Oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ir iesniegts elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projekts, kura mērķis ir samazināt elektroenerģijas izmaksas galapatērētājam par 5,5%. Kaut arī enerģijas cenu samazinājums ir atbalstāma ideja, pastāv bažas, ka metode, ar kādu plānots sasniegt samazinājumu, ir ne tikai pretrunā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam, bet var negatīvi ietekmēt Latvijas elektroenerģijas ražotāju konkurētspēju un būtiski bremzētu elektroenerģijas pašražošanas attīstību.

Tarifu projektā iekļautā norma, kas paredz jaudas maksājuma piemērošanu elektroenerģijas ražotājiem no 2021. gada 1. janvāra, rada neizpratni elektroenerģijas ražotāju vidū. Ir vairāki aspekti, kas šķietami nav ņemti vērā līdzšinējā diskusijā par tarifu projektu.

Pirmkārt, elektroenerģijas ražotāji nespēj operatīvi izmainīt savus fiziskos aktīvus. Tarifu izmaiņa tādējādi novestu pie negatīvām sekām ražotāju izmaksu struktūrā, pat liedzot komerciāli izdevīgi nodarboties ar elektroenerģijas ražošanu. Ražotāju pieaugošās izmaksas salīdzinājumā ar pārvades sistēmai pieslēgto ražotāju nemainīgajām izmaksām kropļotu konkurenci elektroenerģijas tirgū un dotu nepelnītas priekšrocības vēsturiski dominējošajiem tirgus spēlētājiem.

Otrkārt, vēl vairāk pasliktinātos situācija ar OIK sistēmas ietvaros uzbūvēto elektroenerģijas ražotāju jaudu noslodzi – it sevišķi tiem, kam beidzies atbalsta termiņš. Aizstāvēt bijušo OIK maksājumu saņēmēju biznesa modeli izklausās nepareizi, taču jāapzinās, ka neļaut tiem darboties pilnībā būtu saimnieciski neizdevīgi, īpaši ņemot vērā milzīgās investīcijas, kādas ir veiktas šajās stacijās. Šīs investīcijas netiešā veidā veikuši visi elektroenerģijas patērētāji, kuru rēķinos bija iekļauta OIK.

Treškārt, tarifa izmaiņas neatgriezeniski iedragātu Latvijas elektroenerģijas ražotāju konkurētspēju integrēta Baltijas/Skandināvijas elektroenerģijas tirgus apstākļos. Tas savukārt apdraudētu arī paša tirgus efektivitāti, kas nosaka, ka tirgū enerģija tiek ražota ar izmaksu efektīvākajām tehnoloģijām, nevis valstī ar zemāko sadales sistēmas tarifu. Rezultātā savu enerģiju neražosim paši, bet to iepirksim lielākā apjomā no citu valstu komersantiem, attīstot to ekonomikas.

Ceturtkārt, sagaidāms, ka, ieviešot jaunos tarifus, virkne ražotāju vienkārši pārtrauks savu staciju darbību. Tādējādi a/s “Sadales tīkls” pusē netiks gūti plānotie ienākumi, ar ko paredzēts segt tarifu samazinājumu lietotājiem. Tas novedīs pie tā, ka tarifu pēc kāda laika nāksies koriģēt uz augšu. Rezultātā iegūsim līdzīgas izmaksas galapatērētājam, bet ar krietni mazāku ražošanas jaudu (it sevišķi no AER).

Piektkārt, piedāvātās tarifu izmaiņas bremzētu investīcijas jaunu ģenerējošo jaudu uzstādīšanā, traucējot sasniegt AER un enerģētiskās drošības un neatkarības mērķus. Latvijas elektroenerģijas tirgus nebūs pievilcīgs investoriem, kā rezultātā pāreja uz AER turpmākos 5 gadus būtiski palēnināsies vai pat apstāsies. Un šeit nav runa tikai par liela mēroga ārvalstu investīcijām. Tas attiecas uz jebkādu pie sadales tīkla pieslēgtu elektroenerģiju ražojošu iekārtu – arī mājsaimniecībās un nelielos uzņēmumos uzstādītās saules enerģijas stacijas, kuru ekonomisko izdevīgumu tagad paredzēts novirzīt sadales sistēmas operatora izmaksu segšanai, nevis kā ietaupījumu pašam uzstādītājam.

Ekonomikas ministrijas iezīmētajos rīcības virzienos Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam starp rīcības virzieniem nākamajai desmitgadei iekļauta arī enerģijas pašražošanas veicināšana. Kā rāda tirgus pieredze, tieši augsta elektroenerģijas patēriņa mājsaimniecības ar jaudīgiem pieslēgumiem ir vislabāk piemērotas un finansiāli gatavas investēt enerģijas pašražošanas risinājumos (tajā skaitā saules elektrostaciju uzstādīšanā). Tarifu izmaiņas, kas paredz trīskāršu fiksētās maksas pieaugumu šādām mājsaimniecībām, teju pilnīgi iznīcinās ekonomisko pamatojumu enerģijas pašražošanas risinājumu ieviešanai tirgus segmentā, uz ko tiek liktas lielas cerības pašu sastādītā klimata un enerģētikas plānā.

Aprakstītās problēmas liecina, ka tarifu izmaiņas, kaut ārēji pievilcīgas, ir nepilnīgi izvērtēts solis. Liela daļa no lietotājiem apsolītā ietaupījuma ir vien izmaksu pārnešana uz citām sadales sistēmas lietotāju grupām. Turklāt nav skaidrības par to, cik šis ienākumu avots ir ilgtspējīgs un kādu iespaidu tas atstāj uz enerģētikas nozari Latvijā.

Ir jāturpina meklēt iekšējās rezerves pārdomātam tarifu samazinājumam. Ar atzinību var vērtēt “Sadales tīkla” līdz šim ieguldīto darbu, taču no ražotāju perspektīvas ticam, ka iespējams virzīties uz vēl augstāku izmaksu efektivitāti, kas rezultētos patiesā enerģijas lietošanas izmaksu samazinājumā. Šobrīd svarīgākais būtu veicināt elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Latvijā. Tas var notikt tikai tad, ja iedzīvotājiem ir pieejama lēta elektroenerģija. Lai to nodrošinātu, tirgū ir jābūt lielam skaitam ražotāju, kas rezultātā noved pie secinājuma, ka stratēģiski pareizi būtu veicināt jaunu elektrības ražotāju iesaisti tirgū.

Autors ir “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs