fbpx

Žurnāls: Ko darīt, ja Rīgā ir pārslogotas universitātes slimnīcas?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Rīgā atrodas piecas visaugstākā līmeņa slimnīcas, kurās izcili ārsti un dārgas tehnoloģijas glābj dzīvības. Daļai pacientu gan nebūtu jāaizņem šīs dārgās gultasvietas, jo hroniskās kaites var ārstēt zemāka līmeņa slimnīcās, taču Rīgā tādas nav nevienas. Ministrija un dome redz risinājumu, taču pilnīgi pretējos virzienos, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

Rīgā ir problēma — nav nevienas zemākā līmeņa slimnīcas, tāpēc lielajos medicīnas ekselences centros nonāk ne tikai visgrūtāk ārstējamie pacienti no visiem reģioniem, bet arī rīdzinieki ar salīdzinoši viegli ārstējamām kaitēm. Rezultātā universitātes slimnīcas ir pārslogotas. Šogad pirmajos sešos mēnešos visā Latvijā hospitalizēja 157 tūkstošus pacientu, bet 40% no tiem ārstējās visaugstākā līmeņa slimnīcās. Tādas Latvijā ir tikai sešas:  jau nosauktās trīs lielās universitātes slimnīcas, kā arī trīs specializētās — traumatoloģijas institūts, dzemdību nams un rehabilitācijas centrs Vaivari. Piecas no tām ir Rīgā.

Lai atslogotu universitātes slimnīcas, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) cer vienoties ar Rīgas domi, ka hroniskos vai vieglāk ārstējamos pacientus varētu uzņemt pašvaldībai piederošajās Rīgas 1. un 2. slimnīcā. Pirmā patiesībā vairs nav slimnīca, bet gan poliklīnika un pansionāts, otrā specializējusies traumu ārstēšanā, un hroniski slimajiem pacientiem tajā atvēlēts Rīgas mērogiem niecīgs gultu skaits — tikai 14.

Taču Rīgas pašvaldība par ministres ideju nav sajūsmā — domes Labklājības departamenta vadītāja Irēna Kondrāte uzskata, ka abās iestādēs nav vairāk vietu ilgstošiem pacientiem, tāpēc vienīgais risinājums būtu jaunas slimnīcas izveide.

«Rīgā mums ir tikai superstāri un tukšums,» veselības ministre Ilze Viņķele atzīst problēmu. Oktobrī viņa plāno runāt ar Rīgas mēru Oļegu Burovu. «Gribu viņu pārliecināt, ka sapnis par Rīgas 1. slimnīcas reanimēšanu bijušajā spozmē ir jātransformē daudzprofilu slimnīcā. Tas pats būtu jāpanāk sarunās par Rīgas 2. slimnīcu. Bet abas ir pašvaldības īpašums, un mēs varam tikai konsultēties.»

Pēc 2009. gada, kad veselības ministre Baiba Rozentāle (toreiz Tautas partija, tagad Saskaņa) finanšu krīzes dēļ piedāvāja Rīgas domei slēgt 1. slimnīcu, pašvaldība to pārveidojusi par ambulatoru iestādi. Tajā ir arī 142 sociālās aprūpes gultas — 95 finansē pašvaldība, gadā tērējot vairāk nekā 800 tūkstošus eiro, bet pārējās ir maksas pakalpojums. Līdz ar to, lai gan vairāk nekā 60% no 1. slimnīcas klientiem nonāk šeit no lielajām slimnīcām, runa ir par sociālo aprūpi.

Savukārt Rīgas 2. slimnīca ir specializējusies traumatoloģijā, te ir tikai 14 hronisko slimnieku aprūpes gultas.

Kā efektīvāk izmantot visaugstākā līmeņa slimnīcu resursus — meklējot atbildi uz šo jautājumu, Ir noslēdz pētniecisko rakstu sēriju par veselības aprūpes kvalitāti.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu