Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Foto: Zane Bitere, LETA
Šķiet, visi Izglītības un zinātnes ministrijas konfliktā ar Latvijas Universitāti (LU) – par to, vai Indriķis Muižnieks ir likumīgi ievēlēts augstskolas rektors – iesaistītie jau ir no tā pamatīgi noguruši. Tomēr strīdam galu vēl neredz.
Šobrīd viss notiekošais izskatās pēc formālas pieķeršanās balsojuma procedūrai, un, cik esmu sekojusi līdzi, šie ministrijas iebildumi nešķiet līdz galam korekti. Drīzāk tie ir atklāti tendenciozi. Manuprāt, LU rūpīgi skaidroja notikušo vēlēšanu juridiskos aspektus un joprojām turpina to darīt. Ja arī LU Satvesmē noteiktajā kārtībā pastāvēja kāda sīka nianse, kas varēja radīt neskaidrības, tā nevarēja neko mainīt pašpārvaldes delegātu pārliecinošajā balsojumā.
Es ļoti ceru, ka valdība, lemjot par rektora Muižnieka apstiprināšanu amatā, vērtēs visu pēc būtības, nevis piešķirs pārmērīgu nozīmi sīkām – un pavisam viegli labojamām! – tehniskajām detaļām. Citādi tas varētu izskatīties vairs nevis kā vienas ministres nepietiekama izpratne par augstskolas pašpārvaldes tiesībām, bet gan visas izpildvaras pavisam apzinātas vēlmes šīs tiesības nelikumīgi iegrožot.
