fbpx

Brīvdabas muzeja vadību nevar sakārtot formālu neprecizitāšu dēļ

Foto — Edmunds Brencis
Print Friendly, PDF & Email

Kultūras ministrijai deviņus gadus nav izdevies atrisināt problēmu ar prasībām neatbilstīgo Brīvdabas muzeja vadību, jo formālu neprecizitāšu dēļ nevar atbrīvot uz nenoteiktu laiku amatā iecelto direktori. Tā šonedēļ vēstīts žurnāla IR rakstā ‘’Muzejs bez saimnieka’’.

Neatbilstīgās darbības stratēģijas un nesakārtota krājumu reģistra dēļ muzejs valsts akreditāciju saņēmis pērn tikai ar trešo piegājienu, citādi to nāktos slēgt. Sākot akreditācijas pārbaudi, krājumos nevarēja identificēt vai atrast 3464 priekšmetus — daļai bija izdzisis vai pazudis numurs, bet par citiem muzeja darbinieki nezināja, kur tie atrodas. Tagad, kad krājumu kārtošana turpinājusies trīs gadus, neidentificēti vai neatrasti palikuši 630 priekšmeti jeb 0,4% no kopējā skaita, kas pārsniedz 150 tūkstošus. Krājumus glabā dažādās ēkās, arī nepiemērotos apstākļos.

Muzeja direktores Ilzes Millersones darbu Kultūras ministrija jau kopš 2010.gada vērtē kā neapmierinošu. Viņa no komunikācijas ar ministriju izvairoties – arī kopš jūnija vidus, kad bija paredzēta saruna ar ierēdņiem, direktorei noformēta slimības lapa. Muzeja attīstības plāns rakstīts formāli, vīzija ir piezemēta, muzeja potenciāls — neizmantots, vērtē ministrijā. Muzeja darbinieki to skaidro ar naudas trūkumu – to nepiešķirot ministrija.

Millersone par muzeja direktori kļuva 2009.gadā konkursa kārtībā. Pirms tam viņa bija Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāja. Kad 2010.gadā atklātas nepilnības, direktori no amata nevarēja atbrīvot, jo toreiz muzejs bija valsts aģentūra un līgums ar vadītāju bija noslēgts uz 5 gadiem. Kad 2014.gadā Millersoni atlaida, viņa izmantoja faktu, ka bija mainīts muzeja juridiskais statuss, proti, tā vairs nebija aģentūra ar terminētu vadītāja līgumu. Tiesa 2015.gadā atzina 2009.gada līgumu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku, un ministrija bija spiesta atjaunot Millersoni amatā.

Muzeja akreditācijas gaitā viņas darbība atkārtoti novērtēta neapmierinoši, un tas būtu pamats atlaist vadītāju, tomēr Millersone devās ilgstošā slimības prombūtnē, tāpēc viņu no amata atbrīvot nedrīkstēja. Kad 2018.gada maijā Millersone atgriezās darbā, viņa iebilda pret negatīvo vērtējumu ar pamatojumu — nav ievērota vērtēšanas procedūra, jo viņai nav dota iespēja iepazīties ar komisijas vērtējumu pirms intervijas. Ministrija situāciju vērtēja kopā ar Valsts kanceleju, atzīstot formālo neprecizitāti un zaudējot iespēju atbrīvot direktori, lai gan viņa faktiski nevada muzeju.

Kultūras ministrijas tagad iecerētais risinājums – mainīt Muzeju likumu, nosakot termiņa ierobežojumus direktoriem. Ja valdība grozījumus pieņems, vadītāja maiņa būtu gaidāma arī citos valsts muzejos.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu