Ko saucam par slavenībām un ko no tā mācās mūsu bērni? 12

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Alma Zeidlere-Rubene
Print Friendly, PDF & Email

Bērnība ir skaists un nereti maģiski mītiskiem uzskatiem un interpretācijām piepildīts laiks. Tas ir laiks, kad formējas mūsu uzskati un nereti arī kvēlākie sapņi; pirmā izpratne par pieaugušo pasauli un arī sapņu profesija. Veidojas pirmie ietvari, kuri satvers un diezgan lielā mērā veidos mūs par to, kas kļūsim. Tāpēc ir svarīgi ne tikai saprast, bet arī veidot bērniem pieejamo informatīvo lauku. Sevišķi laikā, kad bērniem un pusaudžiem informācija ir pieejama tik brīvi, kā tas ir mūsdienu digitalizētajā pasaulē.

Ja vēl pirms gadiem desmit, piecpadsmit bērni un pusaudži kā savus paraugus mēdza izvēlēties ārstus, valstsvīrus, kādreiz arī zinātniekus, piemēram, astronautus, tagad aizvien biežāk par paraugiem kļūst pseidoslavenības – jūtūberi, vlogeri, instagrameri, tik-tokeri un jebkurš cits cilvēks, kurš ar ne pārāk dziļu gudrību piesaistījis vieglas izklaides kāru auditoriju. Šāda veida saturs un tā veidotāji aizvien vairāk kļūst par paraugu bērniem un jauniešiem, kuri vēl pašos pamatos nav iemācījušies kritisko domāšanu.

Latvijas informatīvā telpa ļoti skaidri parāda, ka var dzīvot baudpilnu un labklājības pilnu dzīvi, demonstrējot kailumu, piedaloties plašās un skaļās ballītēs. Var iegūt apbrīnu un sekotājus lamājoties.

Parāda,  ka skandalozitāte padara slavenu un izrunāšanās, sievietes iekaustīšana alkohola reibumā var kļūt par gada lasītāko, apspriestāko un savā veidā godinātāko tēmu teju lielākajā skaitā vietējo mediju. Un pieaugušie to lasa. Pieaugušie to apspriež. Un bērni klausās. Viņiem savā veidā nomatricējas – jā, tas ir veids, kā es gribētu dzīvot. Tas ir tas, par ko es vēlētos kļūt. Un, ja kāds to man liedz, tad – wtf? Un, b***, kāpēc kāds man kaut ko var aizliegt? Kāpēc es nedrīkstu būt tāds, kādi ir tie citi, kuri ir tik slaveni, tik apspriesti un savā veidā – pat pielūgti. Ar klikšķiem. Ar skatījumiem. Ar komentāriem.

Ja tā turpināsies, tad neesam tālu no tā, ka Latvijā ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju būs 1,9 miljoni pašpasludinātu slavenību. Ar 1,9 miljoniem vieglas izklaides kāriem cilvēkiem, 1,9 miljoniem baudkāras dzīves sludinātājiem. Un cilvēkiem, kas citos novērtēs nevis viedumu, nevis briedumu, bet gan lielāko skandālu un rupjāko lamu vārdu. Spēcīgāko sitienu pa seju. Vai kājstarpi.

Ir kāds joks, ka mūsdienās vairs nedzimst juristi, mediķi, skolotāji, bet gan fotogrāfi, influenceri un modeļi. Kā jau ar visiem jokiem, smieklīgākie ir tie, kuros atklājas diezgan liela patiesība. Vai vismaz šajā gadījumā – godīga un ļoti iespējama nākotnes projekcija.

Protams, neviens neuzstāj, ka visiem būtu jālasa gudras grāmatas. Neviens neuzstāj, ka rūpīgi jāvērtē patērētā informācija, sevišķi tagad, kad jebkas un jebkurš var publicēt gandrīz jebko. Un uzstāt, ka tā ir tīrākā patiesība. Neviens neuzstāj, ka ir jābūt kritiskiem pret pieejamo saturu un pašiem jāvērtē, kas ir un kas nav ticams. Kas ir un kas nav uzmanības vērts. Un, protams, visos laikos maize un izklaide ir bijusi daudz pieprasītāka par saturu, kurā nepieciešams iedziļināties. Vai par jautājumu, uz kuru atbilde prasa piepūli, apstāšanos un piedomāšanu.

Tomēr, lai sasniegtu kaut ko vairāk par klikšķiem, sekotājiem un komentāriem, tieši tās ir lietas, kas jādara. Ja vēlamies, lai mūsu bērni fano un sajūsminās nevis par TikTok video, bet izlasītu grāmatu, tad arī mums pašiem jāpiedomā – kas ir saturs, ko patērējam mēs?

Kas ir saturs, ar kura patērēšanu, skatīšanos ļaujam pelnīt medijiem un reklāmdevējiem? Jo, pavisam vienkārši – naudas devēji par medijiem balso ar saviem budžetiem. Jo vairāk mēs patērēsim viena veida saturu, jo vairāk tāda veida saturs tiks ģenerēts. Jo vairāk tāda veida saturs tiks ģenerēts, jo vairāk tas būs pieejams arī mūsu bērniem. Un viņi no tā, visticamāk, ilgtermiņā ietekmēsies daudz vairāk nekā no pāris prātīgām sarunām.

