Eiropas Investīciju bankas padomei jāatbalsta priekšlikums kļūt par Eiropas Savienības Klimata banku un jāatsakās no fosilā kurināmā projektiem savā aizdevumu portfelī.
Eiropas Investīciju banka (EIB), kas pašlaik pārskata savu enerģētikas aizdevumu politiku, jūlijā publicētajā dokumenta projektā ierosināja pakāpeniski pārtraukt finansiālo palīdzību visiem aizdevumu pieteikumiem, kas saistīti ar fosilajiem kurināmajiem. Naftas un gāzes ražošana, ogļu ieguve, ogļu, naftas un dabas gāzes infrastruktūra (tīkli, sašķidrinātās dabas gāzes termināļi, uzglabāšana) un enerģijas vai siltuma ražošana no fosilā kurināmā avotiem vairs nesaņems atbalstu no Eiropas Savienības (ES) bankas.
Bankas direktoru padomei kā ES dalībvalstu pārstāvei nevajadzētu vilcināties atbalstīt priekšlikumu veidot EIB par ES “klimata banku”. Tā EIB kļūtu par pirmo starptautisko publisko finanšu iestādi, kas rīkosies saskaņā ar Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā. Šis solis arī labvēlīgi ietekmēs energosistēmas pārkārtošanu Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Periodā, kas sekos tūlīt pēc aizdevumu politikas apstiprināšanas, EIB pārtrauks pieņemt tādu enerģētikas infrastruktūras projektu aizdevumu pieteikumus, kas tieši saistīti ar fosilo kurināmo, un kopumā šādu projektu finansēšanu EIB beigs pēc 2020. gada. Banka skaidro, ka tai nav vajadzības turpināt atbalstīt ieguldījumus fosilajā kurināmajā, ko var finansēt no citiem avotiem. Tā vietā EIB ierosina savu finansiālo atbalstu koncentrēt atjaunojamai enerģijai un energoefektivitātei.
Jaunais enerģētikas aizdevumu politikas projekts ir īpaši labvēlīgs Centrāleiropai un Austrumeiropai, bet varētu vēl tikt uzlabots.
Banka, kura iepriekš novirzījusi daudz finansējuma arī “netīrās” enerģētikas attīstībai, vēlas izveidot Enerģētikas pārejas paketi, kas sniegtu papildu atbalstu energosistēmas pārkārtošanai Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Horvātijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Grieķijas salās. Šī pakete apvienos finanšu un konsultāciju pakalpojumus enerģētikas un ne-enerģētikas projektiem reģionos, kas ir ekonomiski atkarīgi no fosilā kurināmā.
Tomēr arī lētāki EIB aizdevumi finansētu tikai 75% no projektu izmaksām. Veicinot lielāku EIB ieguldījumu visos atbalstāmajos reģionos, no vienas puses, varētu paātrināt to ekonomisko attīstību, bet, no otras puses, tiktu nodrošināts arī to valstu akcepts, kuras uztrauc EIB pieaugošās ambīcijas klimata jomā.
CEE Bankwatch Network līdz ar citām Eiropas organizācijām jau ilgstoši īsteno kampaņas pret EIB aizdevumiem fosilo energoresursu izmantošanai. Mēs esam atspoguļojuši būtisko negatīvo ietekmi uz klimatu, kas saistīta, piemēram, ar EIB 2,4 miljardu eiro vērto iesaisti Dienvidu gāzes koridora projektā. Šis projekts jau tā pirmajā darbības posmā radīs papildu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas vismaz 55 000 ktCO2eq, kas ir pielīdzināms Bulgārijas kopējām ikgadējām SEG emisijām. Mēs esam arī aicinājuši banku palielināt finansējumu klimata aktivitātēm Centrāleiropā un Austrumeiropā, kur līdz šim tas ir bijis diezgan margināls. Mēs priecājamies, ka jaunais enerģētikas aizdevumu politikas piedāvājums skar daudzus no jautājumiem, kas raisa mūsu bažas.
Šī politika tagad būs jāatbalsta dalībvalstīm un EIB Direktoru padomei. Padome 10. septembrī pulcēsies uz tikšanos Horvātijā, lai apspriestu bankas vadības sagatavoto priekšlikumu. Ja enerģētikas aizdevumu politika tiks saskaņota tā, kā ierosināts, ES beidzot būs sava “klimata banka”. Tas šķiet vēl labāks risinājums par Eiropas Komisijas jaunās prezidentes Urzulas fon der Leienes priekšlikumu klimata aizsardzības mērķiem veltīt tikai daļu no EIB resursiem. Cerēsim, ka šis slavējamais solis iegūs plašu bankas akcionāru un Eiropas Komisijas atbalstu.
Autore ir CEE Bankwatch Network, Eiropas Investīciju bankas politikas eksperte
Pagaidām nav neviena komentāra