fbpx

Raidījums: Saeimā mēģināts mīkstināt sodu par Konkurences likuma pārkāpšanu 1

Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Saeimā izskatot grozījumus Konkurences likumā, pirms trešā lasījuma negaidīti parādījušies priekšlikumi, kas paredzētu maigāku sodu Konkurences likuma pārkāpējiem, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tolaik bija ļoti spraigas diskusijas par to, cik lielas izmeklēšanas tiesības dot Konkurences padomei. Tās sakrīt ar laiku, par kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Konkurences padome (KP) sākuši izmeklēšanu būvnieku karteļa lietā – no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum.

KNAB un Konkurences padomes izmeklēšana ir par iespējamu kukuļu nodošanu un pieņemšanu, cenu saskaņošanu iepirkumos, kā arī amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju intereses ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Grozījumi Konkurences likumā Saeimā izskatīti 2015./2016.gadā, un negaidīti pirms trešā, galīgā lasījuma parādījās vairāki identiski priekšlikumi, kuru pieņemšanas gadījumā varētu samazināties sods par Konkurences likuma pārkāpšanu.

“Kad mēs Saeimā skatījām grozījumus Konkurences likumā, tad bija liela pretestība un liela vēlme vēl vairāk mīkstināt sodus, sodu noteikumus, Ministru kabineta noteikumus par sodu noteikšanu. Burtiski izdevās kaut kādā veidā tomēr palikt pie tā, kas ir, lai nepasliktinātu stāvokli,” saka KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Par Konkurences likuma pārkāpšanu uzņēmumam var aprēķināt naudas sodu līdz 10% no iepriekšējā gada neto apgrozījuma. Deputāti rosināja šo principu mainīt un sodu rēķināt pēc apgrozījuma, ko veidojušas tikai tās preces un pakalpojumi, par kuru apriti konstatēts pārkāpums, turklāt tikai par pārkāpuma izdarīšanas periodu, ne kalendāro gadu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes audioierakstā no 12.Saeimas pilnvaru laika 2015.gada 8.decembrī fiksēts KP Juridiskā departamenta direktora Valentīna Hitrova deputātiem skaidrotais: “Ir gadījumi, kur apgrozījums neveidojas. Piemēram, ja ir iepirkums, kurā uzņēmums zaudē – tas konkrētajā iepirkumā neveido apgrozījumu. Tātad sanāk, ka ir karteļa pārkāpums, sevišķi smags pārkāpums, bet mēs nevaram konstatēt pārkāpumā iesaistīto apgrozījumu.”

Priekšlikumu īstais autors bija Latvijas Darba devēju konfederācija, bet līdzīgas izmaiņas lobēja arī citas uzņēmējus apvienojošas organizācijas. Tautsaimniecības komisijai tos iesniedza divi deputāti: komisijas sekretārs Edvards Smiltēns (tobrīd “Vienotība”), un divas nedēļas vēlāk – komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka (ZZS). Smiltēns skaidro, ka priekšlikumus iesniedzis sava amata dēļ, lai tos iekļautu priekšlikumu tabulā un deputāti varētu par tiem diskutēt.

“Latvijas Darba devēju konfederācija pauda satraukumu, ka viņi neesot uzklausīti, neesot bijusi diskusija ar Konkurences padomi par to visu, un viņi ierosināja, lai šo jautājumu izskatītu Tautsaimniecības komisijas sēdē. Taisnība, bija tādi priekšlikumi. Es savu priekšlikumu atsaucu uzreiz pēc diskusijas, jo Konkurences padome ļoti pamatoti norādīja ar konkrētiem piemēriem,” “De facto” saka Edvards Smiltēns (LRA).

Sēdē piedalījās arī uzņēmēju organizāciju pārstāvji, tostarp Darba devēju konfederācija. Konkurences padomes pārstāvji sēdē noliedza, ka būtu trūcis diskusiju, jo par likuma izmaiņām tobrīd bija runāts vairākus gadus. Audioierakstā dzirdams, kā Konkurences padomei tiek pārmesti gan nesamērīgi sodi, gan nepietiekami individuāla pieeja pārkāpējiem. Padome šos pārmetumus argumentēti noraidīja.

Sēdē 2015.gada 8.decembrī komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka teica: “Patiesībā man jāatzīst, ka es neesmu ne par, ne pret šo priekšlikumu. Tas ir vienkārši Darba devēju konfederācijas sagatavotais priekšlikums, kurš patiesībā it kā risinātu to bažu un to bēdu, ka sodi tiek aprēķināti… no kā – vai no pilna kompānijas apgrozījuma, vai tikai no tā segmenta, kur tieši pārkāpums ir konstatēts.”

Šobrīd, atbildot uz jautājumu, kā tolaik radās iesniegtais priekšlikums, Ingmārs Līdaka atbild:  “Man tas nav skaidri atmiņā, bet es tikai varu pateikt, kā apmēram šādos gadījumos es parasti rīkojos – kad ir Tautsaimniecības komisijā pieaicinātie nozaru pārstāvji, un šajā diskusijā man kāda ideja šķiet ļoti pieņemama, tad mēs kopīgi apsēžamies pie galda un uzrakstām priekšlikumu, un, ja man atmiņa neviļ, tad šeit nebija runa par būvniecības nozari, ka šeit bija runa, manuprāt, par tirdzniecības jomu.”

Smiltēns savu priekšlikumu atsauca komisijas sēdes laikā, bet Līdakas identiskais priekšlikums, lai arī komisijā noraidīts, tomēr netika atsaukts un turpināja ceļu uz galīgo lasījumu, kur diskusiju vairs nebija, un tas tika noraidīts.

Bijušais deputāts Līdaka bija viens no tiem, kurus aizvadītajā nedēļā apmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki. Līdaka neatklāj, par ko runāts ar izmeklētājiem. “Jūsu aizdomas var mazināt tikai KNAB, paziņojot, kāpēc viņi bija pie manis. Tikai viens, ko es varu pateikt – es domāju, ka KNAB izstrādē ir simtiem lietu, nevis viena par karteļa veidošanu. Tas ir praktiski viss, ko es drīkstu teikt, un ko es saku.’’ Līdaka norāda, ka ar KNAB darbiniekiem bijusi saruna, gluži kā intervija, bet dokumenti vai datu nesēji izmeklētājus neesot interesējuši.

Deputāts Viktors Valainis (tobrīd “Vienotība”, tagad ZZS) ierosināja izslēgt pantu, kas komersantus ļauj saukt pie atbildības par informācijas nesniegšanu, nesadarbošanos vai melošanu Konkurences padomei. Viņš gan savu priekšlikumu atsauca vēl pirms izskatīšanas komisijā. “Tas nebija ar domu labvēlīgāku vienam vai otram uzņēmējam. Tas bija pēc sarunām ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar uzņēmēju organizācijām, bija ļoti daudzas bažas par šo likumprojektu. Arī man likās tas, ka ministrijas pakļautībā esošajai iestādei ir dotas pārāk plašas tiesības.”

Konkurences padomes ieskatā, ja izmaiņas būtu izdevies pieņemt, tad tās būtu labvēlīgas pārkāpējiem, bet sarežģītu uzraugošo iestāžu darbu. Darba devēju konfederācija noliedz, ka priekšlikumus būtu iniciējusi būvniecības nozare – tie bijuši mērķēti uz daudznozaru uzņēmumiem.

Komentāri (1)

George6230 17.09.2019. 16.53

Я для себя поняла, что надо брать в одном, проверенном месте. Вот таким местом, для меня, является https://loanexpert.lv/. Ситуации бывают разные, а деньги не всегда могут быть под рукой. Поэтому лоанэксперт помогает в таких случаях. В течении нескольких минут определенная сумма уже у вас на карте. Супер.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu