fbpx

Atklāta vēstule par NEPLP locekļu kompetences un atbilstības amatam vērtēšanu 1

Ilustratīvs foto: Ieva Leiniša, LETA
Latvijas Žurnālistu asociācija
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) lūdz neatliekami iekļaut 13.Saeimas darba kārtībā Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu darba vērtēšanu.

LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.

NEPLP ir zaudējis mediju organizāciju un to darbinieku uzticību. Par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas.

  1. Latvijas Radio 2017.gadā ir izteicis neuzticību NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam saistībā ar sasteigtiem sabiedriskā pasūtījuma un radio kanālu formātu grozījumiem. Žurnālisti pārmeta I.Āboliņam redakcijas autonomijas pārkāpšanu un radio Ziņu dienesta reputācijas graušanu. Izteiktā neuzticība nav atsaukta.
  2. NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas (LTV) valdi.
  3. 2019.gada sākumā, rīkojot LTV valdes locekļu atlases konkursu, NEPLP pārkāpa labas pārvaldības principus un nonāca konfliktā ar lielāko sabiedrisko mediju – Latvijas Televīziju. Rezultātā izvēlētie valdes locekļi no amatiem atteicās un darbu LTV neuzsāka. Patlaban LTV strādā viens valdes loceklis, un nav zināms, kad situācija tiks labota.
  4. NEPLP ir uzsācis administratīvās lietas pret LTV un TV3 Ziņu dienestu, izmantojot normu, kas ļauj sodīt mediju par nepietiekamu precizitāti. LTV gadījumā tā ir ziņa par I.Āboliņa tuva drauga – Ogres mēra Egila Helmaņa – rīcību priekšvēlēšanu laikā, TV3 gadījumā tā ir ziņa par pašas NEPLP darba vērtējumu, ko sniedza Valsts kontrole. Abos gadījumos NEPLP izmantoja piešķirtās tiesības mediju vides uzraudzīšanā savā un savu draugu labā. Pēc mediju izrādītās intereses NEPLP lietu pret TV3 Ziņām apturēja, pamatojot ar laika trūkumu.
  5. Nākuši klajā fakti par NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes saistību ar 2006.gadā izmeklētu krimināllietu par kukuļdošanu Jūrmalā. D.Ķezbere bija Jūrmalas domes deputāte un aizdomās turētā lietā Nr.16870002807. Lieta ir izbeigta daļēji pierādījumu trūkuma dēļ, bet daļēji arī bez reabilitējoša pamata – noilguma dēļ. Tas ir pretrunā ar likuma prasību pēc nevainojamas reputācijas NEPLP loceklim.
  6. Ir izveidojusies krīzes situācija Latvijas Radio. Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, jo tā nerisina sen identificētas problēmas uzņēmumā. NEPLP nav iesaistījies konflikta risināšanā, nav devis nevienu noderīgu ieteikumu, kas ļautu situāciju sakārtot.
  7. NEPLP loceklis I.Āboliņš 2019.gada 24.jūlijā pieprasījis paskaidrojumus no Latvijas Radio valdes par Ziņu dienesta darbinieka Edgara Kupča pausto viedokli Latvijas Televīzijas ziņām. Ar šo I.Āboliņš rāda, ka nesaprot vārda brīvības un redakcijas autonomijas nozīmi.
  8. NEPLP neatzīst un neuzklausa tai adresēto kritiku, tai skaitā Valsts kontroles revīzijā atklātos trūkumus. Valsts kontrole norāda, ka NEPLP nav izstrādājusi darbības stratēģiju, nav noskaidrojusi sabiedrības vajadzības, kas jāiekļauj sabiedriskajā pasūtījumā, nav izveidoti sabiedriskā pasūtījuma novērtējuma kritēriji. Tie ir tiešie NEPLP uzdevumi.

Latvijas mediju situācija pašlaik ir lielu izmaiņu priekšā. Straujais tehnoloģiskais izrāviens ir sagrāvis līdz šim darbojošos mediju ekonomikas modeli. Tas ir atvēris brīvu ienākšanu ārvalstu informatīvajai plūsmai, ļāvis darboties Latvijas tirgū ārvalstu mediju gigantu reklāmas daļām. Ir nepieciešama daudz straujāka, saprātīgāka un uz mediju vides sakārtošanu vērsta rīcība, nekā to spēj pašreizējā NEPLP. Acīmredzot, šo cilvēku kompetence nav pietiekama, lai dotu jēdzīgu pienesumu mediju laukā.

Latvijas Žurnālistu asociācija aicina Saeimas deputātus atbrīvot no amatiem NEPLP locekļus D.Ķezberi, I.Āboliņu, P.Grīvu un I.A.Druvieti. Aicinām izraudzīt jaunus NEPLP locekļus, kas spēj strādāt mūsdienīgi un profesionāli.

Vienlaikus aicinām Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.

Atklātā vēstule adresēta Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, 13.Saeimas frakcijām, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijai, komisijas priekšsēdētājai Vitai Annai Tēraudai.

Vēstuli Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes vārdā parakstījusi valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga.

 

Komentāri (1)

Sskaisle 26.07.2019. 16.07

Saprotama lieta, ka es šo iniciatīvu ļoti loti gaidīju un atbalstu par 101 %.

Mans uzskats ir daudz ekstrēmāks – esmu pārliecināta, ka iepriekšējā sasaukuma koalīcija ZZS + NA šo neplp sastāvu apstiprināja tikai viena iemesla dēļ- lai iznīcinātu sabiedriskos medijus.
Es esmu tas cilvēks, kam ļoti interesē , kas notiek valstī – nu jau vairākus gadus to uzzinu tikai no privātajiem medijiem. Sabiedriskie mediji sniedz ļoti ļoti ierobežotu informāciju par sociāli politiskajiem notikumiem.

Kā piemērs – konflikts starp Reiru un Jaunzemi – ltv1 ziņu raidījumos par to pat nepieminēja, kamēr privātajos medijos par to notika spraigas diskusijas.

Kā piemērs – valsts amatpersonas – slapjām mutēm soprānā sludina , ka koncertzāle Rīgā ir valstiskas nozīmēs projekts – visas nācijas brieduma un kultūras simbols. Vienlaicīgi – sabiedriskie mediji par šo “tautas lietu ” klusē, kamēr no privātajiem medijiem es uzzinu, ka jautājumu ja izlēmuši vienas partijas pelēkie baroni oligarham par labu.

Es šādu situāciju dēvēju par demokrātijas beigu sākumu.

Gribu, bet nespēju ticēt saeimas spējai lemt visas sabiedrības interesēs.

+2
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu