fbpx

Par personīgo ieguldījumu Latvijas finanšu sistēmas attīstībā 4

Latvijas Bankas ēka. Foto: Edijs Pālens, LETA
Olafs Grigus
Print Friendly, PDF & Email

Kontekstā ar jaunā Latvijas Bankas prezidenta izvēli Saeimā, koalīcijas partneriem līdzšinējā periodā izvirzot potenciālos kandidātus, publiski izskanējis arī, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts kā kandidātu diskusiju gaitā izvirzījis Altum valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Bērziņš kā vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzījis darbinieku skaita samazināšanu Latvijas Bankā. Šo kandidatūru, kas gan vairs netiek apsvērta, atbalstījusi arī Nacionālās apvienības frakcija. Jāatzīmē, ka kopš fakta izskanēšanas publiskajā telpā JKP frakcija gan centusies no idejas par šī kandidāta izvirzīšanu norobežoties. Kopš šī notikuma koalīcija jau vienojusies par Mārtiņa Kazāka izvirzīšanu Latvijas Bankas prezidenta amatam.

JKP deputāta izvirzītais Bērziņš gan nav piedāvājis specifiski ideju par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, taču atsaucas uz to, ka “tiek runāts pārveidot vai likvidēt kādu pārvaldības institūciju”. Viņaprāt, ar to vien ir par maz. JKP deputāta ierosinājums šādā ziņā nav ļoti pārsteidzošs, ņemot vērā, ka arī Budžeta komisijas sēdē konkrētās frakcijas deputātus, šķietami, pietiekamā mērā, lai iesaistītos diskusijās, ieinteresējis tikai jautājums par Latvijas Bankā strādājošo skaita samazināšanu. Varētu pat teikt, ka par to, ka JKP frakcijai šis darbinieku skaita samazinājums ir sevišķi svarīgs, liecina tās gatavība atbildīgajam postenim izvirzīt agrāko Andra Šķēles partijas biedru R.Bērziņu. Nevajadzētu arī piemirst, ka Bērziņš Tautas partijas valdē bijis vienlaikus ar Māri Kučinski, kurš pēdējā laikā labāk zināms kā nesenās ZZS valdības premjers.

Masu medijos izskanējusī informācija liecina, ka saiknes ar A.Šķēli un A.Šleseru varētu nebūt meklējamas tikai R.Bērziņa pagātnē. Sevišķi izceļama informācija ir: “Viņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa ir padomes priekšsēdētāja Rīgas tirdzniecības ostā un citos abu ekspolitiķu ģimenēm piederošos tranzītbiznesa uzņēmumos. Viņiem Rīgas tirdzniecības osta pieder caur firmu MCH Investīcijas. Tieši šis uzņēmums šobrīd gaida FKTK un Eiropas Centrālās bankas atļauju iegādāties banku Meridian Trade Bank.”

Domājot par Latvijas Bankas prezidenta izvēli, būtu vērts pievērst uzmanību arī 21. novembrī trešajā lasījumā apstiprinātājam likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pēdējā laikā ļaužu valodās lielākoties nonākusi saistībā ar budžeta pieņemšanu un dažādām sabiedrības grupām neizpildītajiem solījumiem, taču arī citas tās aktivitātes ir ievērības cienīgas.

Cita starpā likumprojekts paredz valdes locekļu skaita samazināšanu no sešiem uz četriem un ierobežojumu Latvijas Bankas prezidentam kandidēt uz vairāk kā diviem termiņiem pēc kārtas. Tāpat pārejas noteikumos iestrādāts uzdevums Ministru kabinetam nākamā gada laikā izstrādāt likumprojektu, kas paredzētu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai.

Šī, protams, izklausās pēc interesantas iniciatīvas, tāpēc likumsakarīgi rodas jautājums, kas varētu būt deputātus uz šādu soli pamudinājis. Pārsteidzošā kārtā likumprojekta anotācijā mēs nevienu no šīm inovācijām neatrodam.

Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts sākotnēji bijis paredzēts tam, lai veiktu nelielu tehnisku labojumu – atjauninātu atsauci uz citu tiesību aktu.

Pirmajā brīdī šis jaunā likumprojekta satura fenomens varētu radīt zināmu apjukumu. Daļēju skaidrojumu varam gūt, iepazīstoties ar 2018. gada 11. decembra Budžeta komisijas sēdes audio ierakstu. Šajā sēdē skatīts cits ar Latvijas Bankas likumu saistīts likumprojekts. Proti, sēdē ticis lemts, vai 13. Saeimā turpināt skatīt 12. Saeimas deputātu 2018. gada februāri iesniegtu likumprojektu. Pēc deputāta J.Pūces ierosinājuma tiek nolemts likumprojekta skatīšanu neturpināt jaunajā Saeimā, un tā vietā vēlamās tā daļas iestrādāt jaunajā un tehniskajā Latvijas Bankas likumprojektā. Deputāta Pūces ieskatā, tas būtu “labāks stils”, kā skatīt divus likumprojektus, kas abi skartu Latvijas Bankas likumu un tā grozījumus. 12. Saeimas likumprojekta anotācijā ir skaidrota nepieciešamība pārskatīt Latvijas Bankas prezidenta termiņu ierobežojumus.

Jautājums, uz ko nepalīdz atbildēt likumprojektu anotācijas, ir – kas varētu būt novedis pie deputātu vēlmes samazināt Latvijas Bankas valdi un sākt FKTK pievienošanas vērtēšanu.

Ar šo un citu deputātu iniciatīvu dzimšanu varam iepazīties 2019. gada Budžeta komisijas sēdē. Šajā sēdē ar virkni priekšlikumu, kas būtu iekļaujami likumprojektā, visai amizantā veidā nācis klajā komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš  Bondars. Proti, deputāts ierosina likumprojektu papildināt, paužot šādu argumentāciju:

“..kolēģi ir izteikuši savas vēlmes attiecībā par to, ko tur vajadzētu un ko nevajadzētu, faktiski šobrīd ir tapis viens priekšlikums, kurš varētu būt Budžeta komisijas priekšlikums, bet es tad izstāstīšu aptuveni, kāda tā doma ir. Tā nu sinopse ir tāda, ka pēc būtības liela daļa kolēģu teica – nu seši gadi Latvijas Bankas padomes loceklim vai padomes priekšsēdētājam, nu tā kā pa’ daudz termiņā. Nu vajadzētu 5! Nu tātad pamainījām uz pieciem gadiem, un tad bija kolēģi, kas teica – klau, bet nu divi termiņi tomēr, vajadzētu limitēt! Prezidentam divi termiņi, tad Latvijas Bankas padomes loceklim arī divi termiņi. Nu labi, pamainījām arī to, un tad bija tā teikts – baigi daudz cilvēku tai Latvijas Bankā strādā. Varbūt kaut ko varam paīsināt! Un tad to valdi pa’ diviem nošķikājam. Tā – čiks nost! Un tur miers mājās! Un tad bija vēlme to FKTK pielikt komplektā tai Latvijas Bankā, tā kā bija sen senos laikos, un tad mēs nolēmām tā.”

Ar šo ievadu M.Bondars aicina izveidot komisijas priekšlikumus, kas minēto iekļautu likumprojektā, pārejas noteikumos nosakot MK uzdevumu izstrādāt likumprojektu, kas noteiktu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. Te būtu atzīmējamas divas lietas:

  • Bondars neidentificē, kas tieši ir šie “kolēģi”, kuri viņam palīdzējuši priekšlikumus sagatavot. Kolēģi paliek anonīmi. Vienlaikus pamatojums priekšlikumu nepieciešamībai lielos vilcienos ir – kolēģiem šādi gribējās. Pamatojums kopumā atgādina fragmentu no vakara pasaciņas un šķiet nepiemērots apstākļiem.
  • To, kam likumprojekts būs jāizstrādā, M.Bondars skaidro pēc opozīcijas deputāta V.Dombrovska lūguma precizēt. Sākotnēji tiek teikts, ka likumprojektu būtu jāgatavo pašai Latvijas Bankai. Pēc jautājuma Bondars norāda, ka to tomēr būs jāizstrādā valdībai – sadarbībā ar Latvijas Banku. Tas rada iespaidu, ka deputātam plānotais likumprojekts nešķiet gana būtisks, lai tā izstrādes gaitā būtu vērts sevišķi iedziļināties. Kas savukārt spēcina iespaidu, ka, pēc komisijas priekšsēdētāja domām, jautājums jau ir izlemts.

Opozīcijas deputāti par M.Bondara “kolēģu” priekšlikumiem turpināja uzdot jautājums. V.Dombrovskis jautāja, vai nešķiet dīvaini rosināt FKTK pievienošanu Latvijas Bankai apstākļos, kad “Latvijas Bankas prezidents ir apsūdzēts par ļaunprātīgu iejaukšanos FKTK darbībā”.  M.Bondars atbildot skaidro, ka Eiropā ir modeļi, kur šīs institūcijas ir apvienotas, un ir tādi, kur nav. Viņš atsaucas uz mazo Latvijas iedzīvotāju skaitu. Kā otrs komisijas priekšsēdētāja arguments, atbildot uz I.Pimenova lūgumu pēc papildus skaidrojumiem, izskan šāda tēze: ..es kā Saeimas deputāts, Igor, neļaušu nekādā veidā samazināt Saeimas varu ne pār banku uzraudzību, ne pār centrālo banku, cik mums ir”. Nerodas acīmredzama skaidrība, ko komisijas priekšsēdētājs ar šo emocijām piesātināto paziņojumu mēģināja pateikt.

Turpinoties diskusijai par citiem priekšlikumiem, pieminēšanas vērta ir diskusija ap valdes locekļu skaita samazinājumu. Deputāts R.Znotiņš jautā, kāpēc skaits tiek samazināts uz 4 nevis 5, jo intuitīvi šķiet atstāt nepāra skaitli locekļu. M.Bondars atbild ar pretjautājumu – vai atstāt 5? Tūlīt pēc tā priekšsēdētājs izvēlas “iedot kontekstu” pārējiem deputātiem, norādot uz to, ka “publiskajā telpā ir noticis Latvijas Bankas demonizācijas process, par nožēlu, un šī demonizācijas procesa rezultāts ir tas, ka ir, teiksim, zināmas nodevas par to jāmaksā, un šīs ir politiskās nodevas, ko par to ir jāmaksā..”. V.Dombrovskis uzdod provokatīvu jautājumu par to, vai paredzēts izjaukt Latvijas Bankas pārvaldības modeli ar nolūku “labi izskatīties medijos”. M.Bondars, atbildot opozīcijas deputātam, pārspēj visas cerības ar atbildi: “Vjačeslav, ja es būšu to izjaucis, ja es patiešām būšu šādā veidā to izjaucis [..], jūs varēsiet mani  nopērt svētdienā Doma laukumā”. Latvijas Bankas pārstāvis savukārt skaidro, ka patlaban ne visi valdes locekļi saņem par darbību valdē algas, taču gadījumā, ja to skaits tiktu samazināts, varētu būt nepieciešams šo sistēmu pārskatīt.

M.Bondars tā vietā, lai uz šīm atziņām reaģētu pēc būtības, izvēlas savādā balss tembrā slavēt V.Dombrovska veiksmīgo darbību opozīcijā. Arī D.Reizniece-Ozola uzsver, ka pietiekams pamatojums izskanējis nav, un, “lai labi izskatītos medijos”, nav arguments. Viņa ierosina pie šī jautājuma atgriezties pēc tam, kad būs veikts izvērtējums par FKTK un Latvijas Bankas apvienošanas lietderību. Tas netraucē komisijai nobalsot par priekšlikuma iekļaušanu.

V.Dombrovskis turpina oponēt M.Bondaram Saeimas plenārsēdē. Attiecībā uz priekšlikumu par valdes locekļu skaita samazināšanu – M.Bondars, atbildot uz kritiku, norāda, ka opozīcijas deputāts neprecīzi raksturo Latvijas Bankas nostāju. Alternatīvu nostājas skaidrojumu gan viņš nepiedāvā. Kritikas atspēkojums pēc būtības kārtējo reizi neseko. Balsojumā PRET balso tikai Saskaņas frakcijas deputāti. Virkne deputātu nepiedalās balsojumā. Attiecībā uz deputātu balsojumu par priekšlikumu, noteikt MK uzdevumu izstrādāt likumprojektu par FKTK un Latvijas Bankas apvienošanu – Saskaņas deputāti šoreiz balsojumā ATTURAS.

Kopumā sēdē izskan jau iepriekš aprakstītie argumenti par pamatojuma trūkumu un ar tiem var iepazīties sēdes stenogrammā Saeimas mājaslapā. Interesanti – lai gan likumprojekta tālākai virzībai ir visu frakciju atbalsts, virkne deputātu balsojumā nepiedalās.

Grūti nepiekrist sēdē paustajam opozīcijas viedoklim, ka likumprojekta virzības gaita nav gluži tas, ko varētu saukt par “pierādījumos balstītu” politikas veidošanu. Atliek vien neseno medicīnas finansējuma peripētiju kontekstā cerēt, ka deputāti neuzskatīs par vajadzīgu atkārtoti kāpt uz grābekļa, ko varētu saukt par likumdošanu bez seku izvērtējuma.

Attiecīgi jautājumam par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai pienāktos tikt adekvāti izspriestam pēc būtības vēlākais pēc aptuveni gada. Ja īpaši paveiksies, tad nebūs novērojamas līdzīgas spontānas amnēzijas lēkmes kā budžeta kontekstā.

Ņemot vērā, cik ļoti būtiska JKP frakcijai, šķietami, ir Latvijas Bankas darbinieku skaita mazināšana, jāizsaka nožēla par to, ka tās deputāti nesteidza palīgā M.Bondaram brīdī, kad iecerētās Latvijas Bankas reformas bija nepieciešams pamatot. Tāpat par nožēlu jāsecina, ka medijos mēdz tikt neprecīzi atspoguļota informācija attiecībā uz deputātu lēmumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai: “Nākamā gada pavasarī pilnvaru termiņš beigsies arī Latvijas Bankas viceprezidentei Zojai Razmusai. Saeimas deputāti pieļauj, ka viņas vietā padomes locekli varētu nemeklēt un par Centrālās bankas viceprezidenti pēc apvienošanās iecelt FKTK vadītāju.” Mazākais vajadzētu jautāt deputātiem, vai Latvijas Banka vismaz pusgadu un, visticamāk, ilgāk darbosies bez viceprezidenta tikai tāpēc, ka tai, iespējams, varētu tikt pievienota FKTK.

 

Autors ir LU politikas zinātnes doktorants 

Komentāri (4)

Sskaisle 10.12.2019. 09.32

Tviteris vārās, mutuļo, tvaiks izdalās un noplok , bet viss paliek pa vecam ….cik ametikāņi mūsu čekkomunistus iztramdīs – tik būs…..

Viena no saeimas deputātēm ir kaimiņa partijas petraviča –

Viena lieta, ka VID tā arī nav uzskatījis par vajadzīgu sabiedrībai, nodokļu maksātājiem paskaidrot, kāpēc petraviča aplokšņu algas drīkst nosaukt par komandējuma naudām un tās izmaksāt aploksnēs, kamēr man komandējuma naudas tikai pārskaita uz kontu un vid tos pieskaita pie ieņēmumiem un liek man par to maksāt lielākus nodokļus , kaut gan saņēmu mazāk pakalpojumus.

Kāpēc Latvijas valsts nostiprina politisko partiju bandītismu? Kā var Latviju nosaukt par demokrātisku valsti, ja te notiek tik netaisnīga valsts pārvalde, kura izceļas ar bandītismu?

Tagad memory water – valsts kompānijai samaksā 133 000 eur , jo tas nodarbina invalīdus, kamēr par invalīdu darbu uzņēmums gada laikā ir samaksājis tikai 20 000 , pārējos 113 000 izmantojot sev?

Ar ko šis ministrijas un ministres bandītisms atšķiras no kontrabandistu bandītisma?

Kur valdības, saeimas solījumu pildīšana? Kā var bāūt tā, ka mēs ļaujam sevi iznīcināt

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 10.12.2019. 09.49

Starp citu – es otro dienu sēžu pie ĢĀ kabineta, lai tiktu uz akūto stundu. Pirraksts man ir uz janvāri, bet akūta lieta spiež iet pie ārsta tagad. Vakardien pusdesmitos piezvanīja no darba, biju spiesta pamest rindu. Šorīt atnācu vēl agrāk, bet nāk mammas ar bērniem un rinda nevirzās…

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 10.12.2019. 09.21

Es piemēram, daudz vairāk , daudz detalizētāk esmu informēta par gaidāmajām vēlēšanām AK , nekā par to, kāpēc manas valsts parlaments par LB jauno prezidentu virza M.Kazāku. Finansistu, kurš tepat līdzdarbojies visos finanšu notikumos, cik mediji ziņo – ļoti negodīgos un pat pretlikumīgos. Kam rezultāts ir draudi Latvijas valsti izslēgt no pasaules finanšu aprites.

Par šo neprasmi sabiedrībai pamatot savus lēmumus – saeimas deputāti būtu jāsoda.

Kā tādā dziļā padomju okupācijas laikā, kad partija un čeka tautu trenkāja ar asinīs slacītu badapātagu un baroja ar solījumiem par gaišo nākotni.

Bandīti – nu prasti bandīti –

0
-1
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort