Aptuveni 60 eiro mēnesī jeb 2 eiro dienā, kas pamazām krājas pensijas trešajā līmenī, var kļūt par izšķirošu ieguldījumu kvalitatīvai ikdienai nākotnē. Par kaut ko daudz nozīmīgāku, kā tas šķiet šobrīd.
Paļaujoties uz tā saucamo valsts garantēto pensiju, vecumdienās saņemsim tikai aptuveni pusi no šodienas ienākumiem. Taču diez vai par pusi saruks tēriņi, tāpēc par rītdienas iztikšanu ir jādomā jau tagad – laikus iemaksāt naudu pensiju 3.līmenī ir labākais veids, kā parūpēties par piepildītām vecumdienām. Iemaksas var veikt arī darba devējs, papildinot darbinieku motivācijas programmu ar vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu.
Nauda, kas pietiekami ilgi, vēlams – 20-30 gadu garumā un ilgāk, ieguldīta privātajā pensijas kapitālā, nopelna “jaunu naudu”, jo ikmēneša iemaksām pievienojas peļņas procenti, ko nodrošina ieguldījumi vērtspapīros un akcijās pieredzējuša finanšu pārvaldnieka uzraudzībā. Nākotnē tas ļauj saņemt vairāk, nekā faktiski ir iemaksāts, un uzkrājuma kāpums būs krietni jūtamāks, nekā naudas glabāšana depozīta kontā. Tāda visā pasaulē ir privāto pensiju uzkrājuma jēga – iemaksas ilgā laika posmā plus peļņas procenti garantē adekvātu dzīves līmeni pensijas gados.
Neskatoties uz pasaules pieredzi, pensiju 3.līmeņa dalībnieku skaits Latvijā aug salīdzinoši lēni. Kopumā pensiju 3.līmenī uzkrājumus veido aptuveni 290 tūkstoši cilvēku – 80% ir individuālie dalībnieki, 20% uzņēmumu darbinieki, par kuriem maksā darba devēji. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, tas ir mazāk nekā trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, un krājēju skaita pieaugums pagaidām ir gauss. Iespējams, tāpēc, ka lēmums par pievienošanos pensiju 3.līmenim ir liela izšķiršanās par maksājumiem ilgā laika posmā. Visticamāk, arī tāpēc, ka aizvien vēl esam pieraduši pamatā domāt par tagadnes vajadzībām, mazāk uzmanības pievērošot rītdienai.
Tieši Latvijas uzņēmēji – darba devēji – varētu kļūt par nozīmīgu labās prakses piemēru, papildinot darbinieku pensijas kapitālu un veidojot sabiedrībā priekšstatu par šo ieguldījumu lietderīgumu. Jo plašāka uzņēmēju iesaiste sekmētu sabiedrības izglītošanu par uzkrājumu veidošanas nozīmīgumu. Turklāt darba devējam šādi maksājumi ir izdevīgi no nodokļu nomaksas viedokļa.
Iemaksas privātajos pensiju fondos, saskaņā ar kolektīvās vai individuālās dalības līgumu, ja tās nepārsniedz 10% no darbinieka bruto darba samaksas, netiek apliktas ar šādiem nodokļiem:
- darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksām – 24,09%;
- darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksām – 11%;
- uzņēmumu ienākuma nodokli – 20%;
- iemaksu brīdī nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis.
Latvijā kopumā iemaksas notiek par 55 tūkstošiem darbinieku, kas ir salīdzinošu neliels skaits, ņemot vērā, ka privātā brīvprātīgā pensiju sistēma Latvijā ieviesta jau 1998.gadā. Manuprāt, šeit slēpjas ievērojams potenciāls darbinieku emocionālai piesaistīšanai un motivēšanai, jo ar pensijas iemaksām uzņēmējs demonstrē rūpes par darbiniekiem un veido lojālas ilgtermiņa attiecības. Turklāt pasaules prakse rāda, ka darbinieki lūkojas pēc arvien jauniem lojalitātes bonusiem uzņēmumos, jo apmaksāts telefona rēķins vai veselības apdrošināšana, sākot darba attiecības, šķiet pašsaprotama.
Darbiniekiem būtu vērts painteresēties par darba devēja viedokli šajā jautājumā, kas ar salīdzinoši nelielu ieguldījumu sasniedz būtisku efektu. Nosacītie divi eiro dienā var kļūt par tālredzīgu lēmumu gan uzņēmējam, gan darba ņēmējam. Sasniedzot pensijas vecumu, būs uzskatāmi redzams, cik pareiza savulaik ir bijusi izšķiršanās sākt veidot uzkrājumu. Turklāt 3.līmeņa pensiju kapitāls ir pieejams jau no 55 gadu vecuma ikmēneša maksājumu veidā, pa daļām vai viss vienā maksājumā, un šo kapitālu var mantot.
Lai arī vecumdienas, iespējams, šķiet kaut kas ļoti tāls un abstrakts, dzīve turpināsies arī pēc aktīvajām darba gaitām. No mums pašiem ir atkarīgs, cik tā būs daudzpusīga un kvalitatīva.
Māris Sīlītis ir Swedbank Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētājs.
Pagaidām nav neviena komentāra