Solanža Kalponēs, Abigaila Salemas raganās un Lulū. Tā ir lomu un likteņu palete, par kuru atveidošanu uz Dailes teātra skatuves Ilze Ķuzule-Skrastiņa šogad saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā gada labākā aktrise. Tagad iestājies īss klusuma laiks
Ilze atver savas mājas durvis ar vienkāršu sirsnību. Staigā pa virtuvi basām pēdām. Pasniedz pašas plūktu zāļu tēju, pa laiciņam uzsmēķē zem tvaika nosūcēja. Fotografējas ar plecu lakatu, ko savām rokām noaudusi kāda viņas fane — 16 gadus veca meitene, kas no Tukuma brauc uz visām Ilzes izrādēm. «Gribu, lai viņa zina, ka dāvanu valkāju,» maigi saka aktrise.
Aizvadītais gads viņai bijis gandrīz melnbalts — skaisti notikumi mijušies ar sāpīgiem un nepatīkamiem tumsas laukumiem.
Ziemassvētki aktieriem nav pārdomu un ģimenes laiks, jo izrādes un svētku koncerti sagriežas virpulī.
Mēs ar vīru arī griežamies šajā virpulī. Ir bijuši gadi, kad paņemam pauzi, bet, godīgi sakot, ir ļoti pierasts, ka šis ir traks laiks. Artūrs ir savos koncertos, es esmu teātra koncertā.
Par aizvadīto gadu kopumā man ir duālas sajūtas. Noticis daudz kas labs, bet diemžēl arī ļoti slikts. Pavasarī no dzīves aizgāja mans kursabiedrs Andrejs Možeiko. Rudens mūsu ģimeni pilnīgi izsita no sliedēm, jo aizgāja draugs Mārtiņš Ķibilds. Mums ar Artūru viņš bija ļoti tuvs cilvēks, manam brālim — labākais draugs. Tas bija šausmīgs trieciens. Pirmo reizi dzīvē nāves tēma man ir kļuvusi tik aktuāla, ka dzīvoju ar domām par to.
Vai dzīvojat arī ar domām par pārmaiņām Dailes teātrī?
Protams. Šobrīd gan ir pauze un miera posms, iestājies klusums. Ir jāļaujas un jācer, ka turpmāk būs labāk. Mēs, Dailes teātra kolektīvs, ļoti paļaujamies uz visām konkrētajām personām, kas strādā Kultūras ministrijas komisijā, kura risina Dailes teātra vadības jautājumu. Ceram, ka katram no šiem cilvēkiem piemīt liela atbildības sajūta un izpratne par notiekošo.
Pati gan nebijāt revolucionāru pirmajās rindās.
Tas bija apzināts lēmums, ka vienam no ģimenes jāpaliek otrajā rindā. Varētu teikt, ka Artūrs mani pasaudzēja. Tomēr esmu šajos notikumos iekšā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.