fbpx

Kā noskaidrot izcilību?

Ilustratīvs attēls.
Kaspars Bērziņš
Print Friendly, PDF & Email

Lai arī zinātnes politikas pētnieku vidū ir aktīvas diskusijas par to, kā labāk mērīt dažādas pētnieku veikuma nianses, Latvijas Universitātes strīds ar Dr. Uģi Gruntmani ir par pašiem vienkāršākajiem rādītājiem. Zinātnes vērtētāju vidū par tiem domstarpību nav. Dr. Gruntmaņa rezultāti ir reprezentatīvāki.

Abas puses atsaucas uz Hirša indeksu. Tas ir labs un bieži lietots rādītājs, kas ļauj “uz ātro” novērtēt zinātnieka veikumu – cik daudz publicējies un vai darbus citi atzīst par vērtīgiem un lieto (citē). Netieši indekss rāda, cik kvalitatīvos (prasīgos) žurnālos zinātnieks spēj publicēties – raksti labākos žurnālos tiek citēti biežāk.

“Augsts” Hirša indekss katrā zinātnes jomā būs citādāks, jo atšķiras publicēšanās biežumi. Bioloģijā var publicēt pa rakstam mēnesī, aprakstot nelielus sasniegumus. Sociālajās un humanitārajās zinātnēs var būt 2-3 raksti gadā, jo pētījumi laikietilpīgāki. Tomēr Hirša indeksa vērtības 1, 2 vai 3 nav ievērojamas nevienā zinātnes jomā.

Dr. Gruntmanis Hirša indeksa aprēķinam izmanto publikācijas SCOPUS un Web Of Science datu bāzes, kas ir “zelta standarts” zinātnes novērtēšanā. Tās apkopo apmēram 160 miljonus publikāciju 35 000 pārbaudītos zinātniskajos izdevumos. Pieņemts, ka šie 160 miljoni iekļauj visus vērā ņemamos darbus un ārpusē esošie ir margināli vai neatbilst kvalitātes prasībām.

Nav pamata uzskatīt, ka SCOPUS un WoS slikti reprezentētu sociālās un humanitārās zinātnes. Pirms 10-15 gadiem šīs datu bāzes tiešām labāk derēja dabaszinātņu vērtēšanai. Taču pa šo laiku abas ir veikušas ievērojamu darbu, lai iekļautu pēc iespējas vairāk sociālos un humanitāros izdevumus, t.sk. tos, kas nav angliski.

Savukārt LU izmantotais Google Scholar netiek uzskatīts par autoritatīvu datu avotu. Tas automātiski apkopo visus internetā atrodamos rakstu galus, neveicot kvalitātes pārbaudi.

Google Scholar ir ērts, lai ātri atrastu rakstus par kādu tēmu un aptuveni saprastu citējumus. Tomēr rezultāti ir rūpīgi jāpārbauda, jo satur arī darbu uzmetumus, neakadēmiskus tekstus, nekvalitatīvas un marginālas publikācijas.

Nav taisnība, ka LU varētu nezināt, ka novērtēšanā izmantojami SCOPUS un WoS, nevis Google Scholar. Kopš 2013. gada IZM vērtē Latvijas zinātniekus pēc šīm abām datu bāzēm. To dati tiek izmantoti augstskolu finansējuma aprēķiniem, tiek prasīti atskaitēs un projektos, kā arī universitātes pašas tos izmanto savu profesoru un pētnieku vērtēšanai.

Skumji vērot, ka aktivitātes ap manu Alma Mater pēdējo mēnešu laikā neatbilst kompetences un ētikas līmenim, kas būtu sagaidāms no pasaules līmeņa universitātes. TOP 500 universitāte sākas ar TOP vadību un TOP reputāciju.

 

Autors ir PhD Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikās, viespētnieks Pekinas Tehnoloģiju institūtā, bijušais izglītības un zinātnes, kā arī ekonomikas ministru padomnieks

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu