LU vs Uģis Gruntmanis – kā noskaidrot izcilību? 11

Uģis Gruntmanis. Foto: Jānis Pipars
Print Friendly, PDF & Email

Ir.lv trešdien publicēja ārsta Uģa Gruntmaņa rakstu Latvijas Universitātes vadība un tās izcilība, kas raisīja Latvijas Universitātes (LU) iebildes. Ceturtdien redakcija saņēma LU viedokli par Gruntmaņa rakstā izteiktajiem apgalvojumiem par LU vadības zinātnisko kapacitāti. Šo LU viedokli jau publicējām kopā ar Gruntmaņa rakstu, taču nu nākas to atkārtot, jo piektdienas rītā redakcija saņēma ārsta Gruntmaņa repliku par LU viedokli.

Nododam lasītāju vērtēšanai abus viedokļus.

Latvijas Universitātes viedoklis par U. Gruntmaņa rakstā pausto

Latvijas Universitāte (LU)  norāda uz neprecīziem faktiem, kas 7. augustā publicēti portālos ir.lv un la.lv. Uģa Gruntmaņa rakstā “LU vadība un tās izcilība” pausti nepatiesi un tendenciozi vispārinājumi un secinājumi, un LU uzskata par nepieciešamu norādīt uz nopietnām faktu kļūdām šajā publikācijā.

Rakstā minētais Hirša indekss ir viens no populārākajiem zinātniskā veikuma mērīšanas instrumentiem, kas vienlaikus raksturo gan  zinātnisko publikāciju skaitu, gan to citējamību. To aprēķina zinātnisko izdevumu izdevēji, bibliotēkas, vairāki bibliogrāfisko datubāzu turētāji. Indeksa vērtību nosaka to zinātnisko darbu kopa, kas ir aprēķina veicēja rīcībā.

Lai izprastu konkrēta zinātnieka devuma nozīmīgumu, it īpaši sociālajās un humanitārajās zinātnēs,  daudz pilnīgāku ainu sniedz Harzings Publish or Perish dati, kuri balstās uz Google Scholar datubāzes informāciju. Tie parāda pavisam citu situāciju. Pretēji U. Gruntmaņa apgalvotajam, piemēram, LU rektoram Indriķim Muižniekam un prorektorei Inai Druvietei Hirša indekss ir 9, prorektoram Valdim Segliņam – 5, citējumu skaits prof. I. Muižniekam ir 680, bet prof. I.Druvietei – 380, nevis 1. Šie rādītāji pārsniedz attiecīgās nozares Latvijas zinātnieku snieguma vidējos kvantitatīvos rādītājus.

Ar pilnu I. Muižnieka, I. Druvietes un V. Segliņa publikāciju sarakstu var iepazīties publiski pieejamajā LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāzē www.biblioteka.lu.lv/datubazes/lokalas-db. Gan LU rektora, gan prorektoru publikāciju kopskaits katram no viņiem pārsniedz trīssimt vienību. Ar ikvienu no tām ir iespējams pilnībā iepazīties LU bibliotēkās vai pie pašiem autoriem. Līdz ar to sabiedrībai ir iespēja jebkurā laikā izvērtēt U.Gruntmaņa publikācijā paustā viedokļa atbilstību patiesībai.

Latvijas Universitāte aicina ir.lv un la.lv redakcijas publicēt LU viedokli, lai nodrošinātu patiesas informācijas sniegšanu Latvijas sabiedrībai.

 

LU Komunikācijas un inovāciju departaments

 

Gruntmanis aicina pētniekus izveidot savu Google Scholar profilu

Atbildes rakstā Universitāte – vai nu ar nodomu vai bez -, iespējams, nezinot, kuri citējamības indeksi vadošās universitātēs ir “zelta standarts”, pauž informāciju, kas nav patiesa.

Google Scholar iekļauj sevī gan peer reviewed publikācijas, gan zinātniskās tēzes, kuras prezentētas kādās konferencēs, vai kongresos un kuras NAV uzskatītas par peer reviewed, tātad augstākā kalibra publikācijām. Uz kongresiem un konferencēm iesniegtās tēzes atsaka reti, un tas ir veids, kā ir viegli palielināt savu “publikāciju” skaitu. Katrs zinātnieks var izveidot savu Google Scholar profilu, kurš ir publiski pieejams, līdzīgi kā manējais.

Neviens no manā rakstā pieminētiem pētniekiem/administratoriem tādus nav izveidojis. Ja profils būtu izveidots, tad katrs students, pētnieks vai žurnālists varētu uzreiz redzēt, kas ir zinātnieka “dzīves tēma”, kādos žurnālos un ar kādu Impact factor (nozīmīguma faktors) tas publicējas un cik bieži citēts.

Scopus un Web of Science (ko es citēju rakstā un pievienoju foto) ņem vēra TIKAI peer reviewed rakstus žurnālos, kas ir internacionāli citēti un kuriem ir vismaz kaut kāds Impact faktors.

Tā vietā adiministrācija piedāvā uz vienas autores grāmatas Publish or Perish izveidotu datu bāzi, kuru pavisam noteikti nelieto vadošās pasaules augstskolās promocijas procesā.

Man nav skaidrs, kāpēc Latvijas Universitātes žurnālam Ir nosūtītie Hirša indeksi no Publish or Perish tik ļoti atšķiras no “zelta standarta” Web of Science vai  Scopus. Mans Hirša indeks Google Scholar un Web of Science ir ļoti līdzīgi. Es nevaru izskaidrot šo atšķirību, taču nosaukt Web of Science aprēķinātos (nevis no pamata datu bāzes, bet visām apvienotām datu bāzēm, sākot no 1864. gada un iekļauj arī PSRS datu bāzes) un manis rakstā pieminētos indeksus par “nepatiesiem un tendencioziem” un “kļūdām” ir tiešām absolūti nesaprotami un nepieņemami.

Paskatījos arī Druvietes kundzes publikācijas LU datu bāzē zem sadaļas “Raksti, kas indeksēti World of Science un Scopus”, uzrāda četras publikācijas.

Pievienoju Web of Science indeksus:

Es aicinātu visus pētniekus izveidot savu Google Scholar profilu, kur katrs var apskatīt katra pētījumus, jo šī datu bāze ir par velti un brīvi pieejama ikvienam visā pasaulē.

 

Uģis Gruntmanis, ārsts un profesors

Komentāri (11)

Drosma 09.08.2019. 10.41

vēl nevaru rimties – pirms maisu atvēŗšanas – visi mediji bija pilni – nu tik būs traģēdijas, čekisti un čekas upuri nu kārsies un kolektīvi ar visām ģimenēm – nu tik tiesas no pārpūles uzsprāgs un kas tik vel nē

kur tas viss ir – čekisti dzīvo ceprues kuldami , ņirdz sejā labus zobus zibinādami, kamēr tauta nabadzībā nezin kā bērnus uz skolu palaist
tāda liekulība , ka smacē nost –

pareizi putins pateica – čekisti – tas ir uz mūžu – Latvijā to var redzēt perfektā izpildījumā

+6
-1
Atbildēt

0

Drosma 09.08.2019. 10.23

Ļoti zīmīgi, ko FB stāsta LU pētniece A.Misāne
Izlasīju, ko Ojārs saka. Par reiderismu LU man viedokļa nav, neko nezinu, bet par Tartu Universitāti gan ir – bieži turp braucu, man tur ir mīļi kolēģi, kopīgi projekti, sapņi un plāni. Lasot šo atcerējos, kā pirms pāris gadiem, aukstā janvāra dienā ierados viena UTartu institūta direktora kabinetā. Līdz tam bijām pazīstami tikai pēc publikācijām un es drusku satraucos, kad viņš mani uzaicināja aprunāties. Jo viņš ir Eiropas mēroga zinātnieks ar publikāciju sarakstu uz lappušu lappusēm. Mani igauņu čomi arī teica, ka esot ļoti aizņemts cilvēks, lai pārāk viņa laiku netērējot. Viņš sēdēja mazītiņā
( apmēram puse no tā, kas mums ar Mareku bija LU SZF) kabinetā pie veca rakstāmgalda. Visas mēbeles bija vecas un pati katedra tāda kā pieputējusi, nekā jauna un glīta. Pa gaiteņiem staigāji studenti, man šķita, ka puse ir no Āzijas. Mēs runājāmies, pareizāk sakot, runāju es – stāstīju savas idejas. Palaikam viņš mani pārtrauca, kaut ko pārjautāja – ko es domājot par to un šito, vai esmu lasījusi X jaunāko rakstu, teica “tagad es būšu Velna advokāts” – te ir argumenti pret manu ideju, piecēlās, izvilka grāmatu no plaukta, parādīja kaut kādu atsauci. Pierakstīja kādu manis minētu autoru. Vienbrīd piecēlos izstaipīt kājas un paskatījos sienas pulkstenī, kas atradās man aiz muguras. Bija pagājušas 3,5 stundas. Gandrīz nokavēju autobusu uz Rīgu. Galva kūpēja. Kad iepriekš kādu būtu interesējušas manas idejas kopš studiju laikiem Amerikā, ko es domāju par šo vai par to? Neatceros, kad kāds manī būtu tik uzmanīgi klausījies pēdējos 10 gadus . Cilvēki padara UTartu par to, kas tā ir. Ne jau mājas kaut kādas. Un viņiem tāpat klapatu pietiek , ar finansējumu nav tik vienkārši (ja parunā ar jau minētajiem čomiem.)
P.S. Tagad viņš vairs nav direktors, tikai profesors, direktora termiņš beidzies. Jautāju, vai nav žēl? Atbildēja: “Kurš tad te grib būt direktors? Pārsimt eiro pie algas, bet jānostrādājas kā nabagam.” Tā, lūk, pie viņiem ar administratīvajiem amatiem.

+4
-1
Atbildēt

1

    Drosma > Drosma 09.08.2019. 10.28

    Savukārt, es domāju, ka ne tikai Tartu U bet visa Igaunija ir pasaulē mums 100 gadus priekšā, tapēc, ka tur komunisti un čekisti un čekas klaudzinātāji klusi un mierīgi tika un tiek pabīdīti malā no varas

    Pie mums ir otrādi. Tā pati Satversmes Tiesa ar ziemeļnieci priekšgalā – gandrīz raudādama siekalojās ar komunistes , kažoku metējas māras zālītes pieciem pirkstiem – it kā mums Latvijā nebūtu nekomunistu un nečekistu – ir – bet atsķirībā no Igaunijas – tie sēž pie ratiem vai aizkrāsnē, vai guļ kapos

    Izlasiet šai IR numurā – kādi muzeji, kultūras iestādes atvērtas Igaunijā par simtgades miljoniem – tā lai tiek visiem. Kā pie mums – 65 miljonus dabūja naciķu kalpi – izredzētie – tautai piga – ķēmu koncerts naktī krastmalā

    Kāpēc Tartu Universitāte ir pasaules piecsimtniekā, bet mēs līdz tam vēl tikai bruģējam ceļu? Tāpēc, ka Tartu Universitātes gada budžets ir tik liels, kā visas Latvijas augstskolu budžets kopā. Tieši tāpēc Tartu universitāte var spīdēt, un tad, kad Latvijas valsts domās par ekonomiku, par ekonomikas sasniegumiem, par industrijas attīstību, par visa veida peļņas iespējām, ko novirzīt izglītībā, zinātnē, medicīnā, ceļiem un visām lietām, kur mums šobrīd līdzekļu trūkst, tad varēsim runāt par to, ka mēs varam ieņemt pelnītāku vietu rangā,” secina Spārītis.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Drosma > Drosma 09.08.2019. 10.32

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Drosma 09.08.2019. 10.46

    Neticu,ka cienījams cilvēks trīsarpus stundas spētu klausīties tādu kluksti un klaču bābu.Nu neticu un viss.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > Vahamurka 09.08.2019. 11.49

    naciķu ticība ir kropla – patriotisms pēc kremļa labākajiem paraugiem

    nāku uz darbu cauri Vecrīgai – ja ne vecie nami – varētu domāt , ka Maskava viena vienaīga krievu valoda, krievu radio un krievu suvēenīru tirgotāji un pat ubags spļaudījās un lamājās krieviski

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Drosma 09.08.2019. 10.16

ne gluži par tēmu, bet tāda detaļa , kas , manuprāt, labi ilustrē teicienu , ka gan dievs, gan velns – es teiktu – patiesība, slēpjas detaļās.
Runa ir par latviešu literārās valodas vārdnīcas arhīvu, kuru tā pati prorektore druviete – metaforās runājot – pa kaktiem spārdīja kājām, konkrēti runājot – to ignorēja un atstāja bez ievērības

Kārtējā seksīgā situācija – vērtējiet manus vārdus, ne darbus – un tas mani nepārliecina –

sapuvusi čekistaina ir LU tagadējā vadība – tas ir mans cietais viedoklis !

http://85.254.195.100/LZA_VestisA/72_2/5_Ieva_Zuicena.pdf

+3
-1
Atbildēt

1

    Drosma > Drosma 09.08.2019. 10.18

    DIENAS CITĀTS NO SATORI
    “Tur, kur šodien dedzina grāmatas, rīt dedzinās cilvēkus.”
    / Heinrihs Heine /

    Es to pārfrazētu – tas , kurš šodien ignorē latviešu kultūras mantoju, tas rītdien ignorēs latviešu tautu – pārdos mums naudas karaļiem acis nemirkšķinot –

    lūk, par ko ļoti ļoti vajadzētu uztraukties

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu