Jaunais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) par apsveramu iespēju uzskata nacionālās koncertzāles celtniecību Rīgā ar privātās – publiskās partnerības (PPP) modeli un lēmumu valdībā plāno virzīt rudenī. Tā jaunais nozares vadītājs paudis intervijā ‘’Gatavs kompromisiem’’ šīs nedēļas žurnālā IR.
Ministrs skaidro, ka risinājums ar PPP modeli apspriests viņa vadītās koncertzāles attīstības komitejas pēdējā sēdē. Kaut arī iepriekšējās ministres laikā to ieteikts neizmantot kā dārgāku ilgtermiņā, Puntulis ‘’gribētu būt tik drosmīgs un šoreiz virzīties šajā virzienā’’. Viņš kā iespējamus PPP modeļus min Skanstes un Andrejostas variantu, ‘’ja vien tas ir likuma ietvaros un drošs’’ un tāds, ‘’kurā valsts nezaudē’’.
Lai arī ministrs vislabprātāk redzētu koncertzāli Daugavas akvatorijā, viņš neizslēdz arī Kongresu nama izvēli, jo pie tā ir kanāls. Savukārt Skanste derētu, ‘’ja tas tiek pamatots ar labiem finansiāliem rādītājiem, ar labu iespēju ātri līdzekļus atgūt’’, pamato Puntulis. ‘’Pievienotā vērtība nebūtu vizuāla, bet funkcionāla — blakus būtu kongresu centrs, koncertzāle būtu mājvieta daudziem kolektīviem. Tas atsvērtu zaudēto skaisto vīziju par koncertzāli Daugavas akvatorijā.’’
Ja tiks izvēlēts PPP modelis, koncertzālei rezervētie 23 miljoni eiro Eiropas naudas tiktu novirzīti citiem kultūras objektiem un prioritātēm, skaidro ministrs. Lēmumu par koncertzāli viņš apņēmies Ministru kabinetā apstiprināt šoruden.
Komentējot konfliktu par Latvijas Radio finansēšanu, Puntulis apliecina – ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) viņam nodos pieprasījumu par papildu 100 000 eiro piešķiršanu šogad, ministrs prasījumu aizstāvēs valdībā. Puntulis esot ‘ par spēcīgu sabiedrisko mediju’’, tomēr paļaujas uz NEPLP kā Saeimas ievēlētas institūcijas kompetenci izlemt, kāds risinājums ir piemērotākais.
Komentāri (6)
lindab456 26.07.2019. 12.32
Bažas, bet kaut kā ļoti atgādina – gatavs konformismam. Tā būtu katastrofa, jo kultūra ir latviešu stiprā pils.
2
Sskaisle > lindab456 26.07.2019. 16.28
Linda – lūdzu atveriet acis un turieties realitātē – kultūra bija latviešu stiprā pils.
0
Sskaisle > lindab456 26.07.2019. 16.31
kā bija ar ABLV bankas privāto partnerību par laikmetīgās mākslas kolekciju ?
Ministre Melbārde noslēdza līgumu un uzreiz noslepenoja – lai nabagi nezinātu un lai tagad sēdētu bešā un mirkšķinātu acis – kolekcija tutū …..
pacels nodokļus – pacels cenas un izpirks – par dubultmaksu
vai tas ir nopietni , ka viena partija – pie tam jau korupcijas škandālos sašmucējusies – lems visai nācijai būtisku lietu ?
labi – nav man te ko saasināties –
2
QAnon > Drosma 26.07.2019. 22.16
Aizmirsa Melbārdes kundze apstaigāt katru padibeni un iepazīstināt ar līgumiem? Gan jau tavējie morālie kropļi: prokremliskā kleptokrātija un sodomija, par līgumiem visu zina.
0
lindab456 > Drosma 27.07.2019. 10.42
Satori ir aptauja: Mana vasaras grāmata. Mēdzu pāršķirstīt “putekļainas” grāmatas, lūk – Kr. Barona apcerējums “Tautas dziesmu dziedāšana”, Dainas, 1983, pirmā publikācija 1894. g.. Distance ~ 100 g., tautiskais romantisms, bet tur tas ir , kodolīgi un nepārprotami – latvieša raksturā un dzīvesveidā ieliktā vajadzība pēc garīguma. Vai šobrīd ir, kas mainījies? Domāju, ka pamatos nē, jo, kur ir latvietis, tur – dziesma. Cita aina ir ar jauno paaudzi, kas 24 ha dzīvo internetā. Tas ir KM jautājums, vai viņiem šī koncertzāle būs nepieciešama. Ar publisko partnerību, kā konkrēta biznesa infrastruktūras sastāvdaļa – kas manās sajūtas ir zināma nodevība, pārdošanās. Tas pats – LLMM, Laikmetīgās mākslas kolekcija, kas nav izaudzinājusi savu skatītāju un nav veidojusi nacionālās kultūras bāzi pēdējos 30 g., solās pārtapt par konkrēta biznesa infrastruktūras un, acīmredzot, jau kultūras tūrisma daļu.
0
Pandora 26.07.2019. 21.34
Vēl vienu koncertzāli?! Koncertzāles aug kā sēnes visās malās : Cēsis, Rēzekne, Liepāja, Ventspils… Labi, ka mazas – izskatās pilnākas. Un, jo lielāka koncertzāle, jo mazāk klepotāju un čaukstinātāju.
0