fbpx

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija maldināšanas ēnā 21

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas vizualizācija. Attēls no vni.lv
Normunds Tirāns
Print Friendly, PDF & Email

Kopš būvfirmas RERE izplatītās preses relīzes par VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izziņoto Jaunā Rīgas teātra (JRT) kompleksa rekonstrukcijas līguma laušanu, mēs – JRT rekonstrukcijas projekta būvkonstrukciju sadaļas autori no inženieru grupas Kurbads – no kolēģiem un citiem ar būvniecību saistītiem profesionāļiem esam saņēmuši daudz jautājumu, publiskajā telpā ir bijis daudz dažādu apgalvojumu un spekulāciju. Mums neatliek nekas cits, kā publiski pastāstīt – kā mēs redzam notikušo. Tas samazina iespējas turpināt ar būvniekiem sākto dialogu, tomēr saprotam, ka arī mums ir jāatbild uz izteiktajiem apgalvojumiem.

Padarīti 3%
Kopumā JRT kompleksa rekonstrukcijas projektā ir izstrādātas 43 sadaļas, kuru risinājumi apkopoti 62 sējumos. Visi risinājumi izstrādāti atbilstoši pasūtītāja VNĪ projektēšanas uzdevumam, kas formulēts kopā ar lietotāju – JRT komandu. Nešaubīgi – projektētais ēku komplekss ietver mūsdienīga Eiropas līmeņa teātra funkcionālās un estētiskās īpašības, izsvērti saudzējot vēsturisko mantojumu. Risinājumi ir daudzkārt pārbaudīti atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām, kā arī vērtēti dažādos rakursos papildus tam, ko prasa likumdošana.

Pašlaik būvlaukumā ir iesākti demontāžas un pāļu pamatu risinājumi. No kopējā būvdarbu apjoma kopš darba sākšanas pagājušajā vasarā padarīti ~3%.

Nav gluži tiesa
Kas nogāja greizi? Būvfirmas RERE preses relīzē ir teikts: ‘’Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama. Piemēram, šādas: teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos.’’

Maldīgi varētu rasties priekšstats, ka ēkai nebija izprojektēti pāļi, ka pēc ilgas prasīšanas projektētāji pāļus beidzot esot izprojektējuši, bet… ‘’tieši sadales tīkla kabeļos“. Tomēr tas nav gluži tiesa.

1) Būvfirma RERE acīmredzot runā par pagaidu konstrukciju, kas atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem bija jāizstrādā būvniekiem atbilstoši savām tehnoloģiskajām iespējām – runa ir par būvniecības darbu gaitā nepieciešamiem pagaidu stiprinājumiem fasādei, kurus var uzstādīt gan no ielas, gan no ēkas puses, turklāt bez tiem varētu arī iztikt, pakāpeniskāku pārbūvējot ēku. Pagaidu stiprinājumi, tāpat kā betonēšanas veidņi un turas, sastatnes un daudzas citas lietas, kas ir būvprocesa sastāvdaļa un kas netiek iebūvētas ēkā, ir būvnieku izvēle un atbildība. Latvijas būvnormatīva LBN 310-14 “Darbu veikšanas projekts” 7.8.punktā ir noteikts: “Darbu veikšanas projektā iekļauj pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus.” Darbu veikšanas projektu, tajā skaitā pagaidu tehnoloģiskās konstrukcijas, ir jāizstrādā būvniekam.

2) Lai palīdzētu būvniekiem, projektētāji fasādes pagaidu balstīšanai ir devuši rekomendācijas un konkrētus risinājumus projektā. Taču būvnieks nevis pielāgoja šos risinājumus savām tehnoloģijām, bet gan izmantoja katru iespēju uzdot dažādus jautājumus un bremzēt darbus.

3) Vēl vairāk – arī fasādes rāmju pagaidu enkuriem, kas šeit tiek dēvēti par pāļiem, atbilstoši standartiem tehniskās prasības bija uzdotas, vajadzēja tikai izvēlēties izpildītāju un precizēt ar izpildi saistītas detaļas. Un apgalvojums preses relīzē “izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos”, ir meli.

Minhauzena pārspīlējumi
Lai raiti varētu sākt darbus, projektētāji iesaistījās pagaidu tehnoloģisko risinājumu tālākā detalizācijā. Tomēr tā bija mūsu kļūda – būvnieki izmantoja katru iespēju darbus bremzēt, un tie tika pabeigti tikai šī gada pavasarī.

No RERE preses relīzes: ‘’Projekta sadaļu saderība netika nodrošināta saskaņā ar būvnormatīvu prasībām. Piemēram, arhitektūras un būvkonstrukciju rasējumu savstarpēja nesaderība – vienā projektā sienas ir uzzīmētas, citā nav.’’

Ja atrodas kādas kļūdas, esam gatavi tās atzīt, esam gatavi arī visas nesaistes maksimāli ātri atkoriģēt. Projekts tiešām ir liels, ļoti komplicēts, bija arī atsevišķas nesaistes starp sadaļām. Tomēr apgalvojumi, ka ‘’projekta sadaļu saderība netika nodrošināta’’ un ‘’līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas’’, ir tiešām Minhauzena cienīgs pārspīlējums.

Mēs uzskatām, ka šajā projektā nesaistes ir mazāk nekā citos tikpat komplicētos būvprojektos un nav nevienas tik būtiskas, kas varētu ietekmēt projekta izpildi. Normālā situācijā būvnieks norāda projektētājiem uz nesaisti, saņem atbildi un darbus turpina. Šajā objektā būvnieks par katru pamanīto nesaisti pasūtītājam sūtīja ierakstītas vēstules, atbildes tika gaidītas no pasūtītāja, un šķita, ka nevienu būvnieka pusē neuztrauc termiņi. Mēs uzskatām, ka process šādi tika organizēts, jo jau sākotnēji bija plānoti smagi termiņu kavējumi un ierakstīto vēstuļu apritei nepieciešamais laiks tiktu izmantots termiņu kavējumu attaisnošanai.

Vienlaikus RERE nepārtraukti iesniedza kļūdainus darbu veikšanas projektus un kļūdainas detalizācijas. Mums tie kopīgi ar detalizētājiem un darbu veikšanas projektu (DVP) autoriem bija jālabo, bieži arī atkārtoti. Šī nudien atbilst situācijai, kad “redz skabargu otra acī”…

Bezatbildīgs izpildījums
No RERE preses relīzes: ‘’Izpildot būvdarbus saskaņā ar Zaigas Gailes projektētajiem risinājumiem, tika novērota apkārtējo ēku sēšanās. Zaiga Gaile projektā nav veikusi novērtējumu uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.’’

Detalizētāks skaidrojums par ietekmi uz blakus esošajām būvēm lasāms tālāk, bet īsumā varam atbildēt – nebija ņemts vērā vienīgi tas, ka būvnieki neņems vērā projekta prasības, tostarp, ka būvnieki neizraks vecos pamatus, strauji urbs un nekontrolēs vibrācijas pretrunā projekta prasībām. Nebijām rēķinājušies ar tādu bezatbildīgu izpildījumu no būvnieku puses.

No RERE preses relīzes: ‘’Būvnieks pastāvīgi ir demonstrējis savu gatavību sniegt nepieciešamos risinājumus, piesaistot pasaules līmeņa ģeotehnikas ekspertus “Witteveen+Bos” no Nīderlandes.’’

Tā sauktie “pasaules līmeņa eksperti” ir deklarējuši apšaubāmus aprēķina rezultātus, pašus aprēķinus viņi nerāda. Pēdējā tikšanās reizē atkārtoti solīja savus aprēķinus atsūtīt, bet tie vēl arvien nav saņemti. Rodas iespaids, ka konkrētajiem nīderlandiešu ekspertiem mērķis bija piesegt būvnieku kļūdas, nevis noteikt cēloņus un meklēt risinājumu, kā iziet no situācijas pēc būtības.

Būvnieku nīderlandiešu konsultanti visām nedienām ar blakus ēku deformāciju iemeslu ir atraduši projekta prasībā pirms būvdarbu uzsākšanas veikt būvlaukuma planēšanu uz vienas atzīmes. Mums ar viņiem ir izdevies tikties tikai vienu reizi – 16.jūlijā. Viņi skaidro – blakus ēkas nosēdās un saplaisāja tādēļ, ka vienā 10 metru platā zonā tika norakts 1,5m biezs zemes slānis, nevis tehnoloģisku kļūdu vai projekta prasību pārkāpšanas dēļ. Sarunā ar mums viņi atzina, ka par pāļu urbšanu pie veciem neizraktiem pamatiem, kas izrādījās sasaistīti ar kaimiņu ēku pamatiem, viņi neko nezin. Un viņi paliek pie tā, ka paaugstinātas vibrācijas būvdarbu laikā nav bijušas, jo tādas neuzrāda pašu būvnieku organizētā vibrāciju monitoringa atskaites.

Par kaimiņu ēku pamatu stiprināšanu un pāļiem
Būvnieki arvien skaļāk publiskajā telpā izplata paziņojumus, ka kaimiņu ēku bojājumu galvenais cēlonis ir šāds – projektētāji nav novērtējuši kaimiņu ēku tehnisko stāvokli un nav paredzējuši tām pamatu pastiprināšanu. Tie atkal ir meli. Projektētāji savu iespēju robežās ir novērtējuši kaimiņu ēku tehnisko stāvokli. Uz kaimiņu ēku fasādēm ir redzamas dažāda vecuma plaisas, un zem pamatiem ieguļ neblīvas smiltis – ir skaidrs, ka nav pieļaujams rēķināties ar kaimiņu ēku pamatu rezervēm, bet nepieciešami droši risinājumi

Tādēļ projektēšanas laikā tika pieņemts lēmums pagrabu nebūvēt tuvu kaimiņu ēkām – nolēmām samazināt teātrim tik ļoti nepieciešamās pagrabu telpas. Tika izvēlētas ne lētākās, bet drošākās tehnoloģijas. Projektā ir dotas skaidras norādes, brīdinājumi un prasības būvdarbu izpildei, daudzas no tām būvdarbu laikā ir pārkāptas. Piemēram, netika izrakti veci pamati, kas saistās ar blakus ēkām, kā tas ir prasīts projektā. Tas būtiski pastiprināja vibrāciju nodošanu no pāļu urbšanas mašīnas uz blakus ēku, kas netika fiksētas. Planējot būvlaukumu, netika saglabāta zemes nogāze gar blakus mājām atbilstoši projekta prasībām, netika ņemti vērā brīdinājumi par īpašu rūpību kaimiņu ēku tuvumā u.c.

Nav pieļaujams konkrētā būvprojektā paredzēt kaimiņu ēku pamatu pastiprināšanu – tādiem darbiem ir vajadzīgs atsevišķs būvprojekts. Tas saistīts ar īpašumtiesību jautājumu – viens kaimiņš nevar ierosināt pamatu pastiprināšanu otram kaimiņam. Turklāt šādu ēku pamatu pastiprināšana ir ļoti atbildīgs pasākums – nav pieļaujams pastiprināt tikai tās sienas pamatus, gar kurām plānoti būvdarbi. Ja blakus ēkas tiks sasvārstītas ar urbšanas tehnikas vibrācijām, tam var sekot grunts sablīvēšanās zem to pamatiem. Vai arī – ja tiks pazemināts gruntsūdens līmenis zem pamatiem, tas var izsaukt visas ēkas vienmērīgu sēšanos. Ja būs pastiprināta tikai viena siena, tā nesēdīsies un notiks nevienmērīga pamatu sēšanās. Nevienmērīga pamatu sēšanās ir bīstama – ja visu kaimiņu ēku pamati sēžas līdzīgi vienmērīgi, salīdzinoši nelielas deformācijas parasti problēmas neizsauc. Taču, ja notiek nevienmērīga pamatu sēšanās, tas izsauc plaisas sienās, sienu salaidumu vietās, durvju ieķīlēšanos jau pie dažu milimetru deformāciju starpības.

Pašlaik būtu jānoskaidro – vai pāļu urbšanas laikā nav pārkāpta pāļu izbūves tehnoloģija. Šim projektam tika paredzēta maksimāli visdrošākā pāļu izbūves tehnoloģija – urbšana ar tā saucamo dubulto rotoru (double rotary piles). Vispirms apvalkcaurule rotējot tiek iespiesta zemē, aiz tās apvalkcaurules iekšpusē, rotējot pretējā virzienā, seko gliemežurbis, ar ko tiek izgrābta apvalkcaurulē esošā grunts. Šāda urbšana ir degvielas ietilpīga. Tādēļ dažkārt pāļu urbējiem var rasties kārdinājums procesa tehnoloģiskās prasības pārkāpt – vispirms palaist gliemežurbi, kas būtu pieļaujams vienīgi cietos mālos un šeit tādu nav, un ar apvalkcauruli urbties jau izbrīvētā vietā. Minētā secība nav pieļaujama smilšainās gruntīs, kāda ir Lāčplēša ielā 25. Tā var novest pie grunts izgrābšanas vairāk nekā drīkst, veidojot urbumu ar diametru, kas ir lielāks par apvalkcaurules ārējo diametru. Tādā gadījumā grunts pāļu sienas tuvumā tiek neatgriezeniski vājināta – kļūst ievērojami irdenāka nekā līdz šim. Tas izsauc blakus ēku tuvāko pamatu sēšanos. Ir virkne pazīmju, kas rada aizdomas par tieši šādu scenāriju. Ja plānotas papildu ģeotehniskās pārbaudes rezultātā tiek noskaidrots, ka šis ir blakus ēku deformācijas iemesls, ir pamats pastiprināt grunti tieši tajās zonās, kur varēja notikt grunts uzirdināšanās. Tā gan būs grunts labošana tiešā pāļu sienas tuvumā, nevis kaimiņu ēku pamatu stiprināšana.

Galvenā problēma
Lai varētu turpināt darbus, ir jāsaprot patiesie iemesli. Būvnieki tūlīt pēc plaisu konstatēšanas un darbu pārtraukšanas Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) inspektoram un pasūtītājam apgalvoja, ka būvdarbu laikā vibrācijas nav bijušas. No iesniegtajiem datiem bija noprotams, ka būvdarbu laikā vibrācijas nav pārsniegušas pilsētas dabīgo vibrāciju fonu. Vēstulē pasūtītājam un pēc tam arī BVKB viņi rakstīja: “Pāļu urbšanas laikā nav konstatētas īpašas bīstamas vibrācijas, būvuzņēmējs nav saņēmis sūdzības no blakus stāvošajām ēkām.” Visticamāk, domāti blakus ēku iedzīvotāji. Sākumā pat mēs tam noticējām. Vēlāk tika saņemtas ziņas no kaimiņu ēku iedzīvotājiem, ka bija nevis vienkārši paaugstināts vibrāciju fons, bet tādas vibrācijas, kas māju kārtīgi drebināja. Ir fiksētas blakus ēku iedzīvotāju liecības, piemēram, televīzijas sižetā. Šādi tika maldināti gan pasūtītājs un kontrolējošās institūcijas, gan arī pārējie būvniecības dalībnieki. Vēl 16.jūlijā ģenerāluzņēmēja piesaistītais nīderlandiešu speciālists sapulcē apgalvoja, ka par vibrācijām viņam ziņu nav. No tā secinām, ka arī viņš tika maldināts.

Uzdodams jautājums par to, vai ir izrakti vecie pamati pirms betonēšanas, kā tas tika prasīts projektā. Sākotnēji mums tika apgalvots, ka viss ir izraksts. Pēc tam, nedaudz parokot, atklājās vēsturiski pamati, kas cieši piekļaujas blakus ēkām un var tām tieši nodot visas gadījuma vibrācijas. Atklājās, ka uz vēsturiskajiem pamatiem ir uzbetonēta pāļu vadkonstrukcija. Tomēr arī šis fakts ilgi tika noliegts. Visbeidzot, mēģinot parakstīt kopīgu fakta konstatācijas aktu, no RERE darbinieku puses tika pieprasīti vairāki labojumi, piemēram, vārdus ‘’veci pamati“ aizstāt ar ‘’vēsturiska konstrukcija“, (projektā prasīts izrakt “vecus pamatus”, nevis “vēsturiskas konstrukcijas”). ‘’Uzbetonēta vadkonstrukcija“ bija jāaizstāj ar ‘’vienā vietā bija uzbetonēta vadkonstrukcija“. Arī pēc šāda, jau martā parakstīta fakta konstatācijas akta nīderlandiešu pārstāvim nebija ziņu par urbto pamatu vadkonstrukcijas sasaisti ar kaimiņu ēkas pamatiem, to viņš atzina sapulcē 16.jūlijā.

Mūsuprāt, ļaunākais ir tas, ka tika traucēts saprast notikušā cēloņus. Maldināšanas rezultātā var nonākt pie nepareiziem secinājumiem, pieņemt nepareizus un bīstamus lēmumus par turpmāko rīcību. Visbeidzot – mēs redzam, ka publiskajā telpā caur preses relīzēm un paziņojumiem maldināšana turpinās.

Būvinženieris Normunds Tirāns, Dr. sc. ing., pārstāv inženieru grupu Kurbads, JRT rekonstrukcijas projekta būvkonstrukciju sadaļas autorus.

Komentāri (21)

Drosma97 30.07.2019. 10.25

es domāju, ka ir tā, ka lai arī tikai nedaudz, bet tomēr – būvnieku mafijas vara ir izkustināta. Tieslietu ministrija vairs nav NA rokās, no tās ir padzīts Martinsons un viņa sieva, tāpat tēvu Rāviņu un patēvu Milleru – KNAB pakustināja – un tas tomēr viņu pozīcijas ir vājinājis. Problēma paliek ta, ka Kultūras ministriju turpina kontrolēt NA un Ekonomikas ministrija ir kaimiņa partijas kontrolē – ja godīgi politiķi vadītu visas ministrijas – tad arī būvniecība lēnām attīrītos no noziedīgiem koruptīviem darījumiem.

+5
0
Atbildēt

1

    altinyildiz > Drosma 30.07.2019. 20.29

    Ja jums, nolādētiem izdzimteņiem, kuri savulaik balsoja par LC, būtu nokaltušas rokas, šodien mūsu valsti nepostītu Vienotība un tās kroplās atvases: JKP un Par(OIK).

    0
    -5
    Atbildēt

    1

    Drosma97 > altinyildiz 31.07.2019. 09.20

    ja nebūtu Vienotība un Jaunā Vienotība, tad nebūtu vairs arī Latvija.

    Pavērtējiet NA ne -darbus. Ministre slapju muti meloja par milzu panākumiem kultūras jomā – bet noklusēja, ka tieši viņas laikā Latvijas valsts un attiecīgi latviešu tauta ir zaudējusi laikmetīgās mākslas kolekciju to lēti ietirgojot ABLV bankai.

    Tieši NA valdīšanas laikā simtiem miljoniem naudas ir aizgājušas būvnieku kabatās atstājot nabadzībā un nolemtībā latviešu kultūras mantojumu – tik nabadzīgi un nespējīgi muzeji, vēsturiskie un mākslas pieminekļi nav bijuši pat padomju okupācijas laikā.

    Tagad – guvuši zaļo gaismu savai visvarenībai un nesodāmībai NA ar ministra muti paziņojusi, ka valsts nauda tiks sasaistīta ar oligarha šķēles naudu koncertzāles būvniecībā un līdzīgi kā tas bija ar laikmetīgās mākslas kolekciju – darījumu noslepenos

    Tad klausos , ka NA ir nozodota zemkopības ministrija un tā ir jau sagatavojusi pieņemšanai likumu par mazo koku izciršanu – lai kungiem nauda ko tērēt būtu tagad un uzreiz, nevis tā kā tas civilizētā pasaulē – ļaut mežam izaugt līdz ciršanas vecumam.

    Iedodiet vēl kaut ko NA – iznīcinās uz sitienu

    Kas tad īsti par muhļi suhļi notiek ar okupācijas nākotnes muzeju un tiem uzdāvinātajiem miljoniem – nezinam – noslepenots –
    tādiem patriotiem tautu vajag kā aunu baru – jo mazāk zinās un sapratīs – jo labāk

    tā kā jā – te nu esam – atbraukuši un sabraukuši

    +5
    -1
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 31.07.2019. 13.26

    “bet noklusējot, ka tieši viņas laikā (D. Melbārde, KM) Latvijas valsts un attiecīgi latviešu tauta ir zaudējusi laikmetīgās mākslas kolekciju to lēti iztirgojot ABLV bankai.”

    Drosma, runa ir par 2005. 23. 9. līgumu starp KM (H. Demakova) un AB banku, kuras saistības vēlāk pārņēma ABLV Bank, ar 2014. 30. 10. – ABLV Labdarības fonda un I. un B. Teterovu fonda izveidotais LLMM fonds.
    “No 2010. g. VK Revīzijas ziņojuma: ” no līguma izriet, ka mākslas darbi, kas iegādāti par galvenā atbalstītāja (bankas) līdzekļiem, netiks nodoti KM valdījumā, ja muzejs netiks uzcelts.”
    Loģisks jautājums – kāpēc tajā brīdī (30.10.2014.) netika līgumiski risināti ar kolekcijas kā veseluma pastāvēšanu potenciāli saistītie riski? Tāpat – kāpēc publiskā sektora tik tieši skarošā līguma saturs arī šobrīd, kad viena līguma slēdzēja puse faktiski atteikusies no savām saistībām, joprojām tiek uzskatīts par konfidenciālu? Diemžēl KM skaidru atbildi uz šiem jautājumiem nesniedz. Savukārt toreizējā kultūras ministre H. Demakova šobrīd neredz iemeslu, kādēļ 2005. g. slēgtajam līgumam būtu slepenības statuss, un domā, ka tas ir pavisam vienkārši atceļams.” V. Krauja. Laikmetīgās mākslas kolekcija zem ūtrupes āmura. 14.04.18..
    Šodienas tēmas kontekstā, Drosma, runa ir par nepilnu 1 miljonu eiro, kas ir bankas kolekcijas daļas bilances summa; 1 milj. eiro, kura trūkums neļāva valstij izveidot vienotu valsts īpašumā esošu Laikmetīgās mākslas kolekciju.
    Jautājums – par cik miljoniem, bez atkārtota iepirkuma konkursa tika palielināta RJT projekta summa?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma97 > lindab456 31.07.2019. 13.59

    lasīju tolaik vēl KD un tur bija skaidri un gaiši teikts, ka melbārde tagad slēdz līgumu ar privātajiem attīstītājiem par Demakovas laikā !!! izveidoto kolekciju un muzeju , kurā to liks, būvniecību
    bet -tā kā tas ir valsts un privātīpašnieka līgums, lai privātā īpašnieka intereses neciestu !!!! – līgums plašākai publikai nebūs pieejams

    Un vēl – Linda – lūgums man neuzdot jautājumus , kurus nevaru atbildēt –
    Lūdzu – kārtis uz galda – mums ir KM , mums ir partijas, mums ir valdība – lai sabiedrībai paskaidro un lai atceļ , lai aizliedz sistēmu, kad kopīgās naudas tērēšana tiek padarīta par slepenu

    Bet neskaidros un savukārt , es varu paskaidrot kāpēc – tāpēc, ka slepenība ļauj absolūti nekontrolēti un absolūti nesodīti rīkoties ar miljardiem vairs ne miljoniem, bet miljardiem lielām summām – un tas ir ļoti ļoti ierobežots cilvēku loks, kuri no šādas noslepenotas mūsu naudas tērēšanas sistēmas dzīvo zaļi

    Lūk, kas jauns.lv bija info, ka 2018.g. Broka BAIBA pelnījusi apmēram 12 eur mēnesī – tad mēģini iztēloties , cik desmiti tūkstoši ieripo ik mēnesi partiju tēviem, ja partiju māsām un meitām ikmēnēša ienākumi ir tādās summās

    Visskumjākais tomēr ir tas, ka deputāti – tās partijas, kuras ienāca saeimā un zvērēja saviem vēlētājiem apkarot orupciju, nevienlīdzību utt. – klusē – vai rupji sakot – kā kaimiņa linda liepiņa – publiski demonstrē uzticību vecajai koruptīvajai desrktīvajai sistēmai

    traki ka tā – Mīļā, traki , bet ko darīt nezinu

    +2
    0
    Atbildēt

    2

    not mii > Drosma 02.08.2019. 08.32

    kā, ko darīt? – raksti saules stara siltumā, ka latviešiem izdevusies valsts. Tad pārej uz nākošo līmeni – cik tā izdevusies, un beidzot – cik ļoti tā izdevusies. Nevilcinies, vari nepaspēt, jo rakstamā ir daudz.
    Cita starpā, nesaprotu, Tu arī esi latviešu valsts nomelnotāju pulciņā, tādu te pie irir ir diezgan, mans ieteikums, – labāk saejies ar tiem, kas slavina latviešu valsti, tie varbūt uzaicinās uz kādu no saviem mielastiem, tur daudzi grib tikt iekšā, paveiksies, nodibināsi sakarus, bēdu nezināsi.
    Vēl ieteikums, met mieru latviešu valsts pulgošanai, vai ta nepietiek ar Puķina projektu pietiek.com? – a kas zin, varbūt izkonkurēsi šo, neganta jau esi pietiekami? Aicinās pie sevis uz kremli – vecajā kleitā ielīdisi, būs jāšuj jauna? A kuru tas interesē?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    lindab456 > Drosma 31.07.2019. 14.52

    Drosma, jautājums, protams, nav Jums, bet vairāk retorisks. Ir jārunā par to, ka ir aktualizējies jautājums, ka mākslas un mūzikas skolām pietrūkst 2-3 miljoni, savulaik laikmetīgās mākslas kolekcijai pietrūka viens miljons, tai pat laikā ir projekti, kuros nauda it kā zaudē vērtību. Cik trūka Ķemeru sanatorijas iegādei, Lielo kapu pārņemšanai valsts īpašumā un tā joprojām.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma97 > lindab456 31.07.2019. 16.44

    Protams – lūk, Kurzemes albuma kolekcija ir Zuzāna īpašumā – Jelgavas muzejam valsts – konkrēti KM neatrada naudu – tās nebija

    Galerijā – privātā CAREVA var iet un skatīties Visvaldi Ziediņu – arī Zuzāna īpašums – arī izpirks un izmētās pa pasauli –

    un tas viss NA km laikā – kad būvniekiem dāvināja miljonus , bet mantojumam – pliku pigu

    +2
    0
    Atbildēt

    0

andrejs 31.07.2019. 11.57

Kad pirms gadiem pārbūvēju māju ( uz celt otro stāvu), tad projektētājs ieteica pirms tam pieaicināt būvinženieri, lai tas pārbauda pamatu drošību un veic grunts analīzes. Tad kopā ar arhitektu izsaucām ekspertu, kurš veica atrakumus trijās vietās pie āra pamatiem un arī izdarīja urbumu pie iekšējās nesošās sienas. Saņēmu slēdzienu un ieteikumus pamatu stiprināšanai, kā arī ieteikumu būvēt otro stāvu no viegliem materiāliem – koka un reģipša konstrukcijas ar siltinājumu. Un tas bija mazai privātmājiņai!
Izskatās, ka Gailes projekts ir vien tāda skice, ja pat nav noskaidrots kas ir zem zemes, kur paredzēta pāļu dzīšana. Varbūt tajā vietā vispār nevarēja tik vērienīgus celtniecības darbus veikt?
p.s.s Kas panāca, ka tika atmests daudz pieticīgākais un lētākais iepriekšējais projekts?

+5
0
Atbildēt

2

    Drosma97 > andrejs 31.07.2019. 12.16

    zvēru , ka Gailes projektu nelasīju.
    Vai tu Andrej to lasīji un esi pārliecināts , ka GAILES projektā nebija par pāļu dzīšanu.
    No intervijām ar Gaili es kā reiz sapratu, ka būvnieki ņēma ciet objektu, jo garantē valsts, kuru pēc vēl var drāzt un slaukt – neiepazīstoties ar visu projektu

    Visperfektāk būtu, ja tu ieliktu saitīti – kur es pati varu izlasīt, ka taviem minejumiem ir pamats – visādi citādi iznāks, ka atmeties te glābt savejos

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    stratēģis > andrejs 18.08.2019. 22.35

    Andrej! Tuprecīzi pateici to, ko JRT Pasūtītājs un projektētāji neizdarīja līdz galam!
    Pat neizdarīja to, ko inženierizpēte paredzēja un ieteica izdarīt!

    0
    0
    Atbildēt

    0

Drosma97 30.07.2019. 10.40

https://www.lsm.lv/…/eku-pie-nodegusa-kalnciema-ielas-grau…/

Viņi izposta mūsu kultūrmantojumu un viņiem pietiek nekaunības vērsties tiesā , pret tiem, kuri cenšas glābt Rīgas skaistumu.

+3
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu