Ne-Saskaņa

Pēdējo desmit gadu laikā zemākie reitingi un krīze Rīgas domē — šādos apstākļos ilggadējais priekšsēdētājs Nils Ušakovs nodevis Saskaņas vadības grožus Saeimas frakcijas līderim Jānim Urbanovičam. Kā notika varas maiņa lielākajā Latvijas partijā un kāpēc jaunais priekšsēdētājs salīdzina sevi ar Jēzu?

Nikolajs Skarga partijas 10. kongresam ir gatavojies. Sirmajā galvā uzlicis keponu Saskaņas košsarkanajā tonī, brilles un biedra mandāts balsošanai gaida žaketes krūšu kabatiņā. Kā daudzi, ieradies viesnīcas Latvija telpās krietni pirms sapulces sākuma sestdienas, 26. oktobra rītā. Pavisam kongresā piedalās 351 delegāts, kas pārstāv 3663 biedru kopskaitu. 

Skarga darbojas Rīgas nodaļā kopš 2010. gada un bez vilcināšanās piekrīt īsai intervijai. Noskaņojums pirms kongresa esot pozitīvs, lai gan viedoklis par Saskaņā notiekošo ir kritisks. Skarga domā, ka ilggadējais Saskaņas priekšsēdētājs Nils Ušakovs «izrādījies zaglis», viņš stāsta krievu valodā. «Zaglim jau vispār vajadzētu sēdēt cietumā,» biedrs ir skarbs pret līderi, kurš nevis aizstāvējies, bet gan «devies bēgļu gaitās uz Briseli — tālu, lai viņu nevarētu sasniegt». Arī otrs Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs saņem sutu, jo esot «nomenklatūras funkcionārs» vēl kopš padomju laikiem. «Jūs saprotiet, partijas vadībā atkal būs tukšpauris!» Skarga sevi uzskata par iekšējo opozicionāru un esot pat apsvēris iespēju uzstāties kongresa debatēs. «Pateikt — kas tā par lietu, ka zagļi vada mūsu partiju», aicināt biedrus uz pārmaiņām, taču tad pārdomājis — visa partijas spice tāpat esot Ušakova pulkā un lems pa savam.

Kongresa gaitā ierindas biedra Skargas prognozes apstiprinās: nenotiek nopietna kļūdu analīze un pat aizklāts balsojums par priekšsēdētāju. Nils Ušakovs, kas bijis Saskaņas priekšgalā kopš 2005. gada, aplausu pavadībā nodod pilnvaras jaunajam valdes priekšsēdētājam Urbanovičam, pats paliekot partijas domes vadībā.