Tīri laba pilsēta

Cēsu mērs Jānis Rozenbergs (pa kreisi) un Cēsu Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš-Eglītis: «Es pat biju pārsteigts, cik atvērti šādām idejām ir cilvēki. Viss, kas ir vajadzīgs, — nedaudz pamainīt domāšanu». Foto — Māris Buholcs, Druva
Mārtiņš Galenieks
Print Friendly, PDF & Email

Cēsis pieteikušas ambīciju kļūt par pirmo «bezatkritumu pilsētu» Latvijā. Eiropā ir iedvesmojoši piemēri — Ļubļana desmit gados dubultoja atkritumu šķirošanas apjomu. Cik gatavi tam ir latvieši?

Cēsis vienmēr ir tēmējušas augstāk par savu svara kategoriju, es prātoju, izkāpis no autobusa un soļodams pa ielām, kas sestdienas pusdienlaikā šķiet dīkas. Pilsētiņa ar tikai 17 tūkstošiem iedzīvotāju jau atkal cīnās par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Piekto vasaru te sarodas tūkstošiem sarunu festivāla Lampa dalībnieku. Dienā, kad esmu ieradies, notiek ikgadējā Cēsu mākslas festivāla atklāšana — pilsētā klīst tūristi, galerijā šampanietis, TV kameras un lērums ļaužu ar tik cienīgu stāju, ka nevar saprast, tas ir cilvēks vai pagaidām vēl dzīvs kultūras mantojums. Taču es tam visam eju garām. Mani interesē Cēsu miskastes.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu