Lai gan mūsdienās aktīvi tiek uzsvērta eksakto zināšanu apguve, akadēmisko panākumu sasniegšanai un patstāvīgai personības attīstībai ir būtiski nodrošināt skolēnus ar kvalitatīvu izglītību, kas ietver daudzpusīgu mākslas un mūzikas mācību programmu. Mūzikas apguve attīsta bērnu emocionālo, radošo un intelektuālo pusi, kas ir vienlīdz būtiska.
Par mūzikas pozitīvu ietekmi uz bērna attīstību ir runāts jau izsenis un tas nevienam nav noslēpums. Mūzika noteikti ir joma, kuru apgūt nekad nav pāragri, tieši tāpēc māmiņām iesaka dziedāt vai klausīties mūziku jau bērniņa gaidību laikā. Arī pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem tiek piedāvāta muzikālā audzināšana, kas ir ļoti būtiska topošā skolēna vispārējai attīstībai. Lai gan skolas vecākajās klasēs mūzika kā mācību priekšmets lielākoties ir mūzikas literatūras apguve, ceru, ka skolās muzicēs aizvien vairāk – mūzikas stundās, kā arī koros, ansambļos un individuālās nodarbībās.
Iespēja uzņemties līdera lomu
Runājot par mūzikas sniegtajiem ieguvumiem, var nodalīt kolektīvo un individuālo muzicēšanu. Ja skolēns darbojas korī vai ansamblī, viņš iemācās plānot savu laiku un uzņemties atbildību. Tāpat tiek attīstīta spēja darboties komandā, ar cieņu izturēties pret citiem cilvēkiem, tolerance un disciplīna. Tas sniedz spēcīgu komandas garu un veicina spēju sadarboties. Kur ir kolektīvs, tur arī izvirzās līderi, tāpēc virknei bērniem tā ir iespēja uzņemties līdera lomu un mācīties sadzīvot ar dažādiem viedokļiem.
Daudzās kultūrās tas, ka bērnam jāapgūst kāds mūzikas instruments, ir pašsaprotami. Tas māca būt centīgam, disciplinētam un neatlaidīgam, kā arī attīsta intelektuālo domāšanu un darbaspējas. Patiesībā bērni visbiežāk ir ar ļoti augstām darbaspējām un mūzika ir veids, kā tās atklāt. Bērns, kurš apguvis kāda mūzikas instrumenta spēli, būs daudz drošāks, pārliecināts par savām spējām, mācēs organizēt savu laiku. Nodarbojoties ar mūziku profesionāli, tā palīdz iemācīties, kā pārvarēt grūtības, kas noder ikvienā dzīves jomā. Tā attīsta uzstāšanās un pašprezentēšanas prasmes, turklāt daļai bērnu var sekmēt stresa noturību, kas mūsdienu dzīves apstākļos ir ļoti būtiski.
Tāpat nedrīkst aizmirst par mūzikas terapeitisko ietekmi – pieaugušie izmanto mūziku, lai sakārtotu ķermeni un prātu, arī bērniem tas var uzlabot garastāvokli, samazināt uztraukumu un bērns ar jaunu sparu un koncentrēšanos var ķerties pie citiem mācību priekšmetiem.
Sekmē stratēģisko domāšanu
Jo profesionālāk tiek apgūta mūzika, jo vairāk attīstās bērna prognozēšanas spējas, proti, prasme vienlaikus darīt un domāt vairākus soļus uz priekšu. Tas sekmē stratēģisko domāšanu – ne velti starp veiksmīgiem uzņēmējiem sastopami arī daudzi, kuri apguvuši kādu mūzikas instrumentu. Ne visi, kas apgūst mūziku, t.sk. mūzikas skolās, būs profesionāli mūziķi, taču ieguvēji noteikti būs visi, tāpēc uzskatu, ka arī katrā vispārizglītojošā skolā nepieciešams sniegt bērniem iespēju dziedāt un muzicēt. Katrā skolā ir nepieciešams koris un iespēja 1. klasē dziedāt visiem. Tālāk var veidot atlases kori, citiem bērniem sniedzot iespēju muzicēt individuāli vai cita veida kolektīvā.
Nereti tieši muzicēšana vai koris sniedz bērnam iespēju piedalīties dažādos konkursos un ceļot. Iepazīt jaunas vietas un kultūras, iegūt atmiņas un pieredzi, ko citādi nevar iegūt. Tas iemāca arī pieņemt, ka visi nevar būt uzvarētāji un 2. vieta nebūt nav zaudējums, bet kārtīgi padarīts mājas darbs, kas arī sniedz gandarījumu un parāda, ka vēl ir uz ko tiekties un izvirzīt jaunus mērķus. Zaudē tikai tie, kuri neko nedara.
Kompetenču pieeja un dzīvei pietuvinātas mācības
Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek runāts par to, ka mācībām jābūt pietuvinātām dzīvei – par kompetenču pieeju. Lūk, mūzika tieši ir tā joma, kur tas izpaužas visuzskatāmāk. Kompetenču pieeja tajā ir bijusi visu laiku. Mūzikas stundu skaitu vispārizglītojošās skolās noteikti nedrīkst samazināt, jo tas ir brīdis, kad ikviens bērns var būt radošs un ar prieku piedalīties stundās, iegūt jaunu pieredzi un informāciju. Mūzikas stundas ir ļoti daudzpusīgas – tās ietver mūzikas valodas un mūzikas izteiksmes līdzekļu apguvi, praktisko muzicēšanu, dziedāšanu, kā arī mūzikas literatūras apguvi, kas sniedz iespēju ielūkoties dažādos gadsimtos, uzzināt par dažādu laiku mūziku, kultūru, arhitektūru un mākslu. Skolēni iegūst prasmi rakstīt projektus – vākt informāciju, apkopot, atlasīt svarīgāko un pilnveido prezentēšanas prasmes.
Nevienu bērnu nedrīkst norakstīt, pat, ja sākumā šķiet, ka mūzika vai dziedāšana nav domāta viņam. Arī vecākiem nevajadzētu priekšlaicīgi novērtēt savus bērnus, bet uzticēties profesionāliem skolotājiem.
Autore ir mūzikas skolas “Patnis” direktore
Pagaidām nav neviena komentāra