Nav noslēpums, ka vasaras brīvlaikā bērni un pusaudži internetā un sociālajos tīklos pavada daudz vairāk laika, nekā ierasts. Nereti garlaikojoties bērni mēdz sastrādāt dažādas muļķības. To labi zinot, situāciju savā labā mēdz izmantot cilvēki ar netīriem nolūkiem, tāpēc vecākiem ieteicams ar bērniem pārrunāt drošību internetā.

Izplatīti ir gadījumi, kad persona, ar ko bērns vai jaunietis sarakstās internetā, nav tā, par ko uzdodas, – piemēram, pieaudzis vīrietis izliekas par divpadsmitgadīgu puiku. Pēdējā laikā Drossinternets.lv ziņojumu līnijā ir fiksēts vilnis ar gadījumiem, kad bērni izģērbušies ierīces kameras priekšā un rādījuši kailas ķermeņa daļas tuvplānā, kā arī izpildījuši darbības, kas viņiem tika prasītas. Ir pamatotas aizdomas, ka liela daļa varmākas iegūtā foto un videomateriāla tiek nopludināta pedofilu tīklos internetā un tos apskata tūkstošiem citu bērnu izmantotāju visā pasaulē.

Kāpēc pieaugušie izliekas par nepilngadīgām personām?
Visbiežāk pieaugušie izliekas par nepilngadīgām personām, lai iepazītos ar bērniem un tādējādi apmierinātu savas seksuāla rakstura tieksmes. Viņi cenšas izraisīt bērnos un jauniešos interesi par seksu. Bieži vien sarakste sākas ar nevainīgu vārdu apmaiņu, taču pakāpeniski bērniem tiek sūtītas arvien atklātākas bildes, līdz kādā brīdī pienāk kārta pornogrāfiskām bildēm vai video.

Tālākā sarakstē bērni parasti tiek aicināti sevi fotografēt vai kameras priekšā filmēt video un rādīt sevi kailu. Nereti, saņemot pirmos kailfoto no bērniem, viņi tiek šantažēti, piedraudot, ka šos foto vai video izplatīs, un tāpēc pieprasa, lai bērni taisa vēl izaicinošākas fotogrāfijas, filmē sevi, veicot dažādas seksuāla rakstura darbības ar sevi.

Ne vienmēr jāslēpjas
Vērts pieminēt, ka nereti pieaugušajiem nav pat jāizliekas un jāslēpjas: pieaugušie mēdz uzrunāt pirmspubertātes vai tīņa vecuma bērnus arī tāpat. Potenciālo upuru vidū ir tie bērni, kas savos profilos ir publicējuši depresīva rakstura ierakstus vai izvēlējušies bēdīgas emocijzīmes, lai paustu to, ka viņi jūtas vientuļi un nesaprasti. Izrādot rūpes, sapratni un iejūtību, tiek iegūta uzticēšanās – pirmais solis, īstenojot savus tumšos nodomus.

Īpaša uzmanība tiešsaistes straumēšanas platformām
Vēl viena problēma ir tiešsaistes straumēšanas platformas, kurām bērni pieslēdzas un, pat īsti nezinot, kas viņus redz, visādi izrādās – jo atklātāk tas notiek, jo vairāk “like” un sirsniņu viņi saņem. Diemžēl, pietrūkstot vecāku uzmanībai, bērni ir gatavi uz ļoti atklātu rīcību. Dzinulis ir vēlme saņemt uzmanību un atzinību, bet problēma – nav zināms, kas slēpjas kameras otrā pusē. Tāpēc vecākiem būtu jāpievērš īpaša vērība bērnu centieniem lietot kādu no tiešsaistes straumēšanas platformām.

Kā rīkoties vecākiem?
Ko lietas labā var darīt vecāki? Pats svarīgākais – izglītot bērnus par šāda veida riskiem, pastāstot savām atvasēm par pazīmēm, kad, sarakstoties ar internetā iepazītu “draugu”, jāpaliek piesardzīgiem un jālūdz pieaugušo palīdzība:

1. Ja sarakstes biedrs ir pieaugušais, ko bērns nepazīst. Šādos gadījumos saziņa būtu jāpārtrauc un personas profils jānobloķē.
2. Ja sarakstes biedra jautājumi sāk palikt par daudz privāti – “draugs” vai “draudzene” daudz interesējas par to, kā iet skolā, kādas ir attiecības ar vecākiem, kā bērns jūtas. Ja “draugs” vai “draudzene” izturas ļoti iejūtīgi, pastiprināti izrāda savas rūpes par bērnu, kuru nepazīst.
3. Ja draudzīga saruna par kopīgām interesēm pārtop par seksuāla rakstura ziņu apmaiņu – tiek uzdoti jautājumi par seksuālo pieredzi vai jebkāda veida jautājumi, kas bērnam vai pusaudzim liek sajusties neērti.
4. Ja sarakstes biedrs lūdz šo draudzību un saraksti nevienam nerādīt un paturēt noslēpumā.
5. Ja sarakstes biedrs lieto vārdus un leksiku, kādus vienaudži skolā vai pagalmā nelieto. Tas ir pamats kļūt aizdomīgiem.
6. Ja interneta sarunu biedrs pirmais atsūta savu kailfoto. Bieži vien – neaicināts. Visbiežāk tās ir internetā atrastas fotogrāfijas vai kailfoto. Varmākas mēdz arī izmantot no citiem bērniem izvilinātus kailfoto.
7. Ja sarunu biedrs sūta pornogrāfiju un izvaicā pusaudzi par seksuālo pieredzi. Aktīvi dalās savā pieredzē un piedāvā pusaudzi “apmācīt”. Parasti varmākas to dara, lai ieinteresētu bērnus un jauniešus izpildīt seksuāla rakstura darbības.

Kur meklēt palīdzību?
Jāuzsver, ka tikai pieaugušie spēs novērtēt situācijas nopietnību, tāpēc bērniem un pusaudžiem ir jāzina, ka jālūdz pieaugušo palīdzība par jebkuru saraksti ar internetā iepazītu “vienaudzi”, kas viņiem liek justies neērti vai apmulst, kā arī, ja viņi tiek jau šantažēti.  Nav svarīgi, vai bērns pēc palīdzības vēršas pie vecākiem vai skolotāja, svarīga ir abpusēja uzticēšanās. Bieži vien bērniem var būt neērti stāstīt par mulsinošām situācijām vecākiem, tāpēc noteikti vajag pastāstīt par iespēju saņemt palīdzību, zvanot uz bērnu un jauniešu uzticības tālruni 116111 vai arī ziņojot drossinternets.lv mājaslapā, aizpildot ziņojuma formu vai sūtot e-pastu [email protected]. Pieejama arī “Drošs internets” mobilā lietotne, lai ziņotu par šādām situācijām.

Aicinām ziņot Drossinternets.lv arī tad, ja acīmredzami pārkāpumi nav saskatāmi, bet situācija šķiet kaut nedaudz aizdomīga. Šādos gadījumos izvērtēsim riskus un pastāstīsim, kā rīkoties tālāk. Nepieciešamības gadījumā tiks iesaistīta valsts policija vai sociālo tīklu administrācija.

Maija Katkovska ir drošāka interneta centra Drossinternets.lv vadītāja