Valdība spērusi tikai pirmo pussoli Latvijas lielo ostu saimniecību sakārtošanā
Labu krīzi nedrīkst izniekot. Kad ASV finanšu ministrija 9. decembrī, Starptautiskajā pretkorupcijas dienā, noteica sankcijas Aivaram Lembergam, vairākām viņu barojošām nevalstiskām organizācijām un Ventspils Brīvostas pārvaldei, sajūtas bija divējādas.
No vienas puses, gandarījums un apbrīns, ka Vašingtona ar vienu paziņojumu spēj pateikt to, ko Latvijas tiesu sistēma nav varējusi konstatēt vairāk nekā 10 gadus gara tiesas procesa laikā.
Vienlaikus satrauca un mulsināja Ventspils Brīvostas pārvaldes iekļaušana sankciju sarakstā. Ventspils osta nav kaut kāda «Biznesa attīstības asociācija», kura, šķiet, radīta ar vienu mērķi — izmaksāt Lembergam lielu algu. Tā ir otrā lielākā osta Latvijā, kurā nodarbināti gandrīz 4000 cilvēku. Nonākšana sankciju sarakstā nodarītu lielu kaitējumu daudziem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuriem par Lemberga grēkiem nebūtu jāatbild.
Ar tiešo apdraudējumu ostas darbībai Kariņa valdība tika galā spīdoši. Jau 11. decembrī Ministru kabinets izskatīja un 12. decembrī Saeima pieņēma grozījumus ostu likumā, kas izslēdza pašvaldības pārstāvjus no Ventspils ostas valdes. 13. decembrī tika atlaists brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, kurš šajā amatā bija Lembergam uzticīgi kalpojis kopš 1995. gada, un 17. decembrī iecelts jauns pārvaldnieks. Aiz bažām, ka pat šīs izmaiņas neļaus esošajai Brīvostas pārvaldei attīrīties no Lemberga puves, 17. decembrī valdība nolēma izveidot jaunu valsts kapitālsabiedrību Ventas osta, kurai būtu jāpārņem visi tie uzdevumi, kurus līdz šim pildījusi Ventspils Brīvostas pārvalde. Jau nākamajā dienā Saeima steidzamības kārtā pieņēma arī šos likuma grozījumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.