Nacionālā teātra Jaunās zāles izrāde Puika, kurš redzēja tumsā ir smalks un juteklisks darbs par neredzību un nevēlēšanos redzēt
Uz režisora Valtera Sīļa izrādēm eju ieintriģēta un arī drusku piesardzīga, lai neteiktu — sabijusies. Jo skaidrs, ka būs aizraujoši, bet neērti. Sīlis ir pietiekami drosmīgs vai vieglprātīgs, lai līstu tur, kur citi nebāž savu degunu, interesētos par to, par ko runāt ir grūti, sāpīgi vai kaut kā apšaubāmi. Vēsture un politika, ekonomika un ekoloģija ir viņa izrāžu tēmas. Viņa varoņi — ģēniji, trakie un cilvēki ar īpašām vajadzībām. Turklāt — un tā, manuprāt, ir Valtera Sīļa režijas vai pasaules uztveres būtiska īpašība — nevis kā sabiedrības noliegti, aizmirsti vai ignorēti margināļi, bet kā noteikti eksistences modeļi, kuros saasināti izpaužas tas, kas piemīt mums visiem.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.