Tiešsaistes spēlēm ir ievērojama loma mūsdienu bērnu dzīvē. Teju puse – 44% Latvijas jauniešu atzīst, ka spēlē tiešsaistes spēles vismaz reizi nedēļā. Kāpēc bērni un jaunieši aizraujas ar tiešsaistes spēlēm? Kā vecākiem reaģēt uz šo aizraušanos? Atbildes meklētas telekomunikāciju uzņēmuma Telia Company iniciatīvas “Skolēnu konsultatīvā komiteja” sadarbībā ar Latvijas Drošāka interneta centru Drossinternets.lv pētījumā. Situācija pētīta Skandināvijas un Baltijas valstīs.
Pētījums atklāj nopietnu tiešsaistes spēļu klātbūtni pusaudžu dzīvē – 82% piecpadsmitgadīgu jauniešu, kas piedalījās pētījumā, spēlē tiešsaistes spēles, bet katrs ceturtais jaunietis to dara bieži. Gandrīz puse puišu sevi raksturo kā biežus spēlmaņus, turklāt trīs ceturtdaļas zēnu atzīst, ka skatās e-sporta sacensības – sacensību veidu, kurā cilvēki sacenšas, spēlējot tiešsaistes spēles. Jauniešiem spēlēšana ir gan izklaides avots, gan veids, kā sevi uzmundrināt, radoši darboties un iegūt jaunus draugus. Spēlēm ir arī svarīgas ilgtermiņa priekšrocības – 64% jauniešu, kuri spēlē tiešsaistes spēles, uzskata, ka tās ļauj apgūt citas prasmes, piemēram, angļu valodu, stratēģisko domāšanu, un attīsta radošumu.
“Daudzi vecāki ir saskārušies ar pusaudžu pārlieku aizraušanos ar spēlēšanu un tās sekām – novārtā pamestajām mācībām un ikdienas pienākumiem, kā arī negatīvajām emocijām, kas ietekmē bērna uzvedību. Viena no populārām vecāku taktikām ir tiešsaistes spēļu aizliegšana vai ierobežošana, radot vecāku un pusaudžu konfliktu. Pētījums atklāj arī tiešsaistes spēļu pozitīvo ietekmi, kuru vecāki var izmantot savā labā. Mans aicinājums ir vecākiem nenorobežoties no tiešsaistes spēlēm, bet gan pārrunāt ar bērniem gan pozitīvo, gan negatīvo un atrast veselīgu kompromisu,” uzsver Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska.
Analizējot datus par Latvijas jauniešiem, mazāk nekā puse jeb 44% Latvijas bērnu atzīst, ka spēlē tiešsaistes spēles vismaz reizi nedēļā, kas ir zemākais rādītājs starp Skandināvijas un Baltijas valstīm. E-sportu regulāri skatās 9% pusaudžu, turklāt 42% jauniešu uzskata, ka E-sports ir visaizraujošākais sporta veids. Vairāk par pusi jeb 55% Latvijas jauniešu uzskata, ka viņu draugi tiešsaistes spēlēm velta pārāk daudz laika. Ceturtdaļa jeb 26% skolēnu atzīst, ka tiešsaistes spēļu spēlēšana viņus aizrauj vairāk par visu citu dzīvē, un interesanti, ka arī šis ir zemākais rādītājs starp visām valstīm ,piemēram, Lietuvā un Igaunijā tie ir atbilstīgi 39% un 40% jauniešu.
Līdzīgi kā Skandināvijā, arī jaunieši Latvijā uzsver, ka spēlēšana viņu dzīvi ietekmē pozitīvi. 68% bērnu uzskata, ka, spēlējot viņi ne vien pilnveido savu spēlēšanas prasmi, bet arī iemācās ko jaunu. Piemēram, uzlabo sadarbības iemaņas un pilnveido angļu valodas prasmes. Zīmīgi, ka 45% jauniešu saka – spēļu spēlēšana viņiem palīdz aizmirst sliktās lietas dzīvē.
Kopumā pusaudži apzinās arī negatīvo pusi, ko nes līdzi aizraušanās ar tiešsaistes spēļu spēlēšanu. 65% Latvijas jauniešu atzīst, ka viņiem ir bijusi pieredze, ka spēle ir konflikta cēlonis starp cilvēkiem. Bērni apzinās risku, sazinoties ar nepazīstamām personām tiešsaistē. Tomēr 28% bērnu jūtas vīlušies, jo nespēlē tiešsaistes spēles pietiekami labi, un tas ietekmē viņu pašvērtējumu.
Jauniesi par spelem interneta_infografs
Pētījums rīkots Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma Telia Company iniciatīvas “Skolēnu konsultatīvā komiteja” gaitā. Tā tapusi sadarbībā ar bērnu tiesību organizācijām un skolām septiņās Skandināvijas un Baltijas valstīs. Skolēnu konsultatīvā komiteja izveidota pirms vairākiem gadiem, lai labāk saprastu bērnu viedokli par dzīvi tiešsaistē un digitālajām tēmām.
Viedokļi par spēlēšanu apkopoti 600 respondentu grupā no 15 gadus veciem jauniešiem gan kvantitatīva pētījuma, gan animācijas filmu veidā, izmantojot Plotagon animācijas rīku. Kopumā izveidotas 159 animācijas filmas par četrām tēmām – pozitīvais un negatīvais, kas saistīts ar spēlēšanu, tiešsaistes spēļu loma jauniešu dzīvē un iemesli, kāpēc nevajadzētu spēlēt tiešsaistes spēles. Latvijā pētījuma īstenošanā un radošo kopdarbnīcu organizēšanā iesaistījās Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv. Projekta globālais sadarbības partneris bija bērnu tiesību aizsardzības organizācija Pasaules Bērnu fonds (World Childhood Foundation). Savukārt pētījuma vadību, materiālu analīzi un pētījuma ziņojuma sagatavošanu nodrošināja pētījumu un datu analīzes uzņēmums Ipsos.
Pagaidām nav neviena komentāra