Bordāns: valdības problēma ir rīkošanās zem tepiķa

Dzeltenā kartīte valdībai — šādu sporta terminos ietērpto brīdinājumu premjerministram Krišjānim Kariņam Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns izteica pēc valdības lēmuma 16.jūlijā apstiprināt Valsts drošības dienesta priekšnieku Normundu Mežvietu amatā uz otro termiņu, ignorējot JKP iebildumus.

Valdības vadītājs 23.jūlijā aci pret aci tikās ar koalīcijas dumpiniekiem, un abas puses pēc sarunas solīja — strādās kopā tālāk, vairāk ieklausoties cits citā. Kādi ir konflikta cēloņi, Ir pirmdien iztaujāja tieslietu ministru Bordānu. Publicējam pilnu intervijas tekstu.

Ko īsti nozīmē «dzeltenā kartīte» Kariņa valdībai? Sporta terminoloģijā tas nozīmē pārkāpumu. Kāds pārkāpums ir noticis šajā gadījumā?
Jautājums, kas tika izlemts, ir valsts drošībai un tiesiskumam fundamentālais jautājums — tas ir mugurkauls, drošības lietas. Un mums tās nav kārtībā. No kā radās problēmas ar FinCen un Moneyval — no tā, ka attiecīgie dienesti nenodrošināja ekonomisko suverenitāti, netīrās naudas plūsmas nosegšanu Latvijā. Vismaz divas [atbildīgās] iestādes valstī esmu konstatējis un īpaši par tām runājis. Pirmā bija prokuratūra, kuras sastāvā atradās Kontroles dienests. Es tagad biju tiesā Madonā un Jēkabpilī, un man tiesneši teica — kā saka, prokurori vienkārši uz astes ir visiem uzsēdušies, var paši neko nedarīt, jo vairs nekādu funkciju viņiem nav, un arī pat tās, kuras ir, viņi nepilda. Es jau tiku pievērsis uzmanību šai lietai, bet nekādu palīdzību no Kariņa kunga nesagaidīju.

Jūs domājat ierosinājumu atlaist ģenerālprokuroru?
Tas bija pirmais. Es piefiksēju, kartīti neparādījām. Tātad absolūti nav tā, ka mēs par katru jautājumu uzsprāgstam un dzeltenās kartītes dodam. Mēs kolēģiem koalīcijā netraucējam un faktiski ļoti atbalstām uzsāktās pārmaiņas viņu nozarēs.
Tagad es nonāku līdz Valsts drošības dienestam. Šis jautājums bija pilnīgi acīmredzami no mums noslēpts, ka tiek gatavota Mežvieta pārapstiprināšana. Tā tika veikta kā slikti sagatavota, primitīva specoperācija — visiem savā starpā vienoties, ka viņi pārapstiprina Mežvietu, nesaka to mums un izdara to nosacīti vienā dienā. Fiziski tas notika trīs dienās, jo pa vidu ir brīvdienas. Pirmkārt, ir pārkāpts koalīcijas līgums — sākot no preambulas, kur ir punkti, ka konsultēsimies viens ar otru, ievērosim ētiskumu un svarīgākos jautājumus pieņemsim ar konsensus. Un ir arī punkts — ja visi vienas partijas ministri atsakās piedalīties kāda jautājuma izskatīšanā, tad premjers to atliek. Tas arī netika darīts, vienkārši izskatīja jautājumu.

Jūs sakāt, ka lēmumu no jums slēpa — kad tad par to uzzinājāt?
Piektdien uzzinājām, ka tieši šis jautājums tiks izskatīts slēgtajā jautājumā, kas ceturtdien bija pieteikts valdības darba kārtībā. Neceļot lielu brēku, piektdienas gaitā noskaidroju, kas tas ir par jautājumu — tika atnesti dienesta vajadzībām paredzētie dokumenti, kuros bija redzams, ka tā ir Mežvieta apstiprināšana. Pa brīvdienām sākām sazināties ar koalīcijas partneriem, vai tiešām tā ir, un vai nevajadzētu tomēr rūpīgi izskatīt to jautājumu, vismaz lai mūs uzklausa un arī Mežvietu varētu uzklausīt. Mēs gaidījām, ka pirmdien būs sadarbības sanāksme un pirmdien oficiāli lūgsim neskatīt šo jautājumu nākamajā valdības sēdē. Šī sanāksme arī tika pārcelta no pirmdienas uz otrdienu, vienu stundu pirms valdības sēdes. Mēs uzstājīgi pieprasījām, ka ir jāizskata šis jautājums — lūdzām nelemt to tajā pašā dienā pēc stundas.
Es arī teicu, ka ir jāiesāk tāda demokrātiska metode kā publiska drošības dienestu vadītāju iztaujāšana, ja viņi grib darbā pieteikties.
Ir ļoti daudzi jautājumi, kas ir nepamatoti noslepenoti. Piemēram, kad es iepriekšējo reizi izpildīju Ministru prezidenta pienākumus, man tieši šādā pašā veidā tika pasviests [MK sēdes] slepenajā daļā jautājums par 50 miljonu apgūšanu vienai slepenai iestādei, kam es absolūti nepiekritu. Izrādās, Finanšu ministrija jau ir iedalījusi naudu, visi ir vienojušies. Es par to protestēju. Kariņa kungs teica — vajag to pateikt tajā slepenajā sēdes daļā. Es tieši tā arī izdarīju, bet tam jau nebija nekāda efekta, jo mani neņēma vērā un sabiedrība par to pat neuzzināja, jo es arī to nedrīkstu atklāt. Tātad dubultā ir drošības dienesti izdomājuši veidu, kā viņi noslepeno pavisam neslepenas lietas. Lūk, šāda kārtība ir jābeidz.
Premjeram šis nebija pārsteigums, jo esmu pievērsis viņa uzmanību ne vienu vien reizi par drošības dienestu neefektīvo darbību. Par «uzsprāgšanu» šoreiz to varbūt varētu nosaukt tādā ziņā, ka mums neatlika vairs nekādu citu līdzekļu, kā pievērst tam uzmanību — un tad arī radās šis apzīmējums «dzeltenā kartīte». Mēs runāsim ar premjeru un domāsim, kas ir jādara. (Intervija notika pirmdien, premjerministra tikšanās ar JKP otrdien noslēdzās ar abu pušu apņemšanos turpināt sadarbību un vairāk ieklausīties citam citā — red.)
Esence visam ir ne tikai persona Mežviets — nē, esence ir rīkošanās zem tepiķa. Daudzas lietas ir obligāti jārunā publiski.

Kas organizēja šo specoperāciju, kā to nosaucāt?
Bez šaubām, Mežviets pats. Un bija noderīgie cilvēki, tika pieslēgti ministri un arī premjers, kuram īsti nav konsultantu. Žēl, ka viņš neuzticas man, manai komandai, lai gan ir aicinājis mani par tieslietu ministru. Es te saredzu dziļākas līnijas — turpinājumu tai pašai līnijai, ko ir vienmēr teikuši tādi cilvēki kā Vaškevičs un Lembergs, ka visa tā konservatīvo banda ir vienkārši afēristi, kontrabandas piesedzēji, viņiem ir savas intereses, un tāpēc jau nav Iekšlietu ministrija mūsu atbildībā. Šis bija koalīcijas līmeņa jautājums — nebūt JKP iekšlietu sistēmā. No kurienes tas nāk, analizējiet paši, man ir savi pieņēmumi.
Tās pārliecinātās, cietās sejas koalīcijas partneriem, ka nekādā gadījumā šajā Mežvieta jautājumā nekas nemainīsies — sēdiet pie ratiem! Man tas pilnīgi atgādināja, kā mēs sēdējām opozīcijā Rīgas domē. Kad premjers iznāca no tikšanās ar Levita kungu un teica — jā, es tā izdarīju, un tas ir pareizi, tas bija tīrākais ušakovisms. Es cienu premjeru un gribētu, lai viņš aizdomājas, ka tam tā nav jābūt. Mēs neesam vērsti uz konfliktēšanu, bet mums nebija citas alternatīvas, kā likt to manīt.

Tātad visi koalīcijas partneri otrdien teica, ka nav jēgas atlikt jautājumu uz nedēļu, jo viņi nemainīs savu viedokli?
Jā, tāda bija frāze — kas tad mainīsies pēc nedēļas? Tie ir jūsu uzskati, bet mums, pārējiem, ir citi uzskati. Ģirģena kungs izrunājās, ka šis nav koalīcijas jautājums, bet Strīķes kundze pareizi viņam aizrādīja — ne Ģirģena kungs piedalījās koalīcijas sarunās, ne viņš ir desmit gadus [strādājis] Drošības policijā, atšķirībā no Strīķes kundzes, kurai tomēr ir idejas par to, kas notiek Drošības policijā un kas būtu uzlabojams.

Vēlreiz gribu pārjautāt par šo «specoperāciju» — tas, ka Mežvieta kungam beigsies termiņš un trīs mēnešus pirms tam ir jābūt lēmumam, visiem taču ir skaidrs. Vai jūs palaidāt paši šo procesu garām, vai nebijāt domājuši, ka lēmums būs tik strauji?
Mēs zinājām un gatavojāmies, ka, tiklīdz to jautājumu pacels, mēs runāsim par to. Nebijām aizdomājušies, ka tas būs kā – lēmums jāpieņem jau uzreiz. Nav taču nekur teikts, ka vadītājs kādu laiku nevarētu strādāt arī kā pienākumu izpildītājs, lai gan tā nav tā labākā prakse. Kā redzams, pārējie partneri apgalvo, ka Mežvieta kungs ar viņiem bija ticies jau iepriekš, jau mēneša laikā.

Mežvieta kungs bija ticies ar citiem koalīcijas partneriem, bet ne ar jums?
Nu, tā es no viņiem sapratu. Bet tajā ceturtdienā [kad jautājumu ielika valdības slēgtās sēdes darba kārtībā] mums bija oficiāla iekšlietu un tieslietu ministru tikšanās, taču ne ar pušplēstu vārdu tas netika pieminēts. Mēs runājām ar Kariņa kungu vēl nedēļu iepriekš, arī par drošības dienestiem, un viņš arī neminēja, ka šis jautājums tagad iet uz apspriešanu. Un kā es valdības sēdes laikā Kariņa kungam ierosināju — labi, nedēļas laikā tiešām neko nevar atrisināt, bet nav problēmas, mēs septembrī atnākam no atvaļinājumiem, pa šo laiku pilnībā sagatavojamies, Mežvieta kungs sagatavo savu ziņojumu, mēs iesniedzam jautājumus, ko gribētu uzdot gan publiskajā, gan slēgtajā daļā. Tie jautājumi būtu kompetenti, un visiem būtu vērts dzirdēt atbildes uz šiem jautājumiem. Varbūt Mežvieta kungs performē un paliek, un viss ir kārtībā. Tas, ka pavirzās par mēnesi apstiprināšana, tā nav liela problēma valstij. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Tieslietu padome arī apstiprināja šomēnes, bet viņai termiņš beidzās jau pagājušā gada novembrī. Un tiesa darbojās, pienākumus izpildīja vadītāja. Un, ja Mežvieta kungs strādā labi, kā visiem koalīcijas partneriem šķiet, tad jau viņš turpinās pienākumus izpildīt un labi strādāt, kur ir problēma?

Kāpēc to noraidīja?
Nu, tāpēc, ka tā bija specoperācija manā uztverē. Man cita izskaidrojuma vienkārši nav — notiek aizbildināšanās ar to, ka sabiedrotie NATO līmenī to nesapratīs. Es domāju, tā ir aizbildināšanās. Tā ir mūsu iekšējā lieta.

Vai jūsu un JKP vērtējumā Mežvieta kungs nestrādā labi? Vai varat nosaukt galvenās problēmas?
Šobrīd ir Moneyval sniegtais ziņojums par ekonomisko stāvokli un atkarību no Krievijas naudas, tas ietilpst arī Drošības policijas jomā.

Kāda tieši ir Mežvieta kunga kompetence? Uzreiz nāk prātā uzturēšanās atļauju izsniegšana, bet tā ir jau sen dramatiski samazinājusies. Vai jūs domājat vēl kādus citus jautājumus?
Visu laiku runā par atļauju izsniegšanu, bet ir arī [valsts noslēpuma] pielaižu izsniegšana. Lūdzu, ir pielaide izsniegta [NEPLP priekšsēdētājai] Ķezberes kundzei, nu kā mēs to varam nokomentēt?

Vai šo pielaidi izsniedza SAB (Satversmes aizsardzības birojs) vai Drošības policija?
SAB izsniedz augstākā līmeņa pielaides, bet, teiksim, valsts sekretāriem izsniedz Drošības policija. Domāju, ka NEPLP arī. Un tas ir saistībā ar informatīvās telpas nodrošināšanu. Tālāk mēs runājam par pretizlūkošanas darbu, tas arī ir drošības policijas uzdevums. Nu, salīdzināsim, kā spiegus ir noķērusi Igaunija un Lietuva. Es uzskatu, ka sabiedrībai ir jādzird atbildes. Es savā nozarē ar tiesnešiem arī diskutēju, ka viņiem ir jāprot izskaidrot spriedumus. Agrāk tā nedarījām, bet viņi apgūst šo prasmi. Arī Drošības policijas šefam ir jāapgūst prasme izskaidrot sabiedrībai jautājumus, bet, kā mēs redzam pagājušajā otrdienā, viņš aizmuka no žurnālistiem. Vienkārši pa otrām durvīm no Ministru kabineta ēkas aizmuka, lai nebūtu pie žurnālistiem jāiet. Es minēju to man neoficiāli ienākušo informāciju par viņa automašīnām, kuras viņš lieto. Es ar Škodu braucu, man pilnīgi pietiek, bet viņš brauc ar tuvu pie 100 tūkstošiem vērtu Audi limuzīnu, nezinu, kāpēc un no kā viņš tur mūk, bet ir tādas ziņas ienākušās — kad es to publiski pateicu televīzijā un arī sadarbības sapulcē, nākamajā dienā šīs mašīnas esot pazudušas, un pat šoferi nezinājuši, kur tās atrodas.

Vēl par Mežvieta kungu runājot, vai viņa darba vērtējumā kāds faktors ir arī tas, ka tieši Drošības policija atkārtoti rosināja kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu Juraša kunga miljona kukuļa lietā?
Ziniet, kad es sadarbības sanāksmē un Ministru kabinetā izskaidroju kolēģiem iemeslus, kāpēc pametu zāli, es par to biju aizmirsis. Kad izgājām ārā, žurnālisti par to atgādināja un patiešām — es nekautrētos teikt, ka vispār tam arī ir nozīme. Tam ir nozīme pie tā, ka tā bija specoperācija. Jo izdedzināt šos elementus — tādus kā Jurašs un Strīķe — no specdienestiem, tā arī ir kaut kāda specoperācija.

Kas tad to, jūsuprāt, pasūtīja?
Tur var atvērt domu lādi un minēt, sākot ar iekšējiem kolēģiem, nenovīdību un beidzot ar vaškevičiem. Es to nezinu.

Jautājums par iekšlietu ministru Ģirgenu, kurš virzīja Mežvieta apstiprināšanu. Valdības veidošanas laikā JKP pozicionējās kā cieši KPV LV partneri, pēc tam nāca jūsu paziņojums, ka Gobzema kungs tomēr ir «oligarhu iedēta ola». Kā tagad vērtējat Ģirģena kungu — vai viņš arī izrādās oligarhu ola? Kā šīs domstarpības ietekmēs sadarbību ar KPV LV?
Mēs viņus izvēlējāmies kā sadarbības partnerus kā mazāko ļaunumu. Domāju, tas arī atmaksājās — labāk ir sadarboties, nekā konfliktēt.
Es patiešām redzu, cik daudz plusu ir, ka tieslietas un iekšlietas darbojas kā viens bloks — vārdos un uz papīra kaut ko uzliek. Bet tad sāka parādīties dažādas lietas, kur varbūt neprofesionalitāte vai varbūt kaut kas cits ir apakšā — piemēram, nesaprotama konkurence cietuma būvniecības jautājumos. Tieši Ģirģena kungs sāka torpedēt bišķiņ, tāds spiediens parādījās. Labi, tas lēnām tā kā virzās uz priekšu, bet tad parādījās, lūk, šis jautājums par Valsts Drošības dienestu. Es domāju, ar laiku atklāsies, kas ir tas īstais iemesls šeit.

Tātad Ģirģena kungs nav kaut kāda oligarhu ola?
Nu, ir jautājumi, kur man ir ļoti lielas iebildes pret to, kā strādā Ģirģena kungs. Ja viņš aiziet mierīgi uz koncertu, kur uzstājās persona non grata pie sabiedrotajiem [Jūrmalā uzstājās Krievijas dziedātājs Grigorijs Ļepss, kurš iekļauts melnajā sarakstā ASV un Lietuvā – red.], un tad man kāds stāsta, ka Mežvieta kungs ir jāapstiprina amatā sabiedroto dēļ — tur kaut kas neiet kopā. Tas tikai parāda tādu, es teikšu, neprofesionalitāti.

Sporta noteikumos pēc dzeltenās kartītes seko sarkanā jeb noraidījums. Kā tas jūsu gadījumā varētu izpausties — kā aiziešana no valdības?
Mēs varam ierosināt premjeru nomainīt. Un pamēģini uztaisīt bez mums valdību!
Es domāju, ka šis mēģinājums tieši šādiem ministriem ir bijis ļoti labs — tagad esam tālāk labas valdības izveidošanā, nekā bijām iepriekš. Esam atklājuši daudzas labas lietas, ko šī valdība spēj izdarīt, bet JKP šobrīd jau ir atklājusi lietas, kuras varam izdarīt vēl labāk. Mēs gribam, lai to sadzird partneri, un lai viņi saredz mūs nevis kā bīstamu konkurentu, kā tas dažreiz sāk šķist, bet labu partneri, kurš spēj kopā ar visiem finišēt šajā Saeimā, nostartēt ar labāko rezultātu, noiet līdz galam. Bet mēs neesam ar mieru būt par labu piesegu kādam citam. Piemēram, es neesmu ar mieru, ka būšu tāds piesegs kā ārēji labs tieslietu ministrs, bet tieslietu jomā notiks dažādas lietas, kas man nav pieņemamas. Vai, teiksim, būt labs satiksmes ministrs, bet viņam neļaus strādāt.

Tātad jums nav nodoma demonstratīvi iet opozīcijā vai domāt par citiem koalīcijas modeļiem?
Mūsu nodoms ir izmantot maksimālo no šīs Saeimas, ko var — tiesiskuma un saimnieciskuma virzienā. Piemēram, arī Mežvieta jautājums bija ne jau tikai drošības iestāžu lieta, bet vispār jautājums par valsts amatpersonu apstiprināšanas kārtību. Ir jābūt maksimāli konkursiem, caurspīdīgi jāmeklē cilvēki.
Starp citu, par to, kam ir pielaide iedota — arī Bērziņš no Latvijas Dzelzceļa ir bijis notiesāts Anglijas tiesā, kura atzina, ka viņš ir krāpnieciskus dokumentus veidojis. Tādam izdod pielaidi, piedevām Latvijas Dzelzceļš ir NATO kritiskā infrastruktūra. Mums vēl ir aizdomas, par ko mēs gribētu publiski uzdot jautājumu Mežvieta kungam — vai viņš ir izpildījis savu uzdevumu un izstrādājis stratēģisko plānu, kā tiek izmantota kritiskā infrastruktūra NATO līguma 5.panta [iedarbināšanas] gadījumā? Mēs nezinām, vai tas ir izdarīts. Man par to sāk rasties šaubas, bet tās varētu novērst iespēja uzdot šo jautājumu. Un kādas problēmas, ja Mežvieta kungam šis jautājums tiek uzdots parlamentā un viņš publiski atbild, ka plāns ir izpildīts, bet slēgtajā daļā es palūgšu parādīt, kāds tas ir? Bet nav jau tādas iespējas!

Turpinot sporta terminoloģiju, kāds varētu būt pārkāpums vai apstākļi, pie kuriem sekotu jūsu «sarkanā kartīte» un Kariņa valdība tālāk vairs nevarētu darboties?
Es domāju, analoģisks šāds gadījums, kad tiktu atkal necaurspīdīgi apstiprinātas kādas personas, par kurām netiek pieņemts konsensus lēmums. Protams, jābūt respektam koalīcijas partneriem pret otru, kādā veidā notiek lēmumu pieņemšana. Vai arī tad, ja pilnīgi nepamatoti mums nav iespējas realizēt nevienu no saviem labi uzstādītajiem punktiem programmā, piemēram, kas saistīti ar tautsaimniecību.

Tas tad būtu budžeta veidošanas jautājums.
Piemēram, budžeta jautājums. Nu tad nav jēgas, ja mēs esam laba izkārtne kādiem citiem. Es pie amata neturos.

Piemēram, šobrīd ir pretrunīgs jautājums izglītības ministres darba kārtībā — viņa nav paudusi atbalstu Latvijas Universitātes rektora atkārtotai apstiprināšanai, jo ir atklāti procesuāli pārkāpumi ievēlēšanā. Vai rektora jautājums valdībā varētu būt tāds, kur jūsu ministres viedokļa neuzklausīšanu JKP uztvertu kā sarkano kartīti?
Tas ir tuvu tam, bet droši vien nedaudz kompleksāks jautājums — kā apspriešana notiek. Katrā ziņā mēs nepieiesim pavisam tehniski šim jautājumam. Esmu gatavs atklātai sarunai ar premjeru un ar pārējiem koalīcijas partneriem, kurā visi pasaka, kādi jautājumi katram ir svarīgi — ir labs brīdis izmantot krīzi valdībā, lai sakārtotu attiecības. Tad labāk būs arī iet uz priekšu. Bet – ja nevar, tad nevar.

Patlaban valdības sēdēm ir pārtraukums līdz augusta vidum — varēsiet nolaist tvaiku un izrunāties?
Domāju, ka jā.

Vai jūs vispār redzat šajā Saeimā alternatīvu pašreizējai valdībai?
Te ir neliels lauks ar kaut kādām pārbīdēm iespējams, bet ļoti tuvu šim modelim. Nav arī pārāk daudz alternatīvu bez mums kaut ko izveidot. Var bez mums, to neizslēdzu — tad uz priekšu, esam gatavi arī opozīcijā strādāt! Bet domāju, ka mēs varam arvien labākus risinājumus piedāvāt. Šīs valdības modeli var arī uzlabot.

No vēlētājiem doto solījumu viedokļa tas ir svarīgs jautājums — ja esat solījuši novērst Lemberga atrašanos pie varas, tad, aizejot opozīcijā un pieļaujot, ka valdībā jūsu vietā nāk ZZS, jūs būtu sasnieguši tieši pretēju rezultātu.
Es piekrītu, bet tas ir tikai viens no jautājumiem. Redziet, piemēram, ar Mežvieta gadījumu — ja tiek realizēti Lemberga uzstādījumi ar mūsu rokām, tad kāda ir starpība? Tad es vēlētāju priekšā divkārtīgi izskatos, atvainojiet, pēc muļķa. Es pieļauju Lemberga interešu turpināšanu šajā valdībā.

Tātad jūs uzskatāt, ka Kariņš un Ģirģens pašlaik īsteno Lemberga intereses?
Faktiski viņi ir īstenojuši Lemberga intereses. Nevaru apgalvot, ka viņi to paši apzinās tik skaidri, bet fakts no tā nemainās.

Koalīcijas partneru viedokļi

Ir.lv lūdza situāciju koalīcijā komentēt pārējiem partneriem, uzdodot divus jautājumus:
Kā vērtējat situāciju koalīcijā pēc tam, kad JKP parādīja “dzelteno kartīti” Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai? Vai ir krīze koalīcijā?
Vai jūsu partijai ir bijusi tikšanās ar Normundu Mežvietu pirms viņa atkārtotas apstiprināšanas? Kad un kurš ar viņu ticies?

Raivis Dzintars, Nacionālā apvienība
Nē, to nesauktu par krīzi, valdība ir stabila un turpmākais lielā mērā ir atkarīgs no JKP tālākām izvēlēm. Tas, ka viņiem šis jautājums šķita būtisks, bija acīmredzams. Šī jautājuma izlemšanai nebija nepieciešama valdības partiju vienprātība un to izlēma ar vairākuma balsīm. Šī situācija ir pārdzīvota, tā bija karsta, JKP skaļi parādīja savu attieksmi. Taču nedomāju, ka JKP interesēs ir sevi valdībā aizstāt ar ZZS, kas arī ir iespējams.
Neesam rīkojuši partijas pilna formāta sanāksmes, lai tiktos ar Mežvietu, bet es personīgi un Saeimas priekšsēdētāja esam tikušies ar Mežvietu un pārliecinājušies, ka ir iespējams viņam dot uzticības kredītu.

Atis Zakatistovs, KPV LV
Neuzskatu, ka koalīcijā ir krīze, notiek paralēls darbs citos formātos. Daudz būtiskāks jautājums ir par 2020.gada budžetu. Tās bija JKP tiesības, tāpat kā iekšlietu ministra Ģirģena tiesības ir Mežvietu izvirzīt apstiprināšanai uz pieciem gadiem. Mēs to pieņemam kā faktu.
Frakcijai nebija atsevišķas tikšanās ar Mežvietu, jautājums bija izrunāts ar iekšlietu ministru, un viņa kompetencē bija pieņemt lēmumu. Un tas nebūt nav vienīgais [personāliju] jautājums, kas tā ir izlemts.

Daniels Pavļuts, Attīstībai/Par!
Es neuzskatu, ka ir krīze koalīcijā. Gluži pretēji – tā ir stabila. Īsi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām bija jūtama zināma spriedze koalīcijā un tā nav mazinājusies. Spriedze ir neizbēgama šādā koalīcijā, kurā ir daudzi partneri un kurā katrs no tiem ir faktiski neaizvietojams. To mēs zinājām jau koalīcijas veidošanas brīdī. Ja kāds no partneriem ir neapmierināts ar savu situāciju, kā pēdējās dažās epizodēs JKP, tad domstarpības ir normāla parādība. Vienlaikus, prātīgi risinot katru problēmjautājumu atsevišķi, mēs varam strādāt kopā un virzīties uz priekšu. Šeit ir būtiska premjera Kariņa diplomāta pieredze un klātbūtne. Nepieciešams sarunāties.
Par Mežvieta kunga pārapstiprināšanu amatā bija jālemj AP! ministriem, kuriem nebija šaubu par viņa atbilstību. Mežvieta kunga jautājums AP! frakcijā Saeimā iepriekš nav ticis apspriests, īpašas tikšanās neesam rīkojuši. Jāatzīst, ka spriedze ap Mežvieta kunga personu mani izbrīna – piemēram, Nacionālās drošības komisijas darbā Saeimā neesmu pamanījis, ka kādam no partiju pārstāvjiem būtu iebildumi par Mežvieta kunga darbu.

Viedokļus apkopojusi Māra Miķelsone.