Latviešu valodas pozīciju stiprināšana vai to graušana?

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai
Par IZM sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā” un izsludināto diskusiju

Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu, bažas raisa apsvērumi par promocijas darbu valodu, proti: “Ņemot vērā, ka jaunais promocijas process paredz divu ārvalstu recenzentu dalību promocijas padomē, promocijas darbs jāizstrādā angļu valodā vai citā starptautiskā zinātnes valodā atkarībā no veiktā pētījuma jomas, kā arī jānodrošina, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti spēj izvērtēt promocijas darbu. Ja promocijas darbs izstrādāts svešvalodā, tā kopsavilkumam jābūt latviešu valodā. Šī prasība neattiecas uz doktorantiem no ārvalstīm. Promocijas darbu izstrādā latviešu valodā, ja to pieprasa pētījuma joma un tēma, nodrošinot, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti spēj izvērtēt promocijas darbu. Ja promocijas darbs izstrādāts latviešu valodā, tā kopsavilkumam jābūt citā ES valodā.”

Nav šaubu, ka zinātnes pasaulē bez starptautisku zinātnes valodu prasmēm neiztikt. Jau sen Latvijā pētnieki raksta gan latviešu valodā, gan svešvalodās, un, lai kādā valodā tiktu rakstīts promocijas darbs, tā tapšanas gaitā tiek publicēti arī zinātniski raksti, tai skaitā svešvalodās.

Taču ziņojuma tekstā implicīti nolasāma virzība uz situāciju, ka promocijas darbi latviešu valodā turpmāk faktiski būs izņēmums. Iespēja vai obligāta prasība rakstīt svešvalodā – divas būtiski atšķirīgas nostājas.

Prasība tiek pamatota ar apšaubāmu argumentu: darba pieejamība ārvalstu recenzentu lokam. Darba pieejamību var nodrošināt dažādi, piemēram, parūpējoties par kvalitatīvu promocijas darba tulkojumu. Turklāt, ja reiz valodas izvēle ir atkarīga no recenzentiem – vai recenzenti būtu nosakāmi vēl pirms promocijas darba rakstīšanas? Savukārt kopsavilkums latviešu valodā, ja tas ir un paliek vienīgais teksts, kurā pētnieks Latvijas sabiedrībai izklāsta savu pētījumu rezultātus latviešu valodā, tomēr ir ārkārtīgi niecīgs elements. Latvijas mērogā promocijas darbu kopsavilkumi nevar kļūt par vienīgajiem zinātniskajiem tekstiem latviešu valodā.

Ja promocijas darbs obligāti jāsagatavo svešvalodā, tas nenovēršami vedina pētnieku arī, piemēram, atsevišķos zinātniskos rakstus izstrādāt angliski.

Šābrīža situācijā, kurā dažādu apstākļu ietekmē satraukumu izraisa latviešu valodas lietojuma plašums un intensitāte, kā arī latviešu valodas vispārējais prestižs sabiedrībā, visi lēmumi saistībā ar valodas lietojumu jāizsver īpaši rūpīgi un atbildīgi, jo sekas var sniegties pāri katras konkrētās jomas robežām. Zinātnes mērķis – atklājumi, attīstība, izcilība pētniecībā. Gribētos domāt, ka tas attiecas arī uz latviešu valodas pilnvērtīgu eksistenci un attīstību un uz jauno Latvijas zinātnieku latviešu valodas prasmēm.

Latviešu valodas nozīme ir nepārprotami atzīta Eiropas Savienības līmenī, tomēr visupirms mēs katrs tepat Latvijā esam atbildīgi par valodas saglabāšanu un attīstīšanu.

Turklāt Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL; pārstāvēta arī Latvija) Florences konferences (2014) rezolūcijā, atzīstot angļu valodas lietojuma lietderību saziņai starp zinātniekiem, ir izteikts brīdinājums par pārāk lielu angļu valodas kā dominējoša vai ekskluzīva mācību un publikāciju līdzekļa lietošanu citās lingvistiskajās vidēs, jo tas devalvē attiecīgo valstu valodas un pakāpeniski padara tās arvien vairāk nepiemērotas pilnvērtīgai izmantošanai zinātnē. Tajā arī norādīts, ka jāveicina šo valstu valodu lietošana zinātnē paralēli angļu valodai, tādējādi ļaujot turpināt attīstīt augsta līmeņa zinātni šajās valodās un arī popularizēt zinātniskās problēmas, un informēt par pētījumu rezultātiem plašu sabiedrību.

Iluzora var izrādīties iedoma, ka izcilības, panākumu un pamanāmības šķērslis kādā jomā ir latviešu valoda.

Pirmkārt, dažādās universitātēs, kas ir iekļuvušas reitingu augstākajās vietās, prasības attiecībā uz promocijas darba valodu ir atšķirīgas, taču nebūt ne tik bieži ir sastopams gadījums, kurā promocijas darbu aizliegts rakstīt valsts valodā.

Otrkārt, pašreizējā konceptuālā iecere rada risku, ka augstākajā zinātniskajā līmenī latviešu valodas klātbūtne turpmāk būs izņēmums, tādējādi ietekmējot ne tikai latviešu zinātnes valodas attīstību, bet visu valodas dzīves telpu kopumā. Akadēmiskajā vidē jau ir izskanējuši viedokļi, ka rakstīt zinātniskus darbus latviešu valodā ir laika tērēšana. Turklāt situācijas izmaiņu mērogs, ar kuru tiek pamatotas jaunās prasības, arī var būt iluzors.

Treškārt, latviešu valoda nekad nav bijusi starptautiskā zinātnes valoda, un tās attīstīšana akadēmiskajā jomā ir bijis principiālu lēmumu rezultāts, izprotot, ka pilnvērtīga valoda nozīmē tās izmantošanu visās cilvēka darbības jomās. Lietojuma geto zonas ir valodas mākslīgā elpināšana, kurai ilgtermiņā nav jēgas.

Promocijas darbi ir būtisks avots jaunas terminoloģijas ienākšanai latviešu valodā. Ja tas vairs nenotiks, būs apdraudēta zinātniskā saziņa latviešu valodā kopumā.

Tas savukārt ietekmē iespējas latviešu valodā iegūt augstāko izglītību un potenciāli arī latviešu valodas pozīcijas dažādās citās lietojuma sfērās. Tāpat uzskatāms, ka arī ārvalstu doktorantu promocijas darbiem ir nepieciešams kopsavilkums latviešu valodā, ja viņi darbu aizstāv Latvijā. Aizstāvēt promocijas darbu latviešu valodā – valsts valodā – Latvijā būtu jābūt primārai prasībai.

Vēl jāņem vērā arī pētnieku faktiskā gatavība augsta sarežģītības līmeņa tekstus sagatavot svešvalodā. Ja valodas prasmes nav izcilas, šis faktors var būtiski apdraudēt darba kvalitāti. Mums jādomā arī par to, vai, kas un kā sabiedriskajās norisēs un attieksmē motivēs jauniešus rūpēties par latviešu valodu un tās lietojuma kvalitāti. Iecerētais regulējums arī nostāda neizdevīgākā pozīcijā visus tos Latvijā dzīvojošos, kuriem dzimtā valoda ir latviešu, nevis angļu, krievu vai kāda cita par “starptautisku zinātnes valodu” atzīta valoda, diskriminējot valsts valodas kā dzimtās valodas runātājus.

Ne mazāk būtiska ir ietekme, ko atteikšanās no latviešu valodas izmantošanas kādā jomā var atstāt uz sabiedrības vispārējo attieksmi pret latviešu valodu, tās prestižu un nepieciešamību. Interese par valodu, pilnvērtīgas zināšanas un prasme izmantot valodas bagātības ir sarežģīta procesa galarezultāts, kurā mijiedarbojas dažādas cēloņsakarības. Izmaiņas vienā cikla posmā var neprognozējami un, galvenais, nelabvēlīgi ietekmēt arī citus posmus un jomas.
“Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam” viens no četriem rīcības virzieniem ir “valsts valodas izglītības politika (latviešu valodas mācību metodikas, mācību materiālu atbilstības, pieejamības, pievilcības, kā arī jomas speciālistu un pedagogu sagatavošanas nozīme valsts valodas pozīciju stiprināšanā)”.

Uzskatām, ka konceptuālā ziņojuma pašreizējās redakcijas apstiprināšana būtu nevis latviešu valodas pozīciju stiprināšana, bet gan gluži pretēji – to graušana.

Kārtējo reizi problēmas risinājumam ir meklēts vieglākais, nevis kvalitatīvākais ceļš. Ja koncepcijas sagatavotājus interesē kvalitāte, risinājumi ir pieejami, lai gan ne tik ērti. Piemēram, risinājums ir nosacījums, ka pretendents raksta valodā, kurā promocijas darbu var sagatavot viskvalitatīvāk. Ne visiem, pa tad, ja ir vēlme un apņemšanās, angļu vai citas svešvalodas prasme ir izcila. Līdz ar to var sanākt lāča pakalpojums pašam sev un zinātnei. Savukārt, lai nodrošinātu mūsu zinātniskā veikuma starptautisko pieejamību, latviešu valodā rakstītajiem darbiem būtu jānodrošina (tai skaitā – finansiāli atbalstot) tulkojuma sagatavošana svešvalodā. Tam būtu jāattiecas arī uz svešvalodā tapušo darbu kvalitatīvu rediģēšanu, kas, kā zināms, ir maksas pakalpojums. Pašreizējos apstākļos drīzāk būtu jāsekmē tekstu tapšana latviešu valodā; motivācijas rakstīt t. s. lielajās svešvalodās netrūkst.

Prasām arī turpmāk atļaut promocijas darbus visās nozarēs neatkarīgi no temata rakstīt un aizstāvēt latviešu valodā. Pamatnostādnes būtu šādas: 1) promocijas darbu pēc brīvas izvēles izstrādā latviešu valodā vai svešvalodā atbilstoši pētījuma jomai, mērķiem un valodu prasmēm; 2) ja promocijas darbs izstrādāts svešvalodā, nepieciešams tā kopsavilkums latviešu valodā; 3) prasība sagatavot kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz doktora grāda pretendentiem no ārvalstīm.

Lūdzam oficiālā formā informēt Latvijas Lietišķās valodniecības asociāciju (e-pasta adrese: [email protected]) par apspriešanas rezultātiem un galīgajiem lēmumiem promocijas darba valodu izvēles jomā.

Vēstuli atbalsta:
Latvijas Lietišķās valodniecības asociācijas (LLVA) valde

Gundega Grīnuma, Dr. philol., LZA Dr. h. c. philol., literatūrzinātniece, Starptautiskās Gētes biedrības goda biedre

Skaidrīte Lasmane, Dr. phil., prof. emeritus, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece

Arno Jundze, Dr philol., rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs

Anna Rancāne, dzejniece

Silvija Brice, Mg. philol., tulkotāja

Gundega Repše, rakstniece

Raimonds Grants, Mg. sc. soc., komunikācijas un vides speciālists, topošais doktorants

Inga Kaija, Dr. philol., Rīgas Stradiņa universitātes docente, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētniece

Inese Dreimane, Mg. hist., Okupācijas muzeja pētniece

Normunds Dzintars, Dr.philol., valodnieks, latviešu valodas pasniedzējs

Gunita Irbe, latviešu valodas un literatūras skolotāja

Jana Egle, rakstniece, Mg. paed.

Solveiga Krūmiņa-Koņkova, Dr. phil., filozofe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

Rudīte Rinkeviča, Dr. philol., literatūrzinātniece, Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Latviešu literatūras un kultūras katedras docente

Kristiāna Ābele, Dr. art., mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece un Mākslas zinātnes nodaļas lektore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle

Sigita Kušnere, Mg. philol., lektore, pētniece, LU Humanitāro zinātņu fakultāte

Nadežda Kopoloveca, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docente

Rudīte Kalpiņa, Mg. hist., žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore

Artūrs Viļums, Mg. translat., Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāna pienākumu izpildītājs

Matīss Treimanis, LU students, latviešu valodas skolotājs, tulkotājs

Anna Vulāne, Dr. philol., valodniece, Latvijas Universitātes profesore, LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece

Sandra Ratniece, Dr. philol., literatūrzinātniece, kritiķe, Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekle, laikraksta “konTEKSTS” galvenā redaktore

Evita Hofmane, Rīgas Centrālās bibliotēkas projektu vadītāja

Justīne Kuzņecova, Mg. translat., tulkotāja

Ieva Kalniņa, Dr. philol., literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja

Anta Trumpa, Dr. philol., valodniece, LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece

Sandra Vensko, Mg. sc.paed., rakstniece

Aiga Veckalne, MBA, Ventspils Augstskolas mācību prorektores p.i.

Ludvika Kastriņa-Tannenbaum, dzejniece

Zanda Rubene, Mg. phil, Dr. paed., Latvijas Universitātes profesore, LU doktora programmas “Pedagoģija” direktore

Zane Ozola, Dr. paed., Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja

Iveta Narodovska, Dr. philol., LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļas docente, LU Lieratūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes promocijas padomes zinātniskā sekretāre

Agita Kazakeviča, Mg. hum., zinātniskā grāda pretendente filoloģijā, LU Akadēmiskā apgāda redaktore un LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente

Gunta Kļava, Dr. philol., valodniece, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētniece

Valts Ernštreits, Dr. phil., Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadošais pētnieks

Ieva Valaine, Mg. sc. soc., latviešu valodas un literatūras skolotāja

Visus vēstules atbalstītājus varat atrast šajā dokumentā: viedoklis par koncepcijas ziņojumu