Feodāla stila saimniekošana atkal izgāzusies

Saskaņa apturējusi darbu Rīgas domes koalīcijā, norādot, ka frakcija neplāno piedalīties komiteju sēdēs un Rīgas domes plenārsēdēs, kamēr netiks lemts par Vadima Baraņņika atstādināšanu. Mēs varam būt liecinieki kārtējai krīzei Rīgas domē, kas zināmā mērā bija paredzama. Līdzšinējā vara sāka strauji šūpoties jau 2018. gada beigās, 2019. gada janvārī varas deķis šķīda visur, kur pieskārās izmeklētāji, auditori, opozīcija un žurnālisti. Šlesera/Ušakova saimniecība sabruka piramīdu shēmas tempā, nedaudz atgādinot PSRS: bezjēdzīga saimniekošana sevi izsmeļ un izsauc politisku sabrukumu.

Kad vasalis sajūt seniora vājumu

Situācija Rīgas domē ir likumsakarīga – feodāla stila saimniekošana un pārvalde nevar ilgt mūžīgi. Saimniecisks sabrukums ir neizbēgams un tam seko politiskās varas zudums. Saskaņas un GKR simbioze pirmajiem nodrošināja ievēlēšanai nepieciešamās balsis, jo partija jau tradicionāli ir ar Latvijas esības faktu neapmierināto, vīlušos un aizvainoto, kā arī krieviski runājošo konsolidācijas centrs. Šāda partijas izcelsme neļauj apvienot biedrus ar noteiktu politisko pārliecību – partija ir tikai dažādu lielāku un mazāku interešu grupējumu rasols, kurus apvieno vēlme dalīt Rīgas budžetu, lai varētu realizēt katrs savus un retāk kopējos plānus.

Katrs Saskaņas karavadonītis prasa savu vasaļvalstiņu vai vismaz muižiņu, nodrošinot savas karadraudzes dalību kautiņā par balsīm. Šāda sistēma strādā līdz brīdim, kad vasalis sajūt seniora vājumu – vienalga, vai fizisku, garīgu vai saimniecisku. Šī sistēma sevī slēpj pašiznīcināšanās mehānismu – vasaļi nemāk saimniekot, savstarpēji naidojas un saimniecisks pagrimums ir neizbēgams, pat ja kāds no tiem ir rūpīgs un gādīgs saimnieks.

Stāvokļa saglabāšanai nepieciešams kautiņš

Saskaņas apsaimniekoto Rīgas sektoru sabrukums sāka spilgti izpausties 2018. gada nogalē, kad KNAB vizītes Rīgas domē kļuva par teju ikdienišķu parādību. Četri Saskaņas deputāti saprata, ka partijā netiek pienācīgi novērtēti un “pacēla cepuri”. Runājot līdzībās, ar šo deputātu aiziešanu Saskaņa zaudēja labākās zemes, muižiņas, alus brūzi un arī sveču fabriciņu. Vērotājam no malas nevar būt zināmas visas kašķa detaļas, bet skaidri redzams, ka reizē ar šiem deputātiem Saskaņai zudusi ietekme uz notikumiem un būtiskākais – uz naudas plūsmām.

Saskaņa zaudēja Pilsētas attīstības komiteju, vicemēra un Rīgas brīvostas valdes locekļa posteni, kā arī ietekmi Rīgas namu pārvaldniekā. 2019. gada vasaras koalīcija nebūt nebija Saskaņas sapnis, jo vicemēra un Rīgas brīvostas valdes posteņi lielākajai domes frakcijai sniedz nepieklājīgi mazu ietekmi, bet, iespējams, sāpīgākais ir fakts, ka ilglaicīgais partneris – GKR – turpināja baudīt varu.

GKR zina, kādu valodu runā un saprot četri bēgļi, turklāt māk tirgoties. Ja Saskaņa abu simbiozē ir spēcīgais partneris, tad GKR – gudrais un viltīgais. Kā zināms, gudrie un viltīgie tiek tālāk, kad noris mierīga ikdiena, bet spēcīgajam stāvokļa saglabāšanai nepieciešams kautiņš.

Tiktāl uz notikumiem var skatīties filozofiski, tomēr slikti ir tas, ka jukas sev līdzi velk kaitīgas sekas Rīgai. Galvaspilsēta turpina atpalikt no citiem reģiona konkurentiem un turpina zaudēt investīcijas. Slikti ir arī tas, ka nejēdzīgā saimniekošana Rīgā netiks izbeigta līdz saprātīgas koalīcijas izveidei – bet tas nav iespējams bez jaunām vēlēšanām. Diemžēl opozīcija viena pati nevar nodrošināt Rīgas domes atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu.

Ar bēgļiem vienošanās nav iespējama

Rīdziniekiem varētu šķist, ka tagad vara mētājas pie opozīcijas kājām un neviens to negrib paņemt, neizprot, kāpēc opozīcija neizmanto izdevību. Tomēr ir būtiski saprast, ka šādi jautājumi ir aktuāli kopš 2019. gada pavasara. Pirmajā acu uzmetienā var šķist, ka koalīcijas izjukšana ir opozīcijas izdevība. Šo jauki naivo pārliecību proponēja pat it kā cīņās rūdīti politiķi, radot šaubas par viņu izslavēto pieredzi vai nodomu tīrību.

Diemžēl gan 2019. gada vasarā, gan tagad – rudenī, situācija nav mainījusies, jo opozīciju pārstāv tikai 25 deputāti. Un visi pārējie ir kauls no kaula Saskaņas/GKR tradīcijās auguši un savu muižiņu, fabriciņu griboši. Veidot vienošanās ar partiju bēgļiem nav iespējams, jo jebkura vienošanās neļaus izdarīt galveno darbu – mainīt Rīgas pārvaldi. Tiklīdz tiks apdraudētas bēgļu intereses, jebkura koalīcija izjuks, turpinot haosu.

Rīgas pārvalde, vienojoties ar bēgļiem, nebija iespējama pat Saskaņas/GKR/ simbiozei – jukas un haoss sākās jau pēc desmit dienām. Opozīcijas uzdevums patlaban ir pārbaudīt koalīcijas noturību un nepalaist garām izdevību atlaist domi, lai paspētu sarīkot jaunas vēlēšanas.

Rīgas satiksme var kļūt par koalīcijas klupšanas akmeni

Nedrīkst aizmirst, ka saimniecība ir arī jāvada, un izskatās, ka bez nepopulāru lēmumu pieņemšanas Rīgu sakārtot nebūs iespējams. Blakus lielajam problēmu trijniekam – Rīgas Satiksmei, Rīgas namu pārvaldniekam un satiksmes infrastruktūrai – jārisina citas ielaistas problēmas: bērnudārzu vietu trūkums, būvvaldes jaudas celšana, skolu tīkla sakārtošana, vides uzlabošana utt.

Ja tagad GKR izlaipos un Saskaņa spēs norīt rūgtumiņu, tad tieši Rīgas satiksme var kļūt par koalīcijas klupšanas akmeni. Šogad ir kļuvis skaidrs, ka uzņēmumu vairs nebūs iespējams dotēt agrākajos apmēros, bet nākamgad, iespējams, izdzīvošana būs iespējama, tikai samazinot dotētos pārvadājumus, reisu skaitu vai ierobežojot iespēju izmantot atlaides. Saskaņa negribēs spert šādu soli, un tas varētu būt mirklis, kad koalīcija sabrūk, dome tiek atlaista un Rīga tiek atdota valdības ieceltiem administratoriem, lai tie lemj par Rīgas satiksmes finansējuma, kā arī citu “sociālo pakešu” samazināšanu.

Šāds scenārijs – nespēja pieņemt budžetu un administratoru iecelšana – izskatās ļoti ticams, jo zināmā mērā darbosies par labu Saskaņas reitingiem. Visus tās vēlētājam nepatīkamos lēmumus turpmāk pieņems valdības pārstāvji, bet Saskaņa būs nodemonstrējusi principiālu cīņu par savu sociālo politiku. Turklāt visu atlikušo laiku līdz vēlēšanām par Rīgas nedienām varēs vainot administratorus. Ērti un izdevīgi. Varbūtība par Saskaņas mērķtiecīgu rīcību, lai atlaistu domi un pagūtu izsludināt jaunas vēlēšanas, ir neliela – jo pirmstermiņa vēlēšanās lielākas iespējas būs citām partijām. Lai riskētu ar varas atdošanu konkurentiem, jābūt nopietnai motivācijai.

 

Autors ir Rīgas domes deputāts, JKP