Ar pasivitāti mēs atbalstām korupciju un nevienlīdzību • IR.lv

Ar pasivitāti mēs atbalstām korupciju un nevienlīdzību

37
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Terēze Gruntmane

Skatoties vēsturē, mūsu bērni un mazbērni mums noteikti jautās – kāpēc jūs to pieļāvāt, kāpēc neprotestējāt. Manas paaudzes vecākiem to būtu grūti pārmest, jo viņi bija barikādēs un Baltijas ceļā. Bet mums pārmetīs.

Latvijā ir lietas, kuras cilvēki gadu no gada lūdz valsts vadītājiem, ir lietas, kas ir vitāli nepieciešamas, lai izdzīvotu un turpinātu dzīvot. Negribas atkal atkārtoties, bet medicīna karājas trauslā diegā jau sen, 33 tūkstoši pensionāru ar pensijām zem 150 eiro izdzīvo eksistenciāli pazemojošu dzīvi. Mums kā valstij par to būtu jākaunas, mums katram būtu jākaunas, ka neesam panākuši cilvēcīgas vecumdienas saviem vecākiem.

Spēļu zāles cilvēki lūdz, lai aiztaisa, lai dara kaut ko ātro kredītu postam. Lūdz, lai korupcijā vainīgie saņem sodu, lai tādējādi atgrieztos ticība, ka esam tiesiska valsts. Lai neliek birokrātiskus šķēršļus un ļauj strādāt mazajām un vidējām lauku saimniecībām, jo starp lielajiem lauksaimniekiem ir izveidojusies lielsaimnieku miljonāru alianse, kas daudzus likumus virza sev labvēlīgā gultnē. Lūdz, lai pārskata nodokļu politiku un samazina darba devēju nesamērīgi augstos nodokļus uz mazām un vidējām algām. Cilvēki lūdz, lai palielina neapliekamo minimumu, lai paliek vairāk naudas ikdienišķiem izdevumiem, kas visi tāpat ieies atpakaļ valsts budžetā. Par šīm un daudzām citām samilzušām problēmām mēs dzirdam ik dienu.

Bet tā vien šķiet, ka tautas ievēlētie deputāti, ar dažiem pozitīviem izņēmumiem, nesadzird cilvēkus, dažbrīd ciniski, citreiz pēc inerces, jo valstī valda absolūtas pretrunas. No vienas puses, nodrāztais “mums nav naudas” vai “nauda ir tik, cik ir”, bet, no otras puses, notiek “dzīres mēra laikā”. Un politika veidota pēc principa “aiz mums kaut vai ūdens plūdi”, jo bērni elitei ir aizbraukuši studēt pasaulē un diez vai Latvijā vairs atgriezīsies. Līdz ar to ilgtspējīga Latvijas nākotne nav prioritāte. Kāda tur demogrāfijas problēma, par ko gadiem runā Ilmārs Mežs, kāda tur sociālā nevienlīdzība, par ko raksta Andris Šuvajevs. Ekonomika iet uz augšu un vidējās algas jau sniedzas pāri tūkstotim. Protams, ka cilvēkiem sāp sirds, to dzirdot, un Latvijā nebūtu medmāsu trūkums, ja uz rokas varētu nopelnīt šo te izdaudzināto vidējo algu.

Savukārt ir lietas, ko mums uzpiež. Neviens tās nav prasījis, neviens ar asarām acīs nav lūdzies. Pie tām es minēšu Mežaparka estrādes grandiozo 90 miljonu pārbūvi. Es nezinu nevienu, kurš ik pēc četru gadu koncerta, kas tautu parasti nostāda uz saviļņojuma augstākās pakāpes, teiktu, ka būtu bijis labāk, ja būtu bijušas miljoniem vērtas metāla jumtu konstrukcijas ar membrānas pārklājumiem. Mums vēl nesen gribēja uzspiest trekno gadu ideju par 100 miljonu koncertzāles būvi uz AB dambja. Protams, ka koncertzāli vajag, un to nevajadzētu pamest novārtā, bet pieiet šai idejai no mūsdienīga skatu punkta.

Tagad mums uzspiež 30 miljonu black box piebūvi Nacionālajam teātrim, un es nezinu cilvēku kopumu, kuri gadiem būtu lūgušies, rakstījuši rakstus un pierādījuši, ka šī piebūve ir tik vitāli svarīga.

Kā teica viens no teātra profesionāļiem privātā sarunā: “Tur ir trīs zāles un ar tām pilnīgi pietiek.” Mums uzspiež Rīgas svētkus un salūtus ar grandiozām izmaksām, sabiedriskajā transportā mums liek skatīties televīzijas ekrānos, bez kuriem noteikti varētu iztikt.

Jau 1977. gadā ASV prezidents Džimijs Kārters izteicās, ka maksāt tādu nodokļu maksātāju naudu par valsts vīru eļļas gleznām fotogrāfiju laikmetā nav prātīgi. Laikā, kad finanšu ministra Reira vienīgais teikums ir “Mums nav naudas”, mums uzspiež prezidenta Vējoņa potretu par 12 000 eiro (ētiski būtu pašam Vējonim atteikties no tik dārgas gleznas). Ja tiešām nav naudas, tad pierādām to, ka naudas nav ne tikai pensionāriem un medicīnas māsiņām, invalīdiem, audžuģimenēm, daļai valsts slimnīcu ārstu, universitāšu mācībspēkiem un citiem, bet arī nevienam citam.

Ja jau naudas nav, tad nav, solidarizējamies visi un savelkam jostas, nedarām ikgadējo deputātu algu indeksāciju, ja mēs to nevaram izdarīt visiem pārējiem. Esam viens par visiem un visi par vienu.

Tikai tā varētu vairot ticību valstij. Es nevarētu iedomāties situāciju ģimenē, kur visi secina, ka tagad nevar tērēt, ir jāpadzīvo taupīgāk, bet viens no ģimenes locekļiem pēkšņi atnāk mājās Pradas kurpēs un izliekas, ka uz viņu šī kopīgā ģimenes problēma neattiecas.

Kāpēc cilvēkiem ir tik grūti tikt pie tā, ko viņiem tiešām vajag?

Tāpēc ka, dodot to, ko cilvēkiem vajag, nevar nozagt. Tad izjuktu viss korumpētais astoņkājis, apstātos iespējamā karteļa darbība, nedaudz paralizētos ierastās miljonāru dzīves, samazinātos ātro kredītu peļņa. Jo no algām un pensijām neko nevar nozagt, bet var nozagt no iepirkumiem, būvniecības, no likumiem, kuri ir veidoti atsevišķiem cilvēku grupējumiem, jo partijām ir jāatstrādā lielo ziedojumu devējiem apsolītais. Nezinu nevienu, kurš, saņemot vidējo algu, būtu spējīgs ziedot partijai 20 000 eiro. Tā ir šaura pilsoņu grupa, un diez vai viņi ir altruisti.

Paturpinot nedaudz par sociālo nevienlīdzību, domāju, ka daudzi nebija iedziļinājušies, ka par pensijas nieka grašu saņemšanu mājās, veciem un slimiem pašiem ir jāmaksā. Labi, ka tas ir izgaismojies un pievērsis sabiedrības uzmanību. Ņemt nost tiem, kuriem jau tā ir vismazāk, ir nehumāni. Un VSAA direktores Ineses Šmitiņas teksts, ka viņa “vēlas savlaicīgi informēt par pakalpojuma maksas izmaiņām, lai iedzīvotāji varētu izvērtēt, vai 4,88 eiro ir “paceļama maksa”, vai izdarīt izvēli par labu citam pensijas vai pabalsta saņemšanas veidam”, ir vienkārši cinisks. Prasīt 38,2 tūkstošiem 80+ gadus veciem pensionāriem, kuri saņem pensiju ar piegādi mājās, izvērtēt situāciju, ir pāri jebkādām morāles un empātijas normām.

Mums ir sociālās apdrošināšanas sistēma ar ļoti augstu 24% darba devēja likmi, bet sociālās garantijas ir jāizcīna pašam, vai tu vari vai ne.

Nesen laukos palīdzējām kaimiņam nokārtot pasi un pieteikties maznodrošināto statusam. Gadiem viņš bija dzīvojis bez jebkādiem dokumentiem, jo vienkārši nebija spējīgs pats to nokārtot. Ir jāsaprot, ka ir cilvēki, kurus, ja kāds neizvadās uz attiecīgām iestādēm (un to ir vairākas – viena pilsētā, viena ciemā), pats ne fiziski, jo ir sāpes, ne garīgi, ne arī materiāli neizdarīs. Jo jautājumi, kādi tiek uzdoti, piemēram, kāda ir jūsu e-pasta adrese, cilvēkam, kuram ūdens 21. gadsimtā jānes no akas un kas ar 80. gadu mājas antenu par velti var skatīties tikai baltkrievu TV kanālus, ir tas pats, kas 80 gadus vecam pensionāram likt lietot kodu kalkulatoru.

Mums ar cieņu ir jāizturas pret ikvienu Latvijas iedzīvotāju, un ir valstiski jāņem vērā vecākā paaudze, kurai modernās tehnoloģijas nav un nekad arī nebūs pa spēkam apgūt. Savukārt tas, ka šāds cilvēks ir atstāts likteņa varā, un sociālā sistēma par viņa esamību lauku rajonā nekad nav likusies ne zinis, ir pierādījums, ka esošā sistēma ir nepilnīga. Neiedziļināšanās līdzpilsoņu problēmās ir mūsu visliekākā problēma.

Par visām valstī notiekošajām netaisnībām mēs varētu protestēt, bet…

Pie kā ir novedusi 30 gadu neoliberālās politikas īstenošana Latvijā? Pie tā, ka esam viena no visnevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā un līdz ar to starp mums ir maz cilvēku, kuri būtu gatavi iesaistīties cīņā par labāku dzīvi lielākai iedzīvotāju daļai. Jo neoliberālisma brīvās tirgus ekonomikas rezultātā ir izveidojies milzīgs nabadzīgo cilvēku slānis, kuriem jāstrādā, lai kaut kā izdzīvotu. Savukārt arodbiedrības, kam būtu jārūpējas par cilvēkiem, kuriem pašiem nav balss, ir vājas vai neeksistējošas. Neviens individuāli no šī nabadzīgā, uzdrošinos teikt, speciāli veidotā slāņa, valdībai neprotestēs, tikai ar savu aizbraukšanu samazinās iedzīvotāju skaitu. Trūkst gan laika, gan zināšanu, kā to darīt. Savukārt augšējam slānim viss ir labi. Pa vidu, iespējams, atrodas vēl kāds slānis, bet tas ir pārāk mazs, lai izietu ielās. Līdz ar to šādā situācijā ir viegli spekulēt ar domu gaitu “Mums nav naudas jums, bet ir pietiekoši naudas mums”.

Bet “mums” tomēr ilgi nevarēs pastāvēt, jo esošā tuvredzīgā politika nav ilgtspējīga. Arvien vairāk spēkus uzņem pilsoniskās alianses, jo cilvēki ir sapratuši, ka problēmu ir daudz, bet “viens nav cīnītājs”. Tikai apvienojoties rodas spēks. Mums katram ir aktīvi jāiesaistās. Protams, ka daudziem no 90. gadu paaudzes ir skeleti skapjos, un cīnīties politiski nozīmētu publisku risku šos skeletus atklāt. Bet, tā domājot, mēs varam palikt arī bez Latvijas un būt pēdējā paaudze, kura bauda Latvijas kultūru savā zemē. Patlaban ir sajūta, ka kļūstam par azartspēļu (mums ir 311 spēļu zāles, Zviedrijā – seši kazino, Somijā – 16), alkohola tirdzniecības (ideja par alkohola tūrismu ir pazemojoša), kebabu (esam pasīvi noskatījušies, kā aizbrauc mūsu darbspējīgie iedzīvotāji un arvien vairāk importējam cilvēkus no valstīm, kuri ir gatavi strādāt par esošo samaksu), graudu un Monsanto rapšu lielvalsti. Nedomājot par Latvijas dabu, ievedam sēklas, miglojam un izvedam izejmateriālus ar zemu pievienoto vērtību uz Āfriku.

Lai neļautu atsevišķām cilvēku grupām noteikt, kā dzīvos 90% Latvijas iedzīvotāju, mums katram ir jākļūst daudz aktīvākam, jo valdība un deputāti nav visu zinoši pārcilvēki.

Pirms ievēlēšanas daudzi bija vieni no mums, kaimiņi, ģimenes draugi, līdzgaitnieki, daži iekļuva sarakstos pēdējā brīdī un, par brīnumu, tika arī ievēlēti. Līdz ar to mēs nevaram no viņiem prasīt iedziļināties visos jautājumos, mums ir jāpalīdz. Izskatās, ka daudzi vienkārši nesaprot, daļa imitē savu atrašanos valdībā, savukārt citi dzīvo sabiedrībā, kurā nav ne jausmas, kas ir vajadzīgs 90% Latvijas iedzīvotāju.

Protams, ir arī darītāji, kuri strādā Latvijas tagadnes un mūsu bērnu nākotnes labā, par tiem ir patiess prieks. Prieks, ka sāk kustēties augstākās izglītības jautājums un ka mums beidzot būs laikmetam atbilstoši vilcieni. Būs jauna Jūrmalas šoseja, KNAB turpina šķetināt astoņkāji, prezidents ir zinošs, jo nav ievēlēts aizdurvē, un arī par Rietumos izglītota premjerministra darbību ir prieks. Beidzot ir sajūta, ka ūdens ir sakustējies, cilvēki ir modušies un pārmaiņas ir neapturamas, ja vien mēs sapratīsim, ka: “Valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta, kopējā atbildība. Tāpēc katram pilsonim ir iespēja un, es gribētu teikt, pienākums piedalīties, iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā.” (E.Levits)

 

Autore ir cilvēks, kas domā

Komentāri (37)

Urga 15.09.2019. 10.12

Daudz jautājumu. Kāpēc tā:
Helsinku jaunā bibliotēka “Oodi” ir somu arhitektūras biroja “ALA Architects” un konstruktoru biroja “Ramboll Finland” brīnumdarbs, kas konkursā uzvarēja 543 sāncenšus. To uzbūvēja trijos gados, tieši uz Somijas valsts simtgadi. Būvniecības izmaksas – 98 miljoni eiro (salīdzinājumam – Latvijas Nacionālo bibliotēku cēla desmit gadus par 268 miljoniem eiro). (LA.LV)

+4
0
Atbildēt

4

    QAnon > Urga 15.09.2019. 20.58

    Tas ir elementāri. Somi nav tik debili, lai balsotu par kriemīļiem un gaisa tirgotājiem un viņi mīl savu valsti un tautu un tāda nelaime, kā LC, DPsaimņieks, LPP, ZRP un Vienotības ievēlēšana, tur varētu gadīties tikai vienu reizi un nākamā parlamenta laikā viņi būtu politikas kanalizācijā, vai sēdētu cietumā.
    Ļaunas mēles meļš, ka Kalvīša, Pabrika, Štokenberga un Straujumas parķijas biedrene, Ļenka Ģemakova, pēc Stikla kalna līguma noslēgšanas, nopirkusi Parīzē dzīvokli.
    Pēc tam, kad čekistu publiski piesmietais organisms, Savicka rokaspuisis, bēdīgi slavenais bankrotējušais nekustamo īpašumu darbonis nonāca Briselē, jāsāk šaubīties par latviešu prātā spējām, bet pēc tiem, kuru vainas dēļ tas nonāca augstā amatā raud Gestapo un kā Putina pakalpiņi, tiesājami par nodevību, bet to tuvinieki visi ir deklasējami un uz mūžu izraidāmi uz Āfriku

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Urga 15.09.2019. 15.42

    un vēl skaidrības nav, cik miljonus zags būvnieki un politiķi ceļot koncertzāli Rīgā, kuru puntuļnauris – patriots no NA jau paziņoja, ka cels šķēles īpašumā, kuram uz mūsu visu rēķina sakārtos infrastruktūru

    diskusijas kur celt – pārtrauca – partija uzlika savu ķepu un āmen –

    vai inteliģence iebildīs – sak – beidziet nu reiz mūs plikus noplēst – šaubos –
    pārējo Latviju vēl vairāk samocīs un piebeigs smagā novadu reforma – no laukiem uz Rīgu ar smago tehniku taisnību aizstāvēt neviens nebrauks

    un Dundagas notikumi jau parādīja – pamēģini iepīkstēties – specvienību džeki būs klāt un gatavi sist – ja reiz steki un kas tur vēl šiem ir

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 15.09.2019. 22.03

    PPP ir viens velnišķīgs izgudrojums, īsts melnais caurums caur kuru Latviju izsūkt sausu. Resursi, pasūtījums, garantijas – valsts, peļņa – privāta un nesaraujamas saites, līdz laika galam.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Urga 15.09.2019. 15.39

    neesmu pārliecināta, ka cipars 268 milj eiro ir pareizs, jo – pēdējais, ko mediji ziņoja, ka NA caur kultūras ministriju būvniekiem vēl skatīs 12 milj eur – it kā par sadārdzinājumu, bet kā kultūršoks raidījumā teica advokāts – nekāds padārdzin ajums nav – vienkārši būvniekiem ar politiķiem ir tāda ērta sistēma kā tiesiskā ceļā izzagt valsti – cik tad galu galā pārskaitīja – mēs nezinam , jo tas nu esot VALSTS NOSLĒPUMS – citiem vārdiem – nav jāzin , cik miljonus mums nozog –

    kādreiz politiķi solīja, ka Latvija pamazām pāries uz sistēmu, kad brīvpusdienas būs visās pamatskolas klasēs, nu esam jau tik tālu, ka pat jau tiem , kam iedeva ņems nost –

    nesanāk korumpantiem , ko miljonus maksāt un politķiem kā pārmijniekiem arķī naudiņa patīk

    tā kā tā – skaidrības nav pat par to , cik daudz ir nozagts, redzam tikai kā iet bojā tas pats kultūras mantojums muižas, baznīcas, citi pieminekļi un vērtības –

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Drosma 15.09.2019. 15.45

    cik saprotu, ka ķezbere ar saviem kolēģiem no neplp izkārtojusi , ka ltv1 vairs nebūs arī kultūršoks – pat tādi raidījumi čekistiem -komunistiem nepatika, kur nu vel par vecajiem labajiem 100 gr kultūras ceturdienas diskusiju raidījumiem sapņot –

    tautai gtie neesot patikuši, tauata gribot pozitīvismu un tik davai ēšanas šovi un mīlas viesuļi – vēderu un iegurņa baudas – kas gan var būt labāks par to

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Urga 15.09.2019. 15.32

    paga, nesāc te visu teatralizēt – kāpēc tā vari pati atbildēt –

    – Latvijā nav bijusi lustrācija, nav bijusi valsts iekārtas nomaiņa. Čekisti kontrolēja Atmodu, kuru vadīja tautas uzticības cilvēki, no kuriem liela daļa bija čekas klaudzinātāji , kuri kopā ar tiem pašiem čekistiem jau arī ir zirgā joprojām. Kā padomju okupācijā, tā šodien mēs tauta esam zem zirga. Kairiš Viesturs te nesen brēca , ka Rīgā tiekot atjaunota padomju savienība – es saku, ka nekas netiek atjaunots – mēs vienkārši dzīvojam padomju savienībā, kura pievienota Eiropas Savienībai

    politiķi mums stāsta, ka tauta pati pie visa vainīga – sak tādus mūs ievēlējāt, tagad brīnumus negaidiet, bet – pat vecais ļeņins jau to skaidri un gaiši pateica, ka tas, kas valdīs pār medijiem, valdīs pār cilvēku prātiem. Paskaties Sabiedrisko mediju – LTV1 – kuru it kākontrolē NEPL – viena lieta, ka tur mums pieejamās ziņas ir ļoti ļoti selektīvas, otra lieta , ka tur vairāk ir mīlas viesuļi un pavāru šovi – sabiedriskā viedokļa FORMĒŠANA ir uzticēta privātajiem medijiem, kurus ietekmē tie, kuriem ir nauda –

    Vispār RLaikā ir Agneses Irbes intervija ar Stīvenu Mamfordu – tur ir tieši par šo patiesību, kuru musm sludina bagātie un kura aizstāv tikai viņu , ne visas sabiedrības intereses .

    Rīta Panorāmā jorprojām !!!!! – reklamē – ar smaidiem sejā tikai oligarhu !!! preses izdevumus – Neatkarīgā Rīta Avīze un Diena – Pat airbaltic lidmašīnās biznesa klasē piedāvā – protams, tikai NRA

    Kaimiņš ar veselu brandžu no saeimas ailzidojuši uz Londonu tur cīnīties par mediju brīvību – kamēr …
    ai – nav vērts turpināt……

    kad es rakstu, ka čekisti ir vienā varas elitē ar saeimu un tiesu varu – man liek mīnusus un lamā par kremļa aģenti –

    lasu, ka latvieši tagad daudz ceļo – politiķi saka – paskatieties , cik slikti dzīvo tai pašā Āzijā, kā nav kauna žēloties, bet – viņi noklusē , cik labi dzīvo cilvēki kaut vai tepat igauņos un leišos, par šveiciešiem vai dāņiem pat nesapņojot ….

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > Drosma 15.09.2019. 19.16

    Salīdzini NRA un IR auditoriju, cik tad ir palikuši IR lasītāju. Pat tāda padibene, fekāliju stumdītājs, kā dzēris49 sen nav manīts.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Urga 12.09.2019. 11.11

Kam ir jānotiek, lai rakstā sacīto sadzirdētu tie, kam tas obligāti būtu jāsadzird? Kā lai to kurlumu caursit?
Bet, ko lai saka par pārējiem, ja bijusī kultūras ministre D.Melbārde vienā mierā ignorēja ļaužu šūmēšanos par simtgades naudas šķērdēšanu un bija ļoti aplaimota pat Ventspils koncertzāles atklāšanas VIP viesu statusā, arī M.Sirmā loma tajā pasākumā bija ievērojama… “Dziļi izjusti” dr P.Apinis to atainoja medijos (Lokālo baiļu ekoloģija jeb koncertzāles Latvija atklāšana Ventspilī. Diena 30. jūlijs, 9:29).
Tagad mums uzspiež 30 miljonu black box piebūvi Nacionālajam teātrim, un es nezinu cilvēku kopumu, kuri gadiem būtu lūgušies, rakstījuši rakstus un pierādījuši, ka šī piebūve ir tik vitāli svarīga, tā T.Gruntmane. Toties O.Rubenim bija laba sadarbība ar Rīgas Domi, (arī E.Ašerādenai ar J.Baiku Valmierā, šķiet, ne sliktāka)….
Aktieri pārstrādājušies, bet ar trīs zālēm nepietiek…

+4
-1
Atbildēt

1

    Vahamurka > Urga 12.09.2019. 13.20

    Ventspilnieki šūmējās,ka viņiem taisa jaunu koncertzāli ar mūzikas skolu?Tiešām?Viņi ienīst mūziku?Jeb vai vecā koncertzāle bija pietiekoši laba?Mūzikas skola pietiekoši liela un moderna?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Atis Priedītis 13.09.2019. 11.05

Beidzot pavisam atklāti! Es par to, kā tiku vajāts esmu izdevis jau divas grāmatas “Gan jau rīts mūs atradīs” un fantastiskā žanra triloģijas “Neparastā misija” pirmo daļu “Kristaps”. Esmu rakstījis visiem lielajiem masu medijiem, arī LTV un Latvijas Radio. Diemžēl, joprojām tiek izplatīti meli par “labajiem stukačiem” un par to, ka pēc 1986.gada nekādu vajāšanu nav bijis. Tāpēc esmu spiests atklāti nosaukt to cilvēku vārdus, kuri par manām vajāšanām iespējams, zina. Raimonds Pauls – no 1980.g. līdz 1995.g. man tika liegta iespēja Latvijas Radio ierakstīt savas dziesmas. Cēlonis – 1980.gadā ierakstītā dziesma “Izkapts ābelē”, kura bija vērsta pret Latvijas okupāciju un dziesma “Tārpa kuplejas”. Šī dziesma bija vērsta pret pielīšanu un ar grandiozām ovācijām tika uzņemta 5.Starptautiskajā politiskās dziesmas festivālā LU Lielajā aulā 1982.gadā. Noslēguma koncertā mums aizliedza piedalīties jo zālē sēdēja visa LKP vadība. Par šo notikumu zina Ābrams Kleckins. Sevišķi intensīvas vajāšanas sākās tieši pēc 1986.gada. LTV izveidoja mani apmelojošu pārraidi. Pēc tam kad gribēju lai viņi tomēr pasaka patiesību LTV partijas sekretārs R.Labanovskis man piedraudēja – ja mēģināsiet pateikt patiesību mēs jūs iemīcīsim tādos dubļos no kuriem jūs nekad neizkļūsiet. Par manām vajāšanām man atklāti pateica bijušais Mālpils vietējais VDK virsnieks G.Čīma. Savukārt pēc manā rīcībā esošās informācijas galvenais vajāšanu organizators bija Mālpils LTF nodaļas vadītājs G.Deksnis. Visi dokumentālie pierādījumi esot iznīcināti, tāpēc atliek cerēt tikai uz šo cilvēku goda prātu. Vajāšanu kulminācija bija klīniskā nāve pēc pēdējās pratināšanas. Divus gadus gaidīju, ka kaut vienam atmodīsies sirdsapziņa. Cik saprotu, tas nenotiks.

+3
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Atis Priedītis 14.09.2019. 07.44

    Bet kāpēc čekas stukaču upuri neapvienojās un neprotestēja,ka Valsts ltv1 kanālā Simtgades koncertu vadīja cilvēks no čekas maisiem? Jums taču ir svētas morālas tiesības uz to.

    Tvaika nolaišana komentāros…. jēru klusēšana….

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Drosma 14.09.2019. 08.41

    Uztveriet to kā gribat. Šo savu iepriekšējo komentāru par vajāšanām ar konkrētu uzvārdu nosaukšanu esmu sagatavojis arī kā rakstu un to publicēju sociālajos portālos. Drīzumā var parādīties arī publikācija kādā lielajā masu medijā.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu