Kopš inovatīvi jaunuzņēmumi tehnoloģiju iespējas ir apvienojuši ar daudzveidīgiem finanšu produktiem, ierastā kārtība finanšu pasaulē ir neatgriezeniski mainījusies. Pirmkārt, izaudzis jauns konkurents bankām – mūsdienīgs un cilvēku vajadzības saprotošs uzņēmums (Fintech), kas piedāvā ieguldījumus bez ierastajām formalitātēm[1] vai ātrus paskaitījumus viedtālrunī un virtuāla maka[2] izmantošanu. Otrkārt, ir parādījušies jauna veida maksāšanas līdzekļi (virtuālās valūtas), kas arī izauguši uz tehnoloģisko iespēju bāzes un pamazām ieņem savu vietu mūsu dzīvē[3]. Treškārt, abas augstākminētās parādības ir kļuvušas par milzīgu izaicinājumu likumdevējam un finanšu nozares uzraugiem – kā pasargāt cilvēkus no krāpnieciskiem piedāvājumiem, ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vienlaikus atbalstot Fintech nozari un ļaujot attīstīties jaunajām tehnoloģijām.
Kā pērn publicētajā Finanšu tehnoloģiju rīcības plānā norāda Eiropas Komisija (EK), tieši finanšu sektors ir lielākais digitālo tehnoloģiju lietotājs un būtisks ekonomikas un sabiedrības digitalizācijas veicinātājs.
EK rīcības plāns ir vērsts uz jauno tehnoloģiju izmantošanu finanšu sektorā. Rīcības plāns ir daļa no EK centieniem izveidot kapitāla tirgu savienību (KTS) un vienotu tirgu patēriņa finanšu pakalpojumu jomā. “Lai konkurētu pasaulē, Eiropas inovatīvajiem uzņēmumiem ir nepieciešama piekļuve finansējumam, telpa eksperimentēšanai un mērogs izaugsmei,” komentējot finanšu tehnoloģijas rīcības plānu, ir sacījis EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
No otras puses, jau kopš Fintech sektora pirmsākumiem nozīmīgs jautājums ir valstu spēja regulēt šo nozari, lai sargātu patērētāja tiesības un intereses[4]. Jautājums ir, – ciktāl jaunie finanšu pakalpojumu veidi būtu kvalificējami par nozīmīgiem un attiecīgi regulējami, un ciktāl tie var palikt daudz mazāk regulētā uzņēmējdarbības laukā? Saskaņā ar Eiropas banku regulatora datiem[5] 2017. gadā 31% no Fintech uzņēmumiem, kas piedalījās aptaujā, netiek uzraudzīti ne nacionālajā, ne Eiropas līmenī.
Uzmanīgi sekojot līdzi nozares attīstībai, Eiropas banku regulators un EK cenšas apzināt un izprast jaunos finanšu pakalpojumus un produktus. EK nāk klajā ar universālām likumdošanas iniciatīvām, ja uzskata, ka jomai ir nepieciešams vienots regulējums visā Eiropā, vai atsaka šādu regulējumu, ja Fintech pakalpojumam ir papildinošs un nefinansiāls raksturs (piemēram, par šādiem uzskata interneta platformas, kas piedāvā ievietot depozītus dažādās Eiropas bankās[6] vai t.s. Big Data Analysis pakalpojums). Kā piemēru var minēt kopfinansējuma pakalpojumu (crowdfunding) jomu, kur top jauna regula, kas ļaus kopfinansējuma platformām vienkāršāk piedāvāt pakalpojumus visā ES teritorijā un uzlabos mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi šim alternatīvajam finansējuma veidam.
Regula sniegs iespēju finansēšanas platformām pieteikties uz īpašu ES pasi, kas ļaus piedāvāt savus pakalpojumus visā ES. Savukārt ieguldītājus aizsargās skaidriem noteikumiem par informācijas atklāšanu, noteikumi par pārvaldību un riska pārvaldību, kā arī saskaņota pieeju uzraudzībai.
Kā norāda likumdošanas iniciatīvas autori, šobrīd kopfinansējuma platformām ir grūti izvērst savu darbību citās ES valstīs, un kopfinansēšana Eiropā ir nepietiekami attīstīta salīdzinājumā ar citām lielajām pasaules tautsaimniecībām (Eiropas Komisijas (EK) dati par 2016. gadu liecina, ka Eiropā kopfinansēšanas apjoms ir aptuveni 8 miljardi eiro, bet Āzijas un Klusā okeāna reģionā – aptuveni 200 miljardi eiro). Viens no lielākajiem šīs jomas attīstības šķēršļiem ir vienota ES tiesiskā regulējuma neesamība.
Savukārt maksājumu pakalpojumu jomā nesen likumdošanā ievestās direktīvas par maksājumu pakalpojumiem (PSD II) regulējums šobrīd ir atzīstams par pietiekami progresīvu un jauno pakalpojumu attīstību veicinošu regulējumu, kas atbilst pašreizējam aktualitātēm un ļauj maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veiksmīgi konkurēt ar bankām visā Eiropā[7]. Pateicoties PSD II, Eiropā ir krietni pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri izvelējušies saņemt licenci savām darbībām un darboties regulētajā tirgū.
Ne mazāk būtiska ir arī t.s. virtuālo valūtu joma, kur gadiem ilgi ir noritējušas debates par pamatjautājumu – par šo valūtu statusu (vai tas ir maksāšanas līdzeklis vai ieguldījumu objekts?). Latvijā tā noslēgusies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotu secinājumu, ka virtuālajai valūtai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, to var uzskatīt par maiņas līdzekli. ES Direktīvā 2018/843, kurā pirmajā ieviesa virtuālo valūtu regulējumu, ir norādīts, ka virtuālās valūtas (kopumā tādu ir jau vairāk nekā 2100) ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde. ES Tiesas 2015. gada 22. oktobra spriedumā Nr. C264/14 noteikts, ka “[..] virtuālā valūta “bitcoin” ir līgumisks maksāšanas līdzeklis, to nevar, pirmkārt, uzskatīt ne par norēķinu kontu, ne par noguldījumu, maksājumu vai pārskaitījumu. Otrkārt, [..] tas ir tiešs maksāšanas līdzeklis to uzņēmumu starpā, kas to akceptē.”
Virtuāla valūta nav arī finanšu instruments, “jo nav atzīstama kā vienošanās, kas rada finanšu aktīvus”.
Komercdarbība, kas saistīta ar virtuālo valūtu uzpirkšanu un izplatīšanu, nav uzskatāma par finanšu instrumentu vai elektroniskās naudas izlaišanu, vai maksājuma pakalpojumu veikšanu, skaidrojumā norāda VID.
Minētie piemēri uzskatāmi liecina, ka likumdevējs Eiropas un Latvijas līmenī cenšas aptvert un nostabilizēt situāciju Fintech sektorā. Problēma gan šeit ir nozares straujajā attīstībā – katrs jaunievedums var radīt jaunus spēles noteikumus, kuriem atkal nāksies “sekot pa pēdām” ar jaunu regulējumu.
Tāpēc nozīmīgāka par likumdošanas procesu, manuprāt, ir vispusīga sabiedrības izglītošana. Atzīstama ir EK iniciatīva Fintech nozares pastāvīgā uzraudzība (piemēram, ir izveidots ES Blokķēžu novērošanas centrs), kas ļauj saprast jaunos apstākļus un skaidrot jaunos produktus sabiedrībai, lai cilvēki paši spētu izvairīties no potenciāli bīstamiem ieguldījumu veidiem. Izglītošanas elements ir nozīmīgs arī pašiem nozares spēlētajiem – finanšu tirgu regulatoru izveidotajos inovāciju atbalsta centros (sandboxes) uzraudzības iestādes kopā ar nozares spēlētājiem var labāk izprast finanšu tirgu darbību un ietekmi plašākā kontekstā. Tas arī ļauj saprast, kāds ir konkrētā produkta tiesiskais regulējums šobrīd un ciktāl šādu produktu var piedāvāt Latvijā un visā Eiropā.
Autore ir Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte
[1] Ārzemju vietnes Wealthfront.com, robinhood.com, vai Latvijas twino.eu un mintos.com
[2] TransferWise.com, ApplePay, Google Pay, Stockmann Latvija nesen ievēstā maksājumu sistēma Alipay
[4] FKTK brīdina par riskantiem ieguldījumu pakalpojumiem, kurus piedāvā maldinošās tīmekļa vietnēs vai pa tālrunī (04.07.2019, FKTK mājas lapā)
[5] EBA 2017 FinTech Discussion Paper
[6] Raisin.com
[7] Eiropas banku regulators 4.10.2019 publicētajā banku Q2 darbības apskatā norādījis uz zemo Eiropas bankas peļņu tajā skaitā nebanku konkurences dēļ.
Pagaidām nav neviena komentāra