Lai radītu adekvātu priekštatu saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par pēdējās nedēļas notikumiem Dailes teātrī un lai izvairītos no tālākām interpretācijām un spekulācijām, Dailes teātra aktieru vārdā esam sagatavojuši īsu notikumu izklāstu.
Trešdien, 25. septembrī, notika aktieru sapulce, ko iniciēja paši aktieri. Tajā tika izskatīts viens jautājums – Dž.Dž. Džilindžera kā mākslinieciskā vadītāja darbības izvērtējums ilgākā laika periodā. Aktieri, balstoties savā ilggadīgā profesionālā pieredzē, zina to prasību kopumu, kurām būtu jāatbilst teātra mākslinieciskajam vadītājam, un var saprast, pēc kādiem rezultātiem un kritērijiem var vērtēt viņa darbu ilgtermiņā. Runa nav par formāliem darba līgumā norādītiem darba pienākumiem, bet pēc būtības.
Šis prasību un sasniedzamo rezultātu kopums, aktieruprāt, ietver tādas funkcijas kā:
- Repertuāra plānošana adekvāti teātra mākslinieciskajām ambīcijām un finansiālajām vajadzībām un šo abu vajadzību savstarpēja samērība. Plānošanai vajadzētu būt atbilstošai nekomerciāla, valsts dotēta teātra funkcijām;
- Tas ir darbs ar aktieru sastāvu, tā attīstības jautājumi. Tas tieši skar teātra nākotni ilgtermiņā;
- Tas ir kopējā teātra mākslinieciskā līmeņa uzturēšana, katras izrādes līmeņa un kvalitātes regulāra uzraudzīšana, līdz ar to arī pastāvīga klātbūtne teātra ikdienas darbā;
- Tas ir pienākums rūpēties par teātra reputāciju un prestižu sabiedrībā un profesionāļu vidē;
- Tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par teātra kopējo finansiālo situāciju, mākslinieciskā personāla atalgojumu samērību adekvāti ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem;
- Un, protams, visbeidzot mākslinieciskā vadītāja funkcija ir iestudēt savā teātrī mākslinieciski labas izrādes, vadoties ne tikai no kritērija, vai izdosies pārdot pilnas zāles, bet darbus, kas gūst gan kritiķu, gan prasīgas publikas atzinību.
Kopumā tas ir – labi administrēt un tālredzīgi vadīt mākslinieciskos procesus teātrī.
Teātra māksliniecisko procesu vislielākajā mērā realizē aktieri. Ja aktieri monolītā vairākumā nav apmierināti ar mākslinieciskā procesa vadīšanu, tad to nevar ignorēt. Tāds bija sapulces mērķis, par šo diskutēt.
Sapulcē, atbilstoši aktieru sapratnei par mākslinieciskā vadītāja funkcijām, tika runāts par Dž.Dž. Džilindžera kā mākslinieciskā vadītāja darbu. Runāja un diskusijā iesaistījās ikviens sapulcē esošais aktieris, kopā 32 sapulcē klātesošie no 41 teātra aktieriem. Monolīti dominēja kritiski viedokļi.
Tikai vienai balsij atturoties, tika pieņemts lēmums deleģēt aktieru grupu – A. Skrastiņš, R. Kalniņa, I. Ķuzule-Skrastiņa, I. Segliņa, D. Grūbe, J. Žagars un J. Bartkevičs – tajā pašā dienā doties pie Dailes teātra direktora A.Vītola un nodot ziņu par neuzticības izteikšanu mākslinieciskajam vadītājam. Ziņa tika pieņemta un direktors apliecināja, ka saprot, tās nav atsevišķas pretenzijas par atsevišķām Dž. Dž. Džilindžera darbībām vai izteikumiem, bet lēmums un prasība direktoram rīkoties atbilstoši labas pārvaldības principiem un teātra mērķiem. Direktors apliecināja, ka tuvākajā laikā ziņu par neuzticības izteikšanu paziņos Dž. Dž. Džilindžeram un piedāvās viņam atkāpties.
Ceturtdien, 26. septembrī, A.Vītols darīja zināmu aktieriem, ka ir sazinājies ar Dž. Dž. Džilindžeru, kurš patlaban atrodas Indijā, un ka vinš ir pieņēmis faktu zināšanai, domā sniegt atlūgumu, kā arī neiestudēt savu nākamo šīs sezonas režijas darbu Dailes teātrī. Ņemot vērā to, ka aktieru pārstāvji R. Kalniņa un A. Skrastiņš 2. oktobrī ir uzaicināti tikties ar kultūras ministru, tika norunāts, ka tuvākajās dienās teātra direktors informēs par situācijas tālāku attīstību.
Situācija Dailes teātrī šobrīd nekādā veidā neietekmēs skatītājus. Darbs norit, kā plānots, un izmaiņas repertuārā veiktas netiks. Šī brīža notikumi tiek risināti teātra ilgtermiņa attīstības kontekstā. Tiklīdz Dailes teātra vadība pieņems oficiālu lēmumu, sabiedrība tiks nekavējoties informēta.
Dailes teātra aktieru vārdā:
Rēzija Kalniņa
Artūrs Skrastiņš
Juris Žagars
Ieva Segliņa
Ilze Ķuzule-Skrastiņa
Dainis Grūbe
Indra Briķe
Juris Bartkevičs
Komentāri (5)
Drosma97 30.09.2019. 16.13
Vai jautājuma būtība ir vēl dziļāka –
piemēram, vias šīs simtgades filmas – ja es nezinātu, kas ir Kārlis Zāle – es domātu, ka kaut kāds alkoholiķis, kurš pateicoties sakariem dabūjis gatavu pieminekli, kurš nu agad ir mūsu simbols – kur varama aiziet apraudāt un pieminēt TĒVZEMI UN BRĪVĪBU.
Vai par Kurtu Fridrihsonu – filma kā divas dāmas un vēl kāds jūtas par Fridrihsonu – kaut gan …. nu es izlasīju – Repšu Gndegas grāmatas par Fridrihsonu. Gan pašai interesēja, gan mana tante teica, ka Repši Fridrihsons esot izaudzinājis – bet – vai mēs kā sabiedrība nebijām, neesam pelnījuši tādus nopietnus savu ģēniju portretus?
Tagad visa tā klasiska dramatizēšana – ja nezini , ja neesi skatījies Pieša Pūt vējiņus un Leimaņa PURVA BRIDĒJU -nu neceri saprast, kas uz skatuves notiek – vai tas ir normāli? Es saku , ka nē – bet man ir tikai viena balss un man jāŗēķinās ar citiem.
Kur tad ir tās citu balsis?
No ķibilda kutūrdevā man jau nelabi, kā no nemīlama mācību priekšmeta skolā. Man nepatika matemātikas skolotājas – un tā ar ķiblida sprediķiem –
kā interesēs ir tas, ka mūs te tā kā tādu aitu baru trenkā pa aplokiem neko nepaskaidrojot
normālā , godīgā teātrī pagaidītu, ka cilvēks atbrauc no Indijas un tad visu darītu –
0
Drosma97 30.09.2019. 16.06
Es , protams, nezinu detaļas.
Piemēram ,
-vai ir bijis tā, ka teātrī vispirms visi aktieri uz sarunu ir aicinājuši pašu Džilindžeru.
-vai Džilindžers uz Indiju aizlaidās , uzzinot , ka aktieri buntojas, vai gluži otrādi – aktieri izmantoja situācija, ka Džilindžers aizlido uz Indiju un tad sāk kārtot lietas – kā mēdz teikt, kad rucnis Rīgā – peles sāk darboties.
Man kā skatītājai tas īstenībā būtu svarīgi,lai es saprastu, kas īsti notiek.
Ņemot manu pieredzi sazvērestības teoriju veidošanā , par ko es arvien b iežāk pārliecinos, ka tās pārvēršas par patiesību – tātad – balstoties uz savu personīgo pieredzi, es izsaku aizdomas, ka te notiek kaut kas ne visai tīrs un smuks.
Zvēru, ka Džilindžera izrādes nav manas mīļākās, bet – nu piemēram, maz skatītāju- Vai kāds ir padomājis , ka ja jau reiz latviešu skaits turpina samazināties – nomirst vairāk kā piedzimst, aizbrauc vairāk kā atbrauc- tad kā jūs aktieri to esiet iedomājušies – kur tie latviešu skatītāji radīsies?
Nu un tad par to , kas ir un kas nav māksla.
Debess – nu ir man žēl, ka īsi pirms izrādes es izmetu NT PŪT VĒJIŅI biļetes – nu būtu prasījusi atpakaļ naudu par haltūru – ja tā ir māksla , tad es esmu balerīna , bet es negribu būt balerīna.
Tātad – mēs cik tur simtus miljonus maksājam par mīļas viesuļiem sabiedriskajos medijos, katram poltiskajam ieliktenim bezdabrniekam pa desmit vai cik tur tūkstošiem neplp un valdēs – bet rezultātā ir čiks un nix .Es gribu , lai sabmedijos profesionāļi runātu un mums sabiedrībai skaidrotu – kas tad tagad DT notiek – čekistu paraugstunda kāda pasūtīšanā uz elli, vai godīga un drosmīga saruna par pārmaiņu nepieciešamību konkrētā teātrī.
1
Sunflower > Drosma97 30.09.2019. 19.32
No vienas puses, Džilindžers ir gudrs un stiprs cilvēks, kas noteikti stāv šādām lietām pāri. Manā skatījumā tā ir nodevība, turklāt aizmuguriska. Kā analītiķe varu teikt, ka prasības nav ar konkrētiem rezultātiem izmērāmas. No otras puses, Džilindžera vietā diez vai es vēl vēlētos ar viņiem vēl kopā strādāt. Dievs dod, protams, lai abpusēji saprastu pieļautās kļūdas, piedotu un aizmirstu
0
LoveLove 30.09.2019. 17.58
Arī sākšu ar atrunu, ka nezinu šī stāsta detaļas vai drīzāk priekšvēsturi, tāpēc sajūta ir kā vērot dramatiskas izrādes pēdējo cēlienu, ieprieks neredzot izrādi. Šajā gadījumā nezinot, vai šī publiskā kritika Dzilindžeram izskan pēc tam, kad kāds ir mēģinājis ar viņu runāt par sasāpējušām lietam, bet viņš nav reaģējis. Manuprāt, šai kritikai vispirms ir jāizskan sarunā ar pašu Dzilindžeru, dodot viņam iespēju atbildēt un skaidrot savu nostāju. Pieaicinot arī teātra direktoru, jo viņa pienākumi droši vien ir plašāki par apkures un elektrības jautājumiem. Par šādiem teātra misijas un tēla jautājumiem ir jārunā kopīgi un klātienē visām iesaistītajām pusēm. Citādi tas šķiet kā aizmuguriska biedru tiesa, par kuras lēmumu paziņo ar vēstuli.
0