Saites starp Latviju, Lietuvu un Igauniju nekad nav bijušas tik ciešas kā tagad
No fotogrāfijām vēl aizvien staro spēks un skaistums. Cilvēku rinda, kurai nav redzams ne sākums, ne beigas. Nopietnās, apņēmības pilnās sejas. Lepni paceltie karogi. Galvenais — kopā sadotās rokas.
Bet neaizmirsīsim arī ko citu — gandrīz katrā bildē kaut kur fonā redzamie, ceļa malās atstātie žigulīši.
Šajās dienās, kad ne tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī daudzviet citur pasaulē svinīgi pieminēs lielā Baltijas ceļa trīsdesmito gadadienu, plaši tiks apcerēta šī grandiozā notikuma nozīmība mūsu valstu neatkarības atgūšanā. Pamatoti. 1989. gada 23. augustā 600 kilometru garo dzīvo ķēdi no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai veidoja vairāk nekā miljons cilvēku. Viņi nosodīja 50 gadus iepriekš noslēgto Hitlera un Staļina vienošanos un prasīja atjaunot neatkarību, kuru šis noziedzīgais pakts bija atņēmis Baltijas valstīm.
Reti kad pasaules vēsturē tik daudz cilvēku ir tik stingri, bet vienlaikus tik mierīgi un pašapzinīgi iestājušies pret sev nodarītu netaisnību. Tā bija diena, kad Baltijas valstu neatkarības jautājums tika ierakstīts pasaules politikas dienaskārtībā un no tās arī nepazuda līdz pilnīgai suverenitātes atgūšanai gandrīz precīzi divus gadus vēlāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.