fbpx

Bezdarbs samazinās, nodarbinātības izmaiņas neskaidras

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Kopējā sajūta, pārlūkojot darbaspēka apsekojuma datus — redzam ekonomikas pieauguma atspulgu, bezdarbs samazinās strauji. Taču pagaidām nerodas pārliecība, ka būtu panākts izšķirīgs progress virzībā uz sabiedrības ilgtspēju. Jāpiebilst gan, ka citi darba tirgu ilustrējošie dati sniedz ievērojami atšķirīgu priekšstatu.

Galvenā labā šodienas ziņa — bezdarbs turpina strauji samazināties, tas laikā no jūlija līdz septembrim vidēji bija 6%. Darba meklētāju īpatsvars bija par procentpunktu (pp) mazāks nekā pirms gada. Bezdarbs gan vairs nesamazinās tik strauji kā otrajā ceturksnī (-1.3 pp), bet uzlabojums joprojām ir straujš. Tikai vienreiz jeb 2007. gada ceturtajā ceturksnī darba meklētāju skaits bija samazinājies zem 60 tūkstošiem, tad gan iedzīvotāju skaits bija lielāks. Jo īpaši strauji sarūk ilgstošo bezdarbnieku skaits –  gada laikā no 29,4 tūkstošiem līdz 21,8.

Vienlaikus samazinājies arī izmērītais strādājošo skaits. Varētu teikt, loģiski — bezdarbnieku skaits samazinās tāpēc, ka samazinās valsts iedzīvotāju skaits. Taču šī gada pirmajā pusē aizņemto darbavietu skaits auga visstraujāk kopš 2013. gada (par 3.ceturksni šobrīd vēl nav datu).

Operatīvie VID dati liecina, ka nodarbinātība, visdrīzāk, turpina augt, lai arī rudenī temps bremzējas. Arī iepriekš darbaspēka apsekojuma rezultāti dažkārt ir vēstījuši, ka strādājošo skaits samazinās brīžos, kad ekonomika aug. Izmērītais darbavietu skaits šajā ziņā ir labāk atbildis lielajai datu ainai. Piemēram, 2017. gada pirmajā pusē, kad ekonomika auga par 3,5%, bet nodarbinātība it kā samazinājās par 0,7%.

Vairākus gadus bezdarbs bija virs Lietuvas līmeņa, trešajā ceturksnī valstis mainījās vietām, tagad Lietuvā tas ir par 0,1 pp augstāks. Igaunijā bezdarbs 3.ceturksnī ir samazinājies pat līdz 3,9%. Tas ir līmenis, uz kuru ir jātiecas un pie kura var palīdzēt nonākt vai nu cilvēku, vai darbavietu pārvietošanās. Šobrīd Rīgā vakanču ir vairāk nekā darbavietu, bet Latgalē uz vakanci ir apmēram 10 bezdarbnieku. Ja nodarbinātība būtu Igaunijas līmenī, tad 3. ceturksnī strādājošo skaits būtu bijis vairāk nekā par 30 tūkstošiem lielāks.

Iespējams, ka bezdarbs Latvijā ir samazinājies arī zem ES vidējā līmeņa, zem eirozonas vidējā tas ir jau vairākus gadus.

Tāpēc strādājošo skaits vēl var turpināt augt. Iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecuma grupā gada laikā samazinājies par 0,8%, pirmo reizi nokrītot zem 1,4 miljoniem. Taču Igaunijas pieredze 2015. gadā un Lietuvas pieredze šogad rāda — ja notiek patiešām “cieta” sadursme starp uzņēmumu vēlmi nodarbināt vairāk cilvēku un līdzšinējo iedzīvotāju skaita dinamiku, tad mainās migrācijas kopējais virziens jeb iebraucēju skaits pārsniedz izbraucēju skaitu.

Ne visas ekonomikas progresa izpausmes gan ir nodarbinātību veicinošas. Pirmo reizi kopš nekustamo īpašumu burbuļa laikiem to skaits, kuriem nav vēlēšanās vai nepieciešamības strādāt, pārsniedzis 20 tūkstošus. Krīzes laikā šādu respondentu skaits nokrita zem līmeņa, kuru statistiķi atzīst par daudzmaz droši izmērāmu. Vai nu slinkums ir progresa virzītājspēks un neredzamā veidā stimulē ekonomikas attīstību, vai arī dzīvesbiedru ienākumi ļauj augošai cilvēku daļai nestrādāt. Mijiedarbību ietekmes virziens sabiedrībā nereti ir iztēli kairinošs noslēpums.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu