Tehnoloģijas un digitālie risinājumi var būt lielisks ikdienas palīgs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un individuālajiem komersantiem. Ir pieejami dažādi instrumenti, kas var būtiski uzlabot biznesa produktivitāti un samazināt laiku, kas patērējams administratīviem darbiem. eID karte, e-paraksts, e-adrese kā arī dažādi citi e-pakalpojumi ir iespējas, ar ko sākt, lai turpinātu ceļu uz inovācijām, biznesa procesu digitalizāciju un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu.
E-paraksts un eID karte – bezmaksas rīki ērtākai ikdienai
Uzņēmējdarbība patlaban nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem. Klients pieprasa ātrāku un ērtāku saziņu elektroniski, vēlas pasūtījumus veikt attālināti, saņemt produktu sev ērtā vietā, nevis konkrētā veikalā, nemaz nerunājot par savstarpējo darījumu slēgšanu un dokumentu parakstīšanu – to visu vēlamies darīt ātrāk, vienkāršāk, izmantojot elektroniskus risinājumus, bez ilgām stundām ceļā vienam pie otra. Valsts pārvaldei jābūt tai, kas mudina uzņēmējus un arī iedzīvotājus lietot arvien jaunus digitālos risinājumus, radot priekšnosacījumus un iespējas to izmantošanai.
Gribas teikt, ka e-paraksts jau ir iekarojis stabilu vietu daudzu uzņēmēju “ikdienas” nepieciešamo rīku komplektā, tāpat kā mobilais telefons, elektroniskais plānotājs un e-pasts. Jautājumu “Kādēļ man vajag e-parakstu?”, vismaz uzņēmēju vidū, uzdod vairs retais, drīzāk notiek skatīšanās uz priekšu un rodas idejas, kā vēl samazināt neelektronisku saziņu gan ar klientiem, gan slēdzot līgumus ar partneriem, kā saņemt valsts iestāžu pakalpojumus attālināti vai sagatavot atskaites automātiski, izmantojot tam speciāli veidotus rīkus.
VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) apkopotie dati rāda, ka pašlaik lietošanā ir 490 866 eID kartes ar aktivizētu eParaksta sertifikātu, savukārt, dokumentu parakstīšanai eParaksts šogad lietots 5,8 miljonus reižu. Salīdzinoši pērn visa gada laikā eParaksts tika lietots nedaudz virs 6 miljoniem reižu. Kopš šā gada 1. janvāra eParaksts privātpersonām ir pieejams bez maksas un neierobežotā skaitā, neatkarīgi vai e-paraksta lietošanai izmanto eID karti vai mobilo versiju.
No 2. septembra tiek izsniegtas jauna parauga eID kartes ar derīguma termiņu 10 gadi, bet no 2023. gada gada šis dokuments visiem būs obligāts.
eID karte vairs nav tikai personu apliecinošs dokuments, ko uzrādīt klātienē – tā kļūst par universālu rīku dažādu pakalpojumu saņemšanai, tādēļ uzņēmējiem ieteiktu negaidīt “obligātā” termiņa iestāšanos, bet pieteikt savu eID karti jau tagad.
E-parakstam ir arī citi risinājumi, ne tikai eID karte, proti – mobilās lietotnes eParaksts un eParaksts mobile – tās dod iespēju apliecināt identitāti un parakstīt dokumentus, izmantojot mobilo tālruni, kas nu jau ir kļuvis par galveno “darbarīku” mūsu ikdienā. Šie risinājumi ikvienam lietotājam dod vēl vairāk brīvības un sniedz iespēju biznesa jautājumus kārtot, neatkarīgi no atrašanās vietas. Nav jau runa tikai par saziņu ar valsts iestādēm – e-paraksts ir izmantojams arī uzņēmumu savstarpējo darījumu kārtošanā, turklāt to atzīst visā Eiropas Savienībā. Vai tieši šī brīvība un ērtības nav tas, ko mēs sagaidām no digitalizācijas?
Saziņa ar valsti – no jebkuras vietas pasaulē
Vēl viens risinājums, kā samazināt administratīvos izdevumus un formalitāšu kārtošanai nepieciešamo laiku, ir vienotā digitālā pastkastīte saziņai ar valsti jeb e-adrese – visām valsts un pašvaldību iestādēm tās lietošana ir obligāta, iedzīvotājiem un uzņēmējiem – pagaidām brīvprātīga. Tomēr ērtības, ko sniedz elektroniskā saziņa, mudina arvien vairāk cilvēku izveidot savu e-adresi, jo iestāžu apmeklēšana, lai nodotu vai saņemtu dokumentus, ir pēdējais, kam vēlamies tērēt savu laiku. Uzņēmumam, izveidojot e-adresi, visa korespondence no valsts un pašvaldību iestādēm tiks sūtīta uz šo digitālo pastkastīti, ne vairs uz juridisko adresi. Savai korespondencei uzņēmējs līdz ar to var piekļūt jebkurā sev ērtā laikā, neatkarīgi no atrašanās vietas.
E-adresi ikviens var izveidot portālā Latvija.lv, tā pieejama jebkurā laikā un vietā. Tās galvenie mērķi ir samazināt laiku, kas jāvelta saziņai ar dažādām iestādēm. Piemēram, ja uzņēmējam nepieciešams vērsties ar iesniegumu pašvaldībā – to var sagatavot un parakstīt elektroniski un, izmantojot e-adresi uzreiz nosūtīt adresātam. Viss. Nav jādrukā, nav jāparaksta ar roku, nav jādodas uz pašvaldību, vēl vairāk – nav jāuztraucas par konkrētas iestādes darba laiku. Ja ir nepieciešamība – vēstuli e-adresē var nosūtīt kaut pusnaktī.
No e-paraksta līdz virtuālajam asistentam
E-paraksts un e-adrese nav vienīgie digitālie risinājumi, ko jau tagad un tūlīt iespējams izmantot gan ikdienas sadzīvē, gan uzņēmējdarbībā. Portālā Latvija.lv iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejami jau vairāk nekā 700 e-pakalpojumi, tai skaitā uzņēmējiem noderīgi. Ja šķiet, ka nespēsi orientēties pakalpojumu piedāvājumā, palīdzīgu “roku” sniegs vietnē mana.latvija.lv pieejamie apraksti par to, kā dažādas dzīves situācijas risināt elektroniski. Piemēram – kā sākt uzņēmējdarbību, kā uzzināt informāciju par publiskajiem iepirkumiem, kas jādara, ja gribu kļūt par mājražotāju utt.
Nepieciešams tulkojums kādai informācijai? Izmanto tulkošanas platformu hugo.lv, kas dažos testos ir uzrādījusi labākus rezultātus par pazīstamiem globālo uzņēmumu risinājumiem. Ir jautājumi par uzņēmējdarbības reģistrēšanu – uzdod tos Uzņēmumu reģistra virtuālajai asistentei Unai – viņa “strādā” jebkurā diennakts laikā. Nepieciešami notāra pakalpojumi – platformā latvijasnotars.lv varēsi ne tikai pieteikt vizīti pie konkrēta notāra, bet arī sazināties un pakalpojumu saņemt attālināti.
Drīzumā Latvijā tiks ieviests arī e-rēķins – tas būs dokuments, kas veidots formā, lai to varētu automatizēti apstrādāt grāmatvedības un citas sistēmas. Tas nozīmē – atvadīsimies no PDF un citos formātos ieskenētiem dokumentiem, ko neskaitāmas reizes pārsūtam e-pastos un beigās tik un tā ciparus ar roku vadām grāmatvedības sistēmā. E-rēķina dati būs mašīnlasāmā formātā, tie nodrošinās ātrākus maksājumus, augstāku rēķinu sagatavošanas kvalitāti, lielāku drošību un samazinās izmaksas.
Valsts un pašvaldības – vienots pakalpojumu sniedzējs
Sabiedrības interese par valsts piedāvātajiem digitālajiem risinājumiem uzliek mums pienākumu šo darbu turpināt vēl aktīvāk, gatavot jaunus, vēl ērtākus risinājumus valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanai.
Ko mēs vēl gribam no valsts puses piedāvāt? Pirmkārt, samazināt pakalpojumu sadrumstalotību atbilstoši iestāžu kompetencēm, kur iedzīvotājiem un uzņēmējiem jāorientējas iestāžu atbildības sfērās, lai atrisinātu ikdienas situācijas. Pakalpojumu sniegšanai ir jābūt organizētai atbilstoši iedzīvotāja dzīves situācijām, kur iedzīvotājs tiek atbalstīts nepārtraukti, neatkarīgi no tā, kura iestāde par kuru daļu no pakalpojuma atbild. Piemēram, ja uzņēmējs vēlas atvērt pārtikas uzņēmumu, tad jābūt skaidram procesam no uzņēmuma dibināšanas līdz atļauju saņemšanai, ideāli – to visu var izdarīt vienuviet. Vai, ienākot ģimenē bērnam, iedzīvotājs vienkopus saņem informāciju gan par pieejamajiem pabalstiem, gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības, nepieciešamību deklarēt dzīvesvietu bērniņam, iespēju izvēlēties bērnudārzu, u.tml.
Otrkārt, valsts pārvaldei ir jākļūst par proaktīvu pakalpojumu sniedzēju, palīdzot orientēties plašajā pakalpojumu klāstā un atgādinot kā par pienākumiem, tā arī sniegtajām iespējām. Tālākā nākotnē varētu būt iespējama pat automātiska pakalpojuma izpilde bez personas iesaistes, ja viens pakalpojuma saņēmējs tam iepriekš piekritis. Piemēram, ja uzņēmējam ir kāda licence vai atļauja konkrētu darbību veikšanai, tad, tuvojoties termiņa beigām, viņš saņem atgādinājumu, ka laiks dokumentu atjaunot.
Pieminētais festivāls iNovuss bija piemērs, kā valsts un uzņēmēji var sadarboties, “liekot galvas kopā” un papildinot viens otru. Tā bija vieta, kur satikās privātā biznesa un valsts piedāvātās idejas un risinājumi, nepiespiestā, brīvā atmosfērā ļaujot katram apmeklētājam izvēlēties, kādā virzienā doties – piemēram, apgūt finanšu pratību un klausīties pieredzes stāstus, sastapt ideju ģenerētājus un padomdevējus, novērtēt jau gatavus inovatīvus produktus, izmantot iespēju kļūt digitālākiem, uzzināt ko jaunu par e-pakalpojumiem utt.
Ceru, ka nākamajā iNovusā mēs jau runāsim par jaunu digitālo risinājumu ienākšanu mūsu ikdienā, jo, kā jau minēju – eParaksts un pat e-adrese jau lielai daļai ir pašsaprotami digitālie pakalpojumi. Ja jums ir idejas, ko piedāvāt – mēs noteikti tās uzklausīsim, jo tikai sadarbojoties – varēsim sasniegt vislabāko rezultātu.
Autors ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Publisko pakalpojumu departamenta direktora vietnieks
Pagaidām nav neviena komentāra