fbpx

Nevaru pieņemt solījumu nepildīšanu 27

Mediķu protesta akcija "Viena diena bez medicīnas personāla" pie Saeimas. Foto: Edijs Pālens, LETA
Renārs Putniņš
Print Friendly, PDF & Email

Esmu ārsts, tādēļ ļoti labi saprotu mediķu sašutumu par valdības nepildītajiem solījumiem. Ļoti pārdzīvoju, ka joprojām nav izdevies nodrošināt cienīgu atalgojumu medicīnas māsām, bez kuru pašaizliedzīgā darba un palīdzības ārsti savu darbu nevarētu veikt. Zemo algu dēļ veselības aprūpē katastrofāli trūkst māsu, tādēļ vairākkārt esmu nonācis situācijās, kad nav iespējams veikt operāciju.

Mediķi ir bijuši ārkārtīgi pacietīgi. Gadiem esam runājuši ar iepriekšējiem veselības ministriem, paļāvušies uz politiķu solījumiem un cerējuši, ka beidzot tiksim sadzirdēti un atalgojuma jautājumu risinās. Diemžēl nekas nav mainījies, solījumi netiek pildīti, māsiņas, jaunie ārsti pamet Latviju, un stāvoklis veselības aprūpē kļūst arvien dramatiskāks.

Pretēji tam, kas izskanējis medijos, absolūtajam vairākumam mediķu algas ir nelielas. Jā, ir ārsti ar ļoti lieliem ienākumiem, tomēr šeit būtu jārunā par politiķu atbildību, jo, līdzīgi kā mūsu sabiedrībā kopumā, arī veselības aprūpē ir notikusi noslāņošanās un izveidojusies ienākumu nevienlīdzība. Politiķi nav pienācīgi rūpējušies, lai mediķu algas būtu līdzsvarotas. Arī Vācijā klīnikas vadītāja, ārstu un māsu algas ir atšķirīgas, tomēr starpība nav tik ievērojama. Tātad pie mums kaut kas pašos pamatos nav kārtībā, un tā ir politiķu vaina.

Alga, kas tikai nedaudz pārsniedz tūkstoti eiro, ir neadekvāti zema, sevišķi ņemot vērā to, ka mediķu studiju un izglītošanās process aizņem 10 un vairāk gadus. Šāda alga ir absolūti neatbilstoša, ņemot vērā, ka citur Eiropas Savienības valstīs ārstu un māsiņu atalgojums ir ievērojami augstāks, un piedāvājumus aizbraukt mūsu mediķi saņem katru dienu.

Taču pats nepatīkamākais ir tas, ka gan valdības ministri, gan Saeimas deputāti ir atteikušies pildīt pašu pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā iekļautās prasības un apņemšanās par atalgojuma palielināšanu. Tas ir bezprecedenta gadījums ne tikai Latvijā, bet, iespējams, visā Eiropas Savienībā.

Tikpat briesmīgi ir tas, ka gandrīz neviens valdības vai koalīcijas politiķis neiebilda tam, ka valdība nepilda parlamenta pieņemtu likumu, bet Saeima izliekas, ka tāda likuma nemaz nav bijis. Gandrīz neviens valdības ministrs vai aktīvais politiķis, izņemot varbūt vienīgi Saeimas vadītāju, ārstiem un māsiņām neizteica cilvēcisku līdzjūtību.

Diemžēl cerības nav attaisnojusi arī veselības ministre Ilze Viņķele, kura, šķiet, tikai vārdos, bet ne darbos spēj iestāties par pacientu un ārstu interesēm. Nekas par valdības solījumu nepildīšanu nebija dzirdams arī no “Attīstībai/Par!” – politiskā spēka, kas uzņēmies atbildību par veselības aprūpi. Klusē arī Ministru prezidenta pārstāvētā “Jaunā Vienotība”. Tāpat kā pats Ministru prezidents, kurš izrādīja vien šķietamu ieinteresētību mediķu algu jautājuma risināšanā. Tas viss liek domāt, ka valdošajai koalīcijai šāda solījumu nepildīšana un katastrofālā situācija veselības aprūpē ir pieņemama un pat vienaldzīga.

Paužot solidaritāti saviem kolēģiem mediķiem un nepiekrītot valdības rīcībai vai, pareizāk sakot, nespējai rīkoties un pildīt savus solījumus, esmu pieņēmis lēmumu izstāties no partijas “Jaunā Vienotība”.

Atbalstu mediķu lūgumu Valsts prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu.

 

Autors ir neiroķirurgs, Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis

Komentāri (27)

zanE. 23.11.2019. 13.31

….Atbalstu medicīnas darbinieku prasības pēc lielākas algas, kā ikvienu, kurš vēlas saņemt atbilstošu atalgojumu viņa profesionalitātei…bet…man nav skaidrs, kāpēc mediķi necenšas pirmsākumos noskaidrot valsts piešķirtā finansējuma izlietojumu uz vietas savā ārstniecības iestādē…jo tieši slimnīcu valdes ir atbildīgas par finansējuma izlietošanu….

….man neviens līdz šim nav spējis atbildēt:
* kā tika sadalīti 87,5 mlj. piešķirtais finansējums 2019.g. – konkrēti medicīnas darbinieku atalgojumam….
* ja katrā ārstniecības iestādē ir iezīmēts algu fonds noteiktam skaitam strādājošo, bet esot puse neaizpildītu māsiņu štata vietu, kur un kā šis neizlietotais algu fonds tiek izlietots….(savulaik Repše no neaizpildītajām štata vietām FM atskaitīja atpakaļ valsts budžetā 200 tūkstošus latu)….ja birokrātiskā likumdošana nepieļauj neizlietoto algu fondu izmantot medmāsu algu paaugstināšanai, kāpēc slimnīcas valde nenāk ar priekšlikumu likuma izmaiņām?….
* ja valsts kanceleja norāda, ka galvaspilsētas ārstniecības iestādēs(pamatdarbā) ārsti nestrādā/nevēlas strādāt pilnu slodzi, vien ~ 0,83 slodzes, bet dodas strādāt uz citām iestādēm, arī šeit veidojas “pārpalikums” algu fondā….(saprotams, ka izdevīgāk braukt uz reģioniem pa ģimenes ārstu praksēm ar konsultācijām, jo kvītiņu par sniegto pakalpojumu paprasa tikai retais)….
* kur un pie kā nonāca 1% no paaugstinātā VSAOI, kas, kā mums solīja – tikšot iezīmēts veselības apdrošināšanas budžetam….VSAA mājas lapā neatrodu (varbūt nemāku atrast) kaut mazāko informāciju – cik miljoni(?) tika iekasēti, kā iezīmētais % nonāca vispārējā valsts budžetā, vai vispār nonāca?….”divus grozus” atcēla, bet VSAOI par 1% taču nesamazināja….kur ir šī nauda?…
….nu, labi – tie ir daži jautājumi, uz kuriem neesmu saņēmusi vai nespēju atrast atbildes….
….vēl atsevišķs jautājums būtu par veselības apdrošināšanu privātkantoros….protams, tas atkal būs komercnoslēpums – kāda ir šo apdrošināšanas firmu peļņa no veselības apdrošināšanas polisēm….neesmu dzirdējusi, ka kāds no viņiem zūdītos, ka cieš zaudējumus….zinu, ļoti daudzus, kuri savas polises ne reizi nav izmantojuši, izņemot masāžas pakalpojumus vai atlaides zobārstniecības pakalpojumiem….ja veselības apdrošināšana nonāktu valsts rokās, droši vien administrēšana būtu tik dārga, ka noēstu visus “pārpalikumus”, nodokļu reformas administrēšana to pierādīja, ka izmaksas gandrīz līdzvērtīgas plānotajam ienākumam…

+4
0
Atbildēt

1

    zanE. > zanE. 23.11.2019. 13.38

    ….atļaušos pārpublicēt no LA.LV 2019.g. 7.novembra Māras Lībekas rakstu par mediķu darba samaksu un darba laiku:
    – “Valsts kanceleja (VK) ir konstatējusi, ka valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs pēdējos gados samazinās ārstu, kā arī medicīnas māsu un pacientu aprūpes personu vidējā darba slodze.

