VDK nav pagātne • IR.lv

VDK nav pagātne

1
Aivars Ozoliņš

«Čekas maisu» atvēršana ir labs iemesls sākt runāt par sadarbību ar VDK

Kopš «čekas maisu» atvēršanas pagājušā gada decembrī tajos atrodamo skaidrojumi lielākoties bijuši, ka viņi paši nemaz nezinot, kā tur nokļuvuši. Tikai darījuši savu nopelniem bagāto padomju kultūras darbinieku, zinātnieku, žurnālistu un citu cienījamu darbu, bet ar VDK viņiem darīšanu bijis tikai tik vien, cik pa kādam anekdotiskam atgadījumam.

Ir gan pieklusuši aicinājumi šo kartotēku iznīcināt, lai «mēs visi» varam ar tīru sirdsapziņu doties gaišā nākotnē. Taču «maisu» pētīšanas komisija ir atstājusi neizdarīta darba caurumu — nav sniegusi ne vēsturisko kontekstu, ne VDK metožu un nepilnīgās kartotēkas saprotamu skaidrojumu. Tāpēc dokumentu publicēšanas rezultāts draudēja būt VDK trivializēšana un ziņotāju lielum lielās masas faktiska reabilitēšana — ka VDK bijis muļķu kantorītis, kas savus aģentus, tiem pašiem nezinot, sarakstījis savās atskaitēs, tātad gan publicētie, gan nepublicētie droši vien nav bijuši nekādi aģenti.

Droši vien cilvēks varēja nonākt čekas reģistros, pats to nezinādams. Bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš savulaik teica, ka pierādīts viens šāds gadījums. Taču masveida taisnošanās varēja radīt priekšstatu, ka tā tas noticis vai ar visiem.

Par laimi, ir cilvēki, kuri atklāti runā par savu sadarbību ar komunistu slepeno dienestu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu