Atkritumu mafija mēģina iegūt monopolu Rīgā un nepieļaut depozīta sistēmu
Oligarhiem noteikti nepatīk uzmanība un troksnis, pirms darījums nodarīts. Taču Rīgas domē iecerēto shēmu par 678 miljoniem eiro novest līdz galam klusiņām un bez liekas uzmanības patraucēja Konkurences padome. Bet likumprojekts par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir Saeimā jau tik tālu, ka to klusām noairēt vairs nevar.
Kā norakt labu, sabiedrībai vajadzīgu, taču dažu privātām interesēm neatbilstošu iniciatīvu? Klasiska metode ir to paplašināt līdz bezjēdzībai un tad diskutēt, diskutēt un diskutēt. Tieši tā atkritumu korporācija pašlaik rīkojas pret depozīta sistēmu, kuras ieviešana tai atņemtu gan kontroli pār svarīgu resursu, gan daļu peļņas, kura tad aizietu iepakojumu ražotājiem un tirgotājiem.
Lai to nepieļautu, der tieši Latvijai raksturīgs paņēmiens — nobumbot likumprojektu ar priekšlikumu birumu trešajam lasījumam, kas paredzēts redakcionāliem, nevis konceptuāliem labojumiem. Saeima pavasarī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kuri ļautu Latvijā beidzot, pēc 20 gadu diskusijām, ieviest atkritumu depozīta sistēmu, kāda jau ir vairākumā Eiropas valstu. Taču pirms šo grozījumu apstiprināšanas trešajā lasījumā Saeimā ir iesniegti vairāk nekā 80 priekšlikumi. Astoņdesmit trīs priekšlikumi! Otrajam lasījumam bija iesniegti seši.
Vēl vienu metodes elementu var dēvēt par nožņaugšanu ideālu apkampienos. Kopš pavasara, kad Saeima atbalstīja likuma grozījumus otrajā lasījumā, atkritumu apsaimniekotāji, kuri pirms tam bija gadiem iebilduši pret depozīta ieviešanu, piepeši sāka to dedzīgi atbalstīt — jā, vajag, taču Latvijā vajag vislabāko sistēmu pasaulē!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.