    Katru mēnesi valsts un pašvaldību slimnīcas iesniedz informāciju par darba samaksu Valsts kases sistēmā, bet VK ir šīs sistēmas lietotāja un datu analizētāja.

    Tādējādi var uzzināt mediķu un aprūpes personāla konkrētajā mēnesī nostrādāto stundu skaitu, slimnīcā nodarbināto skaitu un to, cik naudas ir izlietots darba samaksai – gan darba algām, gan piemaksām.
    Valsts pārvaldes politikas departamenta cilvēkresursu attīstības nodaļā konsultante, atlīdzības grupas vadītāja Laila Ruškule pastāstīja, ka, analizējot šos datus, ir redzamas divas galvenās tendences – jā, alga pieaug, bet samazinās noslodze.

    “Jāsecina, ka arvien mazāk mediķu strādā pilnu darba slodzi – vidēji 40 stundas nedēļā.

    Jo mazāks darba apjoms, jo mazāks algas pieaugums. Ja ārsts vai medicīnas māsa strādātu pilnu darba laiku, alga būtu pievilcīgāka,” skaidro atlīdzības grupas vadītāja. Datu bāzē ir redzams tas, vai mediķis strādā arī vēl kādā citā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, bet nav precīzi pieejama informācija par privātajām ārstniecības iestādēm un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Šāda personificēta informācija ir Valsts ieņēmumu dienestam.
    “Pirms diviem gadiem, analizējot datus, mēs konstatējām, ka ārsti strādā ne tikai valsts kapitālsabiedrībā, bet arī kādā no pašvaldību slimnīcām un kādā no privātajām medicīnas iestādēm. Tā tendence jau nav mainījusies – darba vietas ir četras piecas, tāpēc rodas jautājums, kā to visu var paspēt.

    Ir saprotams, ja ir vairākas darba vietas Rīgā, jo tā ir ātri izbraucama no viena gala līdz otram, bet, ja otra darba vieta ir Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Smiltenē un citur, tad ceļā vien paiet ļoti ilgs laiks.

    Salīdzinot ārstu atalgojumu pašvaldību slimnīcās reģionos un lielajās Rīgas slimnīcās, ir samērā maza atšķirība.

    Bieži ir tā, ka ār­stam pat ir izdevīgāk strādāt nelielu slodzi Rīgas slimnīcā, bet vairāk strādāt reģionos, jo tur maksā vairāk. Ārstus uz dežūrām reģionos pārpērk par konkrētu naudas summu, kas nav tarifā iekļauta, un līdz ar to reģiona slimnīcas vidējās darba samaksas cipari palielinās,” skaidro L. Ruškule.

    Analizējot iegūtos datus, var pārliecināties, ka finansiāli grūtāk klājas ārstniecības personu atbalsta personālam – jo tālāk no Rīgas, jo šī problēma esot izteiktāka. Līdzīgā situācijā esot arī medicīnas māsas.”

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    zanE. > zanE. 23.11.2019. 13.44

    …turpinājums:
    – ““Arī jauno ārstu vidējās algas varētu būt augstākas, bet tā aina nav drūma. Vienmēr pastāv jautājums, kādu atbildību un atdevi mēs sagaidām no ārstiem, jo darba samaksa ļoti lielā mērā ir jāsamēro ar viņu atbildību un zināšanām. Tas ir iestādes vadītāja uzdevums,” norādīja Ruškule.

    Viņa pastāstīja, ka nesen publiskotā lielākā darba samaksa mēnesī kādam universitātes slimnīcas ārstam – 39 tūkstoši eiro – viņai neesot bijis pārsteigums. Ja ārsts strādā vairākās vietās, turklāt jāņem vērā, ka katrā kapitālsabiedrībā ir izveidota sava darba samaksas sistēma, un, ja viņš ir augstas klases speciālists, tad ir iespējams saņemt attīstīto Eiropas valstu līmenim atbilstošu darba samaksu.

    Taču jāņem vērā, ka šādās ļoti augstajās darba samaksās, visticamāk, ir iekļauta arī atlīdzība par darbu klīnisko pētījumu jomā, kurš tiek ļoti labi apmaksāts no ārvalstu pētījumu pasūtītājiem. Turklāt samaksa par pētījumiem var tikt ieskaitīta ārsta kontā par vairāku mēnešu darbu, un, ja ārsts vēl ir slimnīcas valdes loceklis, kā arī labi apmaksāts mācībspēks augstskolā, tad, summējot šos ciparus, sanāk apjomīga naudas summa.
    L. Ruškule: “Mūsu dati īsti nesakrīt ar tiem datiem, ko ārstniecības iestādes sniedz Nacionālajam veselības dienestam (NVD). Mēs šobrīd strādājam kopā ar NVD, lai ne tikai mazinātu administratīvo slogu, bet arī lai informācija par darba samaksu būtu korekta abām pusēm.

    Mēs mēģināsim atrast risinājumu, kā vākt informāciju, kas noder gan mums, gan NVD. Mēs gribam redzēt korektu informāciju, cik daudz valsts budžeta naudas realitātē tiek novirzīta darba samaksai.”

    Ministru prezidents LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka, piemēram, šogad 87 miljoni eiro veselības nozares budžetā tika paredzēti algu paaugstināšanai par 20 procentiem, taču, pēc Finanšu ministrijas datiem, algas visiem mediķiem neesot palielinātas minētajā apmērā.
    “Tātad liekam naudu iekšā 20% algu pieaugumam, bet ārā neiznāk,” secināja valdības vadītājs, tādējādi apliecinot, ka arī viņam nav skaidrs, kur un kā konkrēti sadalās valsts nauda veselības nozarē. Savukārt NVD vadītājs Edgars Labsvīrs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā uzsvēra, ka ārstniecības iestādes vadītājs ir pilnībā atbildīgs par to, lai alga tiktu paaugstināta zemāk atalgotajiem mediķiem. To, vai tas tiek izdarīts, esot ļoti grūti izkontrolēt.
    P.S. …raksta beigās tabulas ar vidējo ārsta un med personāla darba samaksas salīdzinājumu valsts un pašvaldību slimnīcās norādītajā saitē:
    http://veselam.la.lv/mediki-par-valsts-naudu-strada-mazak

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Skaisle > zanE. 23.11.2019. 14.38

    Zane, Tu tiešām esi izcila. Paldies. Tu mierīgi varētu būt ,bet varbūt esi ? – izcila žurnāliste.
    Neticēsi ,bet es visu dienu tīru savu mazo dzīvoklīti un esmu piekususi kā notrenkāts zirgs. Tu varēsi ierasties ar lupu un mikroskopu,bet neatradīsi ne puteklīti,ne gruzīti.

    Lūk.

    0
    0
    Atbildēt

    0

andrejs 25.11.2019. 13.31

Laikam trešo reizi komentēšanas vēsturē piekrītu Zanei.
Nesen biju pie daktera. Nozīmēja pie speciālista. Tas bija septembra sākumā. Protams, ka Gaiļos “budžeta finansējums” pie šiem speciālistiem bija beidzies , bet par samaksu – kaut vai rīt Negribēju gaidīt un pierakstījos. Cena – 25 euro. Pie āŗsta kabineta ierados piecas minūtes pirms nozīmētā laika, bet priekšā kaut kāda dzīvā rinda – trīs cilvēki – tā teikt – pieraksts ir pieraksts, bet rinda paliek rinda.
Pie daktera tiku kādas 25 minūtes pēc norādītā laika. Kabinetā strādāja dakteris un medmāsa. Nepārspīlējot varu teikt, ka visa mana vizīte ilga aptuveni 7…10 minūtes, ne vairāk. Nav grūti sarēķināt, ka 40 minūšu laikā konkrētais āŗsts pieņēma 5 pacientus. Tie ir 125 euro., stundā – 150.
Ja budžeta naudas nav – tad sanāk, ka apmēram 4 mēnešus šis ārsts ar medmāsu saņem naudu
tikai no maksas pacientiem? Vai arī šos 4 mēnešus viņu atalgojums ir nepietiekams?
Un vēl. Vai šajā laikā slimnīca (būsim konkrēti – ambulatorā daļa) nesaņem budžeta finansējumu priekš slimnīcas ēkas uzturēšanas (apkure, elektriba, ūdens, kanalizācija, telefoni utt), administrācijas izdevumiem utt.???

+2
0
Atbildēt

2

    Skaisle > andrejs 25.11.2019. 21.07

    Un vēl, streikot un protestēt jāiet visiem. Ārstiem un māsiņām pēc operācijām jāguļ un jāatpūšas

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Skaisle > Skaisle 25.11.2019. 21.08

    Es domāju pacientiem. Neciešu rakstīt no telefona

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Skaisle > andrejs 25.11.2019. 21.01

    Gribētos kāda zinošāka komwntāru. Jo – cik tad paliek ārstam?

    Esi padomājis,cik no ārstu nopelnītā aiziet ministres dārgajiem komandējumiem ? Visas ministrijas birokrātu uzturēšanai, aparatūra, tās uzturēšana, telpas, viss palīgpersonāls?

    Es nezinu ciparus, nevaru zināt,bet noprotu, ka milzīgi miljoni aiziet pa tukšo.

    Un vēl, es nerunāju par tiem ārstiem,kuri izspiež naudu no mirstošiem,tie ir necilvēki. Bet es uz vārdu ticu savam brālim,kurš saka,ka mums jābūt laimīgiem,ka mums ir labi speciālusti.

    Kāpēc es saku,ka saeima jāatlaiž – jo deputātus neuztrauc,ka labie ārsti aizbrauks,ka mums te savedīs ukraiņus un baltkrievus un tad …..atceries Barona ielu Rīgā – tas ir sveiciens no matuškas Krievijas … un tas mums draud medocīnas nozarē – Barona iela.

    Tāpēc es esmu mediķu pusē,par spīti viņu arogancei un visādiem mīnusiem

    0
    0
    Atbildēt

    0

zanE. 22.11.2019. 20.03

….Labvakar, Putniņa kungs!….esat ieguvis mirkļa popularitāti ar politisku paziņojumu…nū-u, taktiski – viss pareizi, bet…kā jau vakar TW norādīju – faktiski, Jūsu ceļi ar “Vienotība” jau sen kā šķirušies….izmantot situāciju ar skaļu paziņojumu, ka partijas pamešana ir protests un solidarizēšanās ar amata brāļiem – cieņu nevairo….tas ir pašapmāns….
….kad Jūs pēdējo reizi apmeklējāt kādu partijas vai apvienības valdes sēdi, lai dalītos ar idejām un priekšlikumiem veselības aprūpes jautājumos?…un tagad zūdīšanās, ka neviens no partijas pēc publiskā paziņojuma Jums nav piezvanījis, izklausās nedaudz nožēlojami…
P.S. …Jūsu stāstus par savu profesionālo darbību vienmēr esmu vērtējusi pozitīvi…

+1
0
Atbildēt

1

    Skaisle > zanE. 23.11.2019. 09.08

    Tavs komentārs tāds ģimenisks , to varbūt arī šaurākā lokā izrunājiet. Ne es zinu,ne varu zināt,kas katras partijas mājās vakaros un naktīs notiek.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu