Decembrī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pazeminājās par 0,2%. Gada inflācija decembrī pieauga no 2,1% līdz 2,3%, taču saglabājās zem 2019. gada vidējā līmeņa.

2019.gadā vidēji cenas pieauga par 2,8%, nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš (2,5%). Pērn nebija ļoti krasu cenu svārstību 12 galvenajās preču un pakalpojumu grupās. Nevienā no tām gada vidējais cenu līmenis nepazeminājās. Visstraujāk auga alkoholisko dzērienu un tabakas cenas, par 5,5%, bet mājokļu uzturēšana sadārdzinājās par 4,6%, bet viesnīcu un restorānu pakalpojumi par 4%. Vislēnāk sadārdzinājās transports, par 0,6%, pateicoties lietotu automašīnu un benzīna cenu kritumam. Pārtika sadārdzinājās par 3,3%. Kā jau vienmēr, notiek krasāki cenu lēcieni šaurākās produktu kategorijās, piemēram, dārzeņi pērn kļuva par 11,8%, bet kartupeļi par 25,8% dārgāki.

Jau iepriekš bija zināms, ka iekšējie procesi — darba algu kāpums, nodokļu izmaiņas – inflāciju ietekmēs augšupvērsti, bet importa cenas — drīzāk pretēji. Gadu mijā interesantu notikumu daudzums gan Latvijā, gan pasaulē ievērojami pārsniedza normu un tam būs ietekme uz mūsu ekonomikas attīstību, tātad arī uz inflāciju. Iepriekš teiktais par iekšējo un ārējo spēku ietekmes virzienu paliek spēkā, taču kļūst skaidrs, ka darbaspēka izmaksu kāpums būs drīzāk vājāks par gaidīto, savukārt importa cenu dinamika nebūs patērētājiem tik draudzīga, kā iepriekš varēja cerēt.

“Cietās” zināšanās balstītie aprēķini un sajūtas par mūsu ekonomikas dinamiku 2020. gadā jau iepriekš nebija ļoti optimistiski, bet dažu pēdējo nedēļu laikā tie ir vēl pasliktinājušies.

Ir jārēķinās ar ļoti lēnu izaugsmi šogad, kas var ietekmēt arī situāciju darba tirgū, tātad – uzņēmumu izmaksas un tātad arī cenu līmeni. Biznesa cikla pavērsiena punktos ir jāpievērš īpaša uzmanība ātri pieejamajiem indikatoriem, viens no tādiem ir reģistrētais bezdarbs.

Decembrī tas salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,4 procentpunktiem, kas ir vairāk par ierasto sezonālo kāpumu šajā mēnesī. Turklāt Kurzemē līmenis pieauga par 0,8 procentpunktiem, kas varētu atspoguļot sarežģījumus tranzītā. Turpinoties nepatikšanām gan šajā nozarē, gan koksnes produktu zemo cenu periodam, gan globālajai mašīnbūves krīzei, darba tirgus šajā reģionā var ievērojami “atdzist”, lieli riski ir arī Latgalē un Vidzemē.

Tātad attiecības darba tirgū lielā daļā Latvijas šogad ievērojami mainīsies, attiecīgi samazinot iekšējo izmaksu spiedienu celt cenas. Ekonomikas atdzišanas ietekme Latvijā kopumā gan būs mērena. Rīgā un tās apkārtnē toni joprojām diktēs darbinieki, šeit ir ap divām trešdaļām Latvijas ekonomikas. Rīgas osta ir lielākā Latvijā, taču tās loma pilsētas ekonomikā nav izšķiroša, pilsētas pārējās pakalpojumu eksporta nozares attīstītās labi.

Ne visi pienākošie signāli par Latvijas ekonomiku šogad ir nelabvēlīgi. Latvijas uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma indekss ESI (Economic Sentiment Index) decembrī pieauga, patērētāju noskaņojums bija labākais gada laikā, strauji uzlabojās mājsaimniecību vērtējums par finansiālo situāciju nākamajos 12 mēnešos. Nav šaubu, ka atsevišķos reģionos šis būs grūts gads, bet Lielrīgas daļa ekonomikā ir tik liela, ka var šo efektu pārmākt.

Cerības uz importa izmaksu labvēlīgo jeb samazinošo ietekmi uz inflāciju gadu mijā vājinājās. Naftas cena pēc īslaicīgā kāpuma virs 70 dolāriem par barelu ir “nomierinājusies”, taču kopējā virzība kopš oktobra bijusi augšupvērsta.

Ir jāpievērš uzmanība indikatoriem, kuri nav uz pasaules biznesa ziņu lielā radara, bet ir nozīmīgi Latvijas ekonomikai. Augstāko līmeni kopš 2014. gada sākuma sasniegušas vājpiena pulvera cenas, šo produktu veikalu plauktos neatrast, bet tā tirgum ir plaša ietekme uz piena ražošanas un pārstrādes nozari. Šīs cenas kāpums ir laba ziņa ekonomikai kopumā, bet patērētājiem tas var būt nepatīkams. Turpinās Ķīnā notikušās cūku mēra epidēmijas ietekme uz pārtikas tirgu, turklāt plašā frontē, šīs valsts patērētāji “izsūc” no pārējās pasaules arī citus gaļas produktus, ietekmējot arī putnu un liellopu gaļas tirgus.