fbpx

Ir īstais brīdis dabas tūrisma attīstībai 29

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Ēriks Lingebērziņš
Print Friendly, PDF & Email

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku.

Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm patlaban Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Saprotot, kurš būs mūsu mērķa tirgus, jādefinē, kādu produktu viņiem piedāvāsim? Ministrijas piedāvātais risinājums – 1000 jauni produkti – nebūs pareizākais, jo jau tagad mums ir milzīgs piedāvājums, ko īsti nespējam pārdot. Domāju, ka patlaban mums ir gana produktu, turklāt nav veikts neviens pētījums, kas apliecinātu, ka ieņēmumus sekmētu tikai jauni produkti. Nevajadzētu censties izdomāt riteni no jauna, bet jāattīsta tas, kas jau strādā.

Darījumu tūrisma attīstīšana

Viena no šādām jomām ir darījumu tūrisms, kas pagaidām Latvijā balstās lielākoties uz privātajām iniciatīvām. Atbildīgajām institūcijām ir jāsaprot, ka darījumu tūrisms ir ilgtermiņa investīcija, kas sniegs pienesumu ne tikai tūrisma un viesmīlības nozarei, bet daudzām citām. Kamēr atpūtas tūrisma segmentā konkurence ir ļoti sīva un uzņēmumiem nākas cīnīties par katru iespēju, darījumu tūrismā joprojām trūkst operatoru un piedāvājumu. Es aicinātu izmantot iespēju un nenogulēt, kā esam to izdarījuši ar veselības tūrismu.

Veselības tūrisms ir liela niša ar spēcīgu potenciālu, bet mēs savu iespēju nogulējām. Mēģinājumi attīstīt veselības tūrismu ar tādām pašām metodēm kā pirms 30 gadiem likumsakarīgi ir cietuši neveiksmi. Ja šis tūrisma veids pirms desmit gadiem būtu virzīts kā prioritāte, šodien būtu pavisam citi rezultāti. Un, iespējams, valsts neciestu arī no medicīnas personāla trūkuma.

Lai tiktu pie lielākiem ieņēmumiem no tūrisma nozares, jāveic būtisks mājasdarbs – jāsakārto tūrisma nozares statistika, kurā šobrīd valda haoss. Joprojām strādājam ar arhaiskām metodēm, izmantojot tikai Centrālās statistikas pārvaldes datus, kamēr Lietuva izmanto arī mobilos datus. No ministrijas puses nepieciešama nopietna revīzija tūrisma nozarē, identificējot galvenos spēlētājus, kā arī tirgus un produktu sadalījumu. Raugoties uz ceļotāju skaitu, varam secināt, ka pīrāga lielāko daļu veido individuālie ceļotāji no kaimiņvalstīm, bet finansiālo ieņēmumu ziņā – tūristi no Skandināvijas un Krievijas (ja analizējam ieņēmumus no viena ceļotāja). Ja tūristu skaita ziņā statistika ir salīdzinoši laba, tad uzturēšanās ilguma ziņā un jaunu tirgu apguvē paveras cita aina. Tās arī ir jomas, kurās nepieciešams darboties aktīvāk.

Dabas tūrisms ir konkurētspējīgs

Risinājums būs jauns tirgus, nevis jauns produkts. Turklāt mums jau tagad ir labi produkti, tikai neveicas ar mārketingu un pārdošanu. Igaunija ar savu Ziemassvētku tirdziņi ir tālu priekšā mūsu stāstam par Rīgu kā Ziemassvētku eglītes dzimteni.

Viena no mūsu stiprajām pusēm ir daba un dabas tūrisms ir konkurētspējīgs, turklāt var kalpot par atslēgu uz daudzu reģionu tirgiem, taču šajā jomā nepieciešama lielāka konkrētība. Patlaban ir īstais laiks, kad aizvien vairāk cilvēku visā pasaulē novērtē tīru vidi un ekoloģisku pārtiku. Kāpēc gan Latvijai nepaziņot visai pasaulei, ka mums ir sajūtām bagātākie meži vai tik tīri ezeru ūdeņi, ka peldoties var arī padzerties?!

Mums ir jāiemācās runāt par sevi tik skaļi, lai varētu sadzirdēt. To, ka tas ir iespējams, jau apliecināja mūsu kaimiņi – Viļņas tūrisma kampaņas piemērs bija ļoti labs, par to runāja visi. Arī Latvija to var!

 

Autors ir Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors

Komentāri (29)

Sskaisle 23.12.2019. 10.24

ak, jā – un kam tur patriotiskais zaļzemnieks dūklavs par sviestmaizi mūsu Gaiziņu
pārdeva – jaucu vai avenam vai šefleram – nevaru jau atcerēties kā kurš politiķis , kam no varenajiem pakalpo

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 23.12.2019. 10.21

Lūk, kultūrvēsturisko mantojumu čekistu komusnitu varas elite būs sekmīgi īstenojusi – tas būs iznīcināts – tad nu tagad ķersies klāt dabas iznīcināšanai – zzs politiķi au aktīvi iesaistījušies, lai Latviju nostiprinātu kā Eiropas atkritumu spaini – vēl tik tūrsitus haļavščikus saaicināt – lai zinīcinātu to, kas vēl palicis

TV bija pārraide, ka Jelgavas novadā tomēr taisīšot vēja parkus uz lauksaimnieciski izmantojamās zemes – vietējie varneši sagrozījuši faktus un ministrijā jau esot gatavi dot zaļo gaismu

https://www.tvnet.lv/6747194/atvadas-no-vel-vienas-latvijas-muizas

Var gadīties, ka pēc dažiem gadiem būsim zaudējuši vēl vienu Latvijas muižu ar kultūrvēsturisku vērtību. Gandrīz simts gadus Īles muižā darbojās sanatorija – ārstējās tuberkulozes slimnieki, pēc tam hroniski alkoholiķi, narkomāni – piespiedu kārtā, cilvēki ar smagām psihiskām slimībām. Pēdējos desmit gadus valsts nozīmes kultūras piemineklis ir pamests. Valsts meklē nomnieku, bet par pieminekli, kurā jāiegulda miljoni, lielas intereses nav. Situācija nav unikāla – no 2500 Latvijas muižām šobrīd saglabājušies vien ap 100 muižu kompleksi.

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 20.12.2019. 09.11

Tāds bardaks un bezatbildība kā Latvijas valsts ministrijās nekādu tūrismu attīstīt nespēs – beidziet to muldēšanu!
Tikko lasu – tā vietā , lai sakārtotu medicīnas nozari, likvidētu dubultās grāmatvedības, visādas krāpniecības, lai likvidētu nenormāli augstos ,var teikt bandītiskos zāļu uzvenojumus – Viņķele savas ministrijas ierēdņus nodarbinājusi , lai izstrādātu priekšlikumus alkoholisma mazināšanā. Kretīnisma Augstā dziesma – aizvediet pusbadā dzīvojošos uz lekciju par veselīgu uzturu un palaidiet mājās ar vēlējumu ēst veselīgāk.
Bļedj ! Cik miljoni jaunajā budžetā paredzēti e- veselībai? Cik prēmijās par darbu nedarīšanu?
Starp citu,žurnālisti, uzrakstiet – cik miljoni no VM un LIAA ir samaksāti privātajam biznesam veselības tūrisma attīstīšanai? Kāda tam atdeve ? Kāpēc 0? Kur atbildīgie?
Vai jālūdz ASV, lai arī Viņķeli paņem pie dziesmas?

+1
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort