmīgi izmēģinātas, tāpat autonomi roboti jau ir spējīgi nogādāt paciņas un pat veikt piena piegādes līdz klienta namdurvīm.
Kopbraukšanas popularitāte jau ir kļuvusi par normu – pēc desmit gadiem tādas aplikācijas kā Bolt, visticamāk, būs kļuvušas par daļu no “gudro pilsētu” sistēmas, piedāvājot visērtākos, lētākos un ātrākos veidus, kā pārvietoties. Kad mašīna vai autobuss būs pārāk tālu vai sastrēgumi pārāk intensīvi, mikromobilitāte steigsies palīgā un norādīs tev tuvāko koplietojamo velosipēdu vai elektrisko skūteri, lai laikā nokļūtu galamērķī.
Vēl nedaudz tālākā nākotnē iespējams, ka cilvēki pārvietosies pa vakuuma caurulēm ar ātrumu 1000 kilometru stundā pa pazemes tuneļu tīklu zem pilsētas. Tomēr pagaidām nesteigsimies pie futūristiskām kapsulām.
Pagaidām nav neviena komentāra