Mūsdienās princeses un prinči vairs nedzīvo. Dzīvo skaistuma karalienes – sabiedrības dāmas, kuru vienīgais multimediālais pienesums ir dziļi dekoltē. Dzīvo nekautri vīrieši, kuru sabiedrības pienesums tiek vērtēts pēc automašīnas markas un modeļa, izdzertā alkohola daudzuma vai lielākajiem muskuļiem. Zinātnieki, domātāji, inženieri un gudrie atkal nonāk uztveres līmeņa perifērijā. Viņu paustās gudrības un loģiskie spriedumi kļūst tik nesaprotami kā viduslaiku burvju un vārdotāju mistiskās izdarības.

Sakarība starp domāšanu un darīšanu vairs netiek uztverta nopietni. Piepūle gūt panākumus, kas tiešām sniedz pievienoto vērtību, nevis ātru baudu – atkal paliek nenovērtēta. Un tas ir tas, ko mēs kā sabiedrība mācām saviem bērniem. Paši ar savām darbībām, ar saviem ieradumiem neļaujam bērniem pieaugt. No bērnišķīgās maģiski mītiskās patības mēs ievedam viņus nevis briedumā, bet ilūziju maģiski mītiskajā pasaulē. Vidē, kur pa īstam pieaugt vairs nespēj neviens. Vidē, kur apstājas virzība uz priekšu. Vidē, kur tiek slavināta nepiepūle, nedarbs un tīra izklaide.

 

Autore ir psiholoģe un pedagoģe

Komentāri (12)

Sskaisle 06.01.2020. 11.02

tā nenormālā liekulība – tā mūs baidīt ar Krieviju un Putinu, tādā saldā balsī stāstīt, cik nacionāla valsts esam un vienlaicīgi – pat lielais patriots valsts prezidents uzskata, ka Latvijai ir jābūt divkopienu valstij – viņa mājas lapa – krievu valodā

Ja nu tas būtu viens vienīgs Levits , nu izsvilptu mēs tādu prezidentu liekuli – divkosi – bet tāda taču ir visa Latvijas valsts – vistrakāk mani ”besī” – kad automātiskie atbildētāji valsts vai pašvaldības iestādēs vispirms atbild krievu valodā un liek izvēlēties valodu krieviski
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?lng=ru&cat=8

Vai piemēram, lasu – arvien biežāk VKKF nauda tike piešķirta krieviem, pat Krievijas krieviem – tai Krievijas rezisorei , kas par Krieviju filmu taisīja

Tas ir drausmīgi, kā komčekisti pašiem latviešiem liek iznīcināt LATVIJU kā nacionālu valsts –

+5
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Sskaisle 06.01.2020. 11.06

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Sskaisle 06.01.2020. 13.54

    “Kā latviešu valodai izdzīvot globalizācijas caurvējos.” O. Ozols, Pietiek.com., 02.01.20.
    “Valdis Šteins: Pār Latviju nolaižas nāves plīvurs – “Gerharda – Pūces reforma.” V. Avotiņš, nra.lv., 06.01.20.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Atis Priedītis 06.01.2020. 07.18

Vajag jau uzrakstīt atklāti, ka tas ir apzināti radīts un profesionāli virzīts process. Sociālajos portālos tiešām katrs var izpausties kā grib un ja ar to ir iespējams kļūt slavenam, tā ir šī cilvēka izvēle un personīgās aktivitātes. Ja šādi cilvēku, piedodiet, viduvējību aktīvi reklamē un padara slavenu lielie masu mediji, tas jau ir pavisam kaut kas cits. Būtībā tas ir pat noziegums. Pastāv taču termins par negodīgu konkurenci. Ja tiek noklusēti daudzi tiešām ievērības cienīgi cilvēki, bet tiek masveidīgi un uzbāzīgi reklamēts tikai viens – tas ir klajš negodīgas konkurences gadījums. Protams, ka tauta skries uz šī “supervaroņa” koncertiem, sajūsmināsies par viņu. Būtu interesanti beidzot uzzināt, kas to visu organizē, apmaksā un virza. Varētu sanākt pat krimināllieta.

+4
0
Atbildēt

0

jurists 07.01.2020. 13.19

Paldies autorei par rakstu. Tas, kāda būs jaunā paaudze, lielā mērā ir atkarīgs no audzināšanas ģimenē. Ja bērnus atļaujam “audzināt”ar internetā atrodamo informāciju, ar komerctelevīziju stulbajiem un seklajiem turku un krievu, diemžēl arī mūsu, seriāliem un šoviem, veidojas neizglītota un manipulējama patērētāju sabiedrība. Bez empātijas pret dabu, dzīvniekiem, atšķirīgajiem un likteņa apdalītajiem.
Šādos apstākļos nevar rasties ne ievērojami mākslas darbi, ne talantīgi rakstnieki.

+3
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu