Nodevība • IR.lv

Nodevība

1
Pauls Raudseps

Kurdus sauc par pasaules lielāko nāciju bez savas valsts

Latvijā bieži sakām, ka mums Otrais pasaules karš beidzās tikai 1991. gadā, kad atguvām neatkarību, vai varbūt pat 1994. gadā, kad Krievijas armija atstāja mūsu zemi.

Tuvajos Austrumos vēl nav beidzies Pirmais pasaules karš.

Kad 1918. gadā Rietumu frontē apklusa lielgabali, uzvarētājvalstis Lielbritānija un Francija ķērās pie Vācijas sabiedrotās Osmaņu impērijas dalīšanas, velkot robežas, kuru ietvaros laika gaitā izveidojās mūsdienu Irāka, Libāna, Sīrija, Jordānija. Kā jau koloniālās teritorijās ierasts, zemes dalīšana atbilda lielvaru interesēm, nevis vietējo iedzīvotāju vēlmēm vai pat Londonas un Parīzes iepriekš dotajiem solījumiem. Arābiem nebija iespējas izveidot vienotu valsti, kuru viņiem bija apņēmušies nodrošināt briti. 1917. gadā ebrejiem solītā iespēja izveidot savas «nacionālās mājas» tika īstenota tikai 30 gadus vēlāk pēc bruņotas cīņas ar britu karaspēku.

Taču vissmagāk pieviltā tauta šajā zemju dalīšanā neapšaubāmi bija kurdi, 30—40 miljonu liela tauta, kuru bieži dēvē par lielāko pasaules nāciju bez savas valsts.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu