Neveiksmes stāsts • IR.lv

Neveiksmes stāsts

1
Aivars Ozoliņš

Saskaņa noriet, Ušakovam starptautisks uzdevums, citu nākotne neskaidra

Latvijā būs par vienu partiju mazāk vai varbūt par vismaz divām vairāk, taču projekts Saskaņa ir beidzies. Palielinātais finansējums partijām un vēlēšanās iegūtās vietas Saeimā paildzinās partijas strukturālo agoniju, tomēr tās noriets ir neatgriezenisks.

Saskaņas gala galvenais iemesls ir nevis oponentu sekmes partijas iztēlošanā par «vatņiku nācijas» un «ģenētisku zagļu» pārstāvi, kā skaidro partijas drumslu slaucītājs Vjačeslavs Dombrovskis, bet gan viņa paša diagnoze, ka 2011. gadā Saskaņa bijusi «mata attālumā» no valdības, taču pašlaik ir «tālāk nekā jebkad». Partijas galvenais uzdevums nav izpildīts.

Saskaņas sejas Nila Ušakova pārcelšanās uz Briseli bija drošs signāls, ka šis 2005. gadā palaistais projekts ir norakstīts. Un varbūt pašlaik «centrā» vēl nav izlemts, kas būs vietā pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Ušakovam pašam acīmredzot ir uzdevums taisīt starptautiska sociāldemokrāta karjeru. Sākums padevies veiksmīgs — viņš nupat atbalstīja Eiropas Parlamenta rezolūciju par nosodījumu Molotova—Ribentropa paktam, par ko izpelnījās citu Latvijas deputātu uzslavas. Ušakovs skaidro, ka viņa pozīcija EP būšot saskaņā ar Eiropas Sociālistu un demokrātu frakcijas nostāju. Pareizi, otru Ždanoku tur nevajag, it īpaši, ja vēlas ietekmi EP Ārlietu komitejā un delegācijās attiecībām ar ASV un ar Austrumu partnerības valstīm. Ušakovs ir drīkstējis arī nopietnākas atkāpes no Kremļa dziesmu grāmatas — 2011. gadā, kad Saskaņa bija «mata attālumā» no valdības, tās līderis vienreiz slēgtā pasākumā pat pateica vārdu «okupācija».